Kaņepes Kultūras centra projektu kuratore un festivāla “Spēļu fest” organizatore Beatrise Amtinga, sarunājoties par spēļu kultūras principiem, galda spēles no datorspēlēm tik krasi nenodala. Viņa uzskaita vairākus principus, kuri abām spēļu kategorijām ir līdzvērtīgi: spēļu spēlēšana attīsta sociālās prasmes, konkretizē komunikāciju, noteiktās situācijās liek pieņemt lēmumus un rēķināties ar to sekām, tādējādi uzņemoties atbildību. Festivālā “Spēļu fest” tiešsaistes lekcijās, meistardarbnīcās un sarunās speciālisti un entuziasti no Baltijas valstīm, Vācijas un Dānijas analizē spēļu spēlēšanas atstāto ietekmi un potenciālo lietderīgumu, piemēram, pilsētplānošanā.
Taujāta, kas izvēlas spēlēt datorspēles, Amtinga Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atklāj, ka
spēlētāju loks ir plašs – sākot ar bērniem un pusaudžiem, līdz senioriem. Starp spēlētājiem ir arī tādi, kuriem ir ļoti aktīva profesionālā un sociālā dzīve.
“Būtībā šie spēlētāju tipi bijuši aktuāli vienmēr, vienkārši šobrīd varam secināt, ka to skaits pieaug. Pēc sarunām ar mūsu projekta partneriem es secinu, ka visaktīvākā spēlētāju grupa ir cilvēki ap 30 līdz 35 gadiem, kuri ļoti konkrēti nodefinējuši savas intereses – līdz ar to arī spēlēs, kuras viņi izvēlas spēlēt. Spēlētāji konkrēti zina, kā viņi tās vēlas spēlēt, cik ilgi un kurā dienas daļā. Tikpat skaidra ir izvēle, ko no attiecīgās spēlēs gūt, – pretstatu realitātei vai, gluži pretēji, realitātes pastiprinātāju.
Vēl viena šobrīd novērojama tendence – ir ļoti liels sieviešu spēlētāju īpatsvara pieaugums. Tādējādi vīriešu dominance spēlētāju forumos un diskusiju istabās ir krietni mazinājusies,” paskaidro festivāla organizatore.
Nenoliedzami datorspēles var būt ļoti interesantas un saistošas, tamdēļ ar tām tik viegli aizrauties. Beatrise Amtinga ikvienu spēlētāju aicina laiku pa laikam pārdomat savu motivāciju un apzināties, vai ar iemīļoto nodarbi nesaistītie uzdevumi (mācības, studijas, darbs u.c.) arī tiek izpildīti.
Dānijas Jauniešu digitālās aprūpes centra speciālists un lektors Kristians Mogensens analizē spēļu ietekmi, dzimtes jautājumus, kā arī radikālisma un ekstrēmisma izpausmes tīmeklī. Viņš pats savu pētniecības darbu raksturo kā iegrimšanu interneta dzīlēs un turienes situācijas komentēšanu no socioloģiskā viedokļa – šis darbs ir galvenokārt virzīts gan uz citu pētniecības nozaru speciālistiem, gan uz vecākiem. Mogensens novērojis, ka Dānijā Covid-19 pandēmijas laikā vecāki sākuši pastiprināti pievērst uzmanību savu bērnu digitālajiem paradumiem un to mērķiem. To dara arī izglītības speciālisti un sociālās institūcijas. Pandēmijas laikā “bērni nesatiek savus draugus un viņi nevar būt sociālas būtnes, kas ir bioloģiski priekšnoteikta iezīme. Tas, ko mēs redzam Dānijas izglītības sistēmā un ko es esmu saskatījis arī citviet Eiropā, –
eksistē tādi skolotāji, kas ir spējīgi radīt šo sociālo normalitāti, dodot bērniem iespēju kopīgi "tusēties" jebkurā no šobrīd aktuālajām interneta komunikācijas platformām,” stāsta eksperts.
Viņš arī uzsver, ka ir tikpat daudz skolotāju, kuriem šādu iemaņu nav, bet tās noteikti būtu jāattīsta.
Kristians Mogensens piedalījās Dānijas Kultūras institūta rīkotajā darbnīcā “Dzimumu spēles”, uzmanību pievēršot izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras datorspēļu izstrādātājiem dzimtes teorijas kontekstā, proti, kā digitālās vides iekārtojums rezonē ar sieviešu un kā ar vīriešu dzimuma spēļu spēlētājiem. Dānijas Kultūras institūta Igaunijā, Latvijā un Lietuvā “Facebook” lapā pieejams šīs tiešsaistes darbnīcas video ieraksts.
Savukārt 19. februārī platformā “Zoom” norisināsies “Lightning Talk” – īsas formas diskusija, kurā dažādu spēļu jomu dalībnieki no Vācijas un Dānijas dalīsies pieredzē ar auditoriju. 20. februārī notiks meistardarbnīca, kas paredzēta ikvienam, kurš vēlas izpētīt pilsētas plānošanu, izmantojot radošo un aizraujošo spēli “Minecraft”. Pēcpusdienā ieplānota diskusija un lekcija “Kas veido spēli?”, bet vakars tiks noslēgts ar DJ pasākumu un performanci. Festivāla pēdējā dienā – 21. februārī – sagaidāms tīklošanās pasākums “Iespēju tirgus”.
“Spēļu fest” programma ir bez maksas. Papildu informācija par tiešraižu programmu pieejama Kaņepes Kultūras centra “Facebook” lapā.
