Kultūras ziņas

Festivālam “Re Rīga!” – 10

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Suitos tur godā senās tradīcijas

Suitu amatu dienā Alsungā tur godā senās tradīcijas

Suitu dziedāšana, dejošana, dažādu instrumentu spēle, ēdienu gatavošana un rokdarbi – tās ir no sendienām mantotas tradīcijas, kuras suitos joprojām ikdienā kopj katra aroda meistari. Satikties ar viņiem vaigu vaigā, sajust senās kultūras mantojumu, tam pieskarties, pamēģināt un pagaršot var dažādos pasākumos, tostarp Suitu amatu dienā.

Juris Lipsnis ir kopas "Suitu dūdenieki" vadītājs un viens no tiem, kas dara visu iespējamo, lai uzturētu dzīvu šīs spēles tradīciju. Rakstītos avotos ziņas par dūdu spēlēšanu Latvijas teritorijā saglabājušās no 16. gadsimta.

Dūdas spēlētas dažādos godos, arī publiskās vietās. Skaļuma dēļ tās sāka ierobežot ar likumu.

Visilgāk Latvijā dūdu spēlēšana dabiskā vidē saglabājās tieši Alsungā. Ja ar Alsungas kultūras mantojuma glabātājiem mēs sarunātos pirms desmit gadiem, tad par dūdām te varētu stāstīt tikai pagātnes formā.

Juris Lipsnis skaidro: "Pirmās dūdas bija, kad prāvests Andris Vasiļevskis nopirka un iedeva kopienai, lai spēlē. Tad kādu gadu mana sieva viena pati ņēmās. Tad 2014. gadā pievienojāmies vairāki."

Šobrīd jau grūti iedomāties, ka suitos nenotiktu Latvijas dūdenieku saieti, dūdu izgatavošanas meistarklases un citi pasākumi. Juris Lipsnis lēš, ka šo gadu laikā spēlēšanas prasmes atdzimušas un gājušas plašumā ne tikai suitos, bet to no dažādiem pasākumiem, kā, piemēram, no Suitu amatu dienas, mājās aizved arī citu novadu un pat valstu cilvēki. Un Lipsnis ir viens no tiem, kas nenoguris skaidro un rāda, kā pareizi izvilināt skaņas, lai neiznāktu kvieciens.

Amatu dienu apmeklētājs Hadlijs Renkens ir gandarīts: "Tas ir lieliski, tā ir iespēja sajust instrumentu. Šis ir tiešām tas, ko es esmu meklējis. Esmu ieinteresēts to iemācīties, bet jau pārliecinājos, ka tas ir grūti. Man patiešām patīk dūdu skaņa."

Arī Guntra Aistara, kas uz pasākumu ieradusies no Jūrkalnes, neslēpj: "Tā skaņa piesaista, pie jūras liekas, ka tas ir instruments, kas vajadzīgs, kad ir tā jūras šalkšana, viss spēks, – dūdas to iznes."

Līdzīgi ir arī ar citām prasmēm, piemēram, suitu burdonu jeb seno daudzbalsīgo dziedāšanas veidu, dančiem, rokdarbniekiem, kuri ikdienā darina dažādas tautastērpa detaļas, kulināro mantojumu – tradīcijas ikdienā uztur dzīvas vietējās kopienas cilvēki, bet publiskos pasākumos ar savām prasmēm un zināšanām par vēsturi viņi dalās arī ar citiem.

Biedrības "Suitu kultūras mantojums" projektu vadītāja Māra Rozentāle skaidro: "Citas kolēģes izveidoja sarakstu, kādi vispār amatnieki ir suitos, viņas teica: katrs otrais cilvēks ir amatnieks, kaut ko dara."

Kopš 2009. gada suitu kultūrtelpa ir iekļauta arī UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt