Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Vairāk laika radošām nodarbēm. Sazināmies ar mākslinieku Juri Petraškeviču

Kultūras rondo

Ģertrūdes ielas teātrī tapusi tālizrāde "Krēsls". To iestudējis Andrejs Jarovojs

RMM durvis apklētājiem plāno vērt 2022. oktobrī. Top jaunā ekspozīcija Mārstaļu ielā

Veicināt radošā latvieša nepārtrauktību. Pārtop Rakstniecības un mūzikas muzejs

Rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgā ekspozīcija apmeklētājiem varētu būt pieejama no 2022. gada oktobra. Jaunās ekspozīcijas veidotāji vēlas atspoguļot ne tikai mūzikas un rakstniecības personību radošo darbību, bet arī viņu ikdienas dzīvi. Muzeja direktore Iveta Ruskule izsaka cerību, ka pastāvīgās ekspozīcijas stāsts apmeklētājiem ļaus iejusties radošajā atmosfērā un varbūt pat sniegs impulsu radīt. 

Rakstniecības un mūzikas muzeju (RMM) jaunatklās Mārstaļu ielā 6. Vairāk par muzeja ēkas apzināšanu Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta RMM direktore Iveta Ruskule: “Tas sākums bija iepazīt šo ēku, tās auru, vēsturi, arhitektūru tā, lai ēka kļūst mūsu sabiedrotais un palīdzētu mums izstāstīt stāstu par latviešu nacionālo rakstniecību un mūziku. Mūsu pirmās prāta vētras un tikšanās ar jauno radošo grupu notika Mārstaļu ielas mansardā, kur ir tādas ļoti augstas vēsturiskās sijas un dūkoja baloži. Tā sajūta bija sirreāla.”

Ruskule atklāj, ka muzeja darbinieki šajā namā uzreiz sajutušies kā mājās. Tika nolemts, ka arī rakstniecības un mūzikas personību stāstos jāatspoguļo ne tikai radošā dzīve, bet arī māju jeb ikdienas dzīve. 

RMM radošajā grupā kā scenogrāfijas koncepcijas veidotāja darbojas māksliniece Anna Heinrihsone. Arī viņa jūt sasaisti ar šo namu – studiju laikā tur daudz jauku brīžu piedzīvots. Māksliniece uzteic radošās darba grupas veikto izpēti. Apgūstot par rakstniecības un mūzikas personībām apkopoto informāciju, Heinrihsonei esot radusies sajūta, ka ir labi pazīstama ar šīm izcilībām. Tas ļoti iedvesmojis darbam.

Ekspozīcija vizuāli ir izplānota, vien turpinās darbs pie detaļām. 

RMM seko līdzi tam, kā muzeji visā pasaulē izvēlas stāstīt stāstus (kādos kontekstos, koncepcijās) un kā eksponē kolekcijas. Atbildot uz jautājumu, kā RMM stāsts būs mainījies, Iveta Ruskule norāda, ka tas būs mazāk vai gandrīz nemaz akadēmisks: “Akadēmiskos avotus mēs brīnišķīgi varam apgūt enciklopēdijās, dažādos pētniecības izdevumos. Bet [muzeja] stāsts būs tāds, lai ikviens, kurš ienāk muzejā, varētu [..] iejusties radošajā atmosfērā un arī pats gūt impulsu radīt. Tādējādi mēs veidotu radīšanas un radošā latvieša nepārtrauktību. Tāpat kā ir rūpes, lai neizzūd Dziesmu svētku tradīcija, tāpat ir rūpes, lai neizzūd radošā latvieša gēns un impulss.” Arī  Anna Heinrihsone ir pārliecināta, ka

muzejs mūsdienās vairs nav stikla vitrīnas un plauktos ieslēpti priekšmeti. Muzejs ir pieredze. 

RMM nācies rast kompromisus saistībā ar ekspozīcijas vērienu. Divu bagātīgo nozaru – mūzikas un rakstniecības – stāsts jāietilpina ne tik plašajās Mārstaļu ielas nama telpās. Nolemts, ka pastāvīgajā ekspozīcijā ik pa laikam ieplūdīs aktualitātes. Muzeja vadītāja izsaka cerību, ka nākotnē varēs izveidot mūzikas instrumentiem veltītu ekspozīciju, kā arī attīstīt Dziesmu svētku ekspozīciju Mežaparkā. 

Līdz brīdim, kad muzejs vērs savas jaunās telpas, turpinās rūpīga muzeja krājuma izpēte jau pieminēto ekspozīciju vajadzībām un mājaslapas virtuālā satura veidošanai. No maija Muzeju krātuves (Pulka iela 8) izstāžu zālē RMM vēlas izcelt sava krājuma kolekcijas vērtības. 

Raidījumā “Kultūras Rondo” arī saruna ar RMM mākslas ekspertu, Čaka kolekcijas pārzinātāju Ingu Barovski:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt