Kultūras rondo

Franču režisora filma - veltījums Rīgas īpašajam šarmam un cilvēkiem

Kultūras rondo

Arhitektūras nedēļa noslēgsies ar Arhitektūras gada balvas 2018 pasniegšanu

Muzeji Latvijā veido stāstus, saņem balvas, uzrunā apmeklētājus

Starptautiskas balvas ir apliecinājums Latvijas muzeju inovativitātei un radošumam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijas muzeji ir atgriezušies Eiropas muzeju ainavā pēdējo gadu laikā ar inovatīviem risinājumiem. Kā pierādījums tam ir starptautiskas balvas Latvijas muzejiem.

“Pēdējos piecos gados esam atpakaļ Eiropas muzeja ainavā ar pirmklasīgiem un inovatīviem muzeju risinājumiem, kas ne vienmēr ir digitālā formātā,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzīst domnīcas “Radošais muzejs” (Creative Museum) muzeologs Raivis Sīmansons.

Sīmansons vērtē, ka Latvijā “nav iestājusies muzeju ražošanas rutīna. Rietumos tā ir industrija”.

“Esam ilgi bijuši apdalīti ar kapitālinvestīcijām, ka radošums tagad laužas laukā,” turpina Sīmansons.

“Mēs ar maziem radošiem uzņēmumiem un radošiem risinājumiem spējam panākt fantastiskas lietas.”

Pēdējā laikā Latvijas muzeji saņēmuši vairākas starptautiskas balvas – dizaina birojs “H2E” saņēma ASV balvu par izciliem sasniegumiem ekspozīcijas veidošanā Tadenavas muzejā, savukārt Raiņa un Aspazijas muzejs ir ieguvis speciālo balvu Eiropas Muzeju gada balvas konkursā.

Memoriālo muzeju apvienības zinātniskā sekretāre Sanita Kossoviča vērtē, ka novērtējums Eiropas Muzeju gada balvas konkursā ir īpaši svarīgs, jo tas ir tieši par muzeja darbu.

Galveno Eiropas Muzeju gada balvu 2018 saņēma Dizaina muzejs Londonā, bet Keneta Hadsona balvu – Igaunijas Nacionālais muzejs Tartu. 

Latvijas muzeji Eiropas Muzeju gada balvas konkursā piedalās kopš 1996.gada, kad speciālo atzinību saņēma Turaidas muzejrezervāts. Speciālo atzinību 2013. gadā saņēmis arī mākslas muzejs "Rīgas birža", savukārt 2014. gadā Keneta Hadsona balvu – Žaņa Lipkes memoriāls.

Kristīne Skrīvere (no kreisās), Sanita Kossoviča un Raivis Sīmansons
Kristīne Skrīvere (no kreisās), Sanita Kossoviča un Raivis Sīmansons

Lai arī balva Tadenavas muzejam ir par muzeja ekspozīcijas risinājumu, kurā nav izmantotas digitālās tehnoloģijas, Sīmansons ir pārliecināts, ka muzejam vispirms jābūt redzējumam par digitālo stratēģiju un tikai tad ir vērts veidot aplikācijas un digitālās platformas. Diemžēl par to Latvijā domā tikai atsevišķi muzeji. Sīmansons uzskata, ka priekšrocības, ko var dot digitālās tehnoloģijas muzejā, ir neizmērojamas.

“Jautājums, vai pāris gados muzeji iedibinās digitālās stratēģijas savā attīstības redzējumā. Līdz šim to dara mazi dinamiski privātie muzeji,” skaidro Sīmansons.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere uzskata, ka muzeja darbā ir svarīgs balanss, lai būtu saturs un arī lai tehnoloģijas nenomāktu saturu.

“Muzejs ir iespēja atnākt pie autentiskā priekšmeta. Un ikdienā, kur visi strādājam ar datoriem, muzejs ir saliņa, kur varam aiziet nost no ikdienas rutīnas,” norāda Skrīvere.

Savukārt, atklājot Cēsu pilsmuižas virtuves ekspozīciju, muzejs piedāvā iespēju sagaršot un pasmaržot jeb atļauties muzejā ko tādu, kas nav ierasts, domājot par muzejiem.

Meklējot šo līdzsvaru, savā ziņā netradicionāli noritēs arī Muzeju nakts Cēsīs – muzejs būs slēgts, bet Pils laukumā notiks Pirmā Latvijas tautasdziesmu nakts, tā pievēršot uzmanību nemateriālajam kultūras mantojumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti