Radošo kvartālu un teritoriju forumā "Grassroots", kas notika 17.februārī Rīgas mākslas telpā, radošo organizāciju pārstāvji sprieda, kā uzlabot sadarbību ar valsts institūcijām un savā starpā un kā dzīvot tālāk pēc Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas gada.
"Es redzu vienu ar lieliem burtiem rakstītu problēmu - telpa. Tur ir vairākas lietas apakšā - telpu uzturēšana, kā šīs telpas apkalpo, trūkst telpu, kur mūziķiem izpausties. Tad - sadarbība. Trūkst sadarbības gan tajā pašā radošo industriju līmenī, gan starp dažādām institūcijām," stāsta Kaņepes kultūras centra mākslinieciskā vadītāja Liene Jurgelāne.
"Iezīmējās būtiska lieta - pēc kvalitatīvas izglītības, pabeidzot Mākslas akadēmiju, Mūzikas akadēmiju, Kultūras akadēmiju, trūkst kvalitatīvi aprīkotas telpas, kur turpināt radošo attīstību un darbību. Ja mēs esam pietiekoši godīgi un kritiski, mums profesionālais līmenis Latvijā pašlaik nav tik labs, ja salīdzina ar amatieru un koru kustību," norāda Radošo kvartālu un teritoriju asociācijas vadītājs Kaspars Lielgalvis.
Apzīmējums radošie kvartāli pasaulē parādījies salīdzinoši nesen, tikai ap 2000.gadu, tāpēc daudzi to vēl nesaprot. Trūkst skaidras, vienotas informācijas par radošo kvartālu vietām un notikumiem un to, kā attīstīt savu darbību un sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām.
"Galvenā problēma - svarīgi pašiem apzināties un kooperēties, ja strādā radošā industrijā, jo atbalsta instrumenti ir, ko diemžēl neizmanto daudzu radošo industriju pārstāvji. Pietrūkst sadarbības un komunikācijas," uzsver Jānis Siliņš, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Inovācijas nodaļas vecākais referents.
"Būtu nepieciešams strukturēts radošums, būtu nepieciešamas prasības - problēmas vajag kompakti noformulēt vēstulē, kopīgās tēzēs, nākt uz Kultūras ministrijas sēdi, lai tas neizskan individuāli, subjektīvi," norāda Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļas referente Dzintra Purviņa.
Lai arī Kultūras ministrijas pārstāve uzsver ministrijas atvērtību radošo kvartālu idejām un gatavību sniegt palīdzību, piemēram, informācija par šo radošo kvartālu un teritoriju forumu nebija atrodama ne Kultūras ministrijas mājaslapā, ne tās atbalstītajos portālos "Kultura.lv" un "Fold.lv".
"Lielā problēma - kultūras joma, kad runā, nespēj sazināties ar ekonomikas un budžeta pārvaldītāju jomu, jo tā runā citādākās vērtībās. Kultūras ministrija runā par kultūras vērtībām, Ekonomikas ministrija cenšas saprast, kāpēc tas būtu vajadzīgs un kāpēc par to jāmaksā, kāda būs ekonomiskā atdeve. Radošajiem diemžēl jāpielāgojas šim gadsimtam un jāsāk saprast komerctermini, jo ir tā, ka radošajās jomās un nozarēs ir atšķirīga pieeja komerciālajam. Piemēram, arhitektūrā tas ir labi formulēts, līdzīgi ir ar dizainu vai reklāmu, tās jau ir komerciālas nozares. Bet par vizuālo mākslu, mūziku, literatūru, skatuves mākslām - tās ir jaunradi veicinošas, tās ir tendētas uz eksperimentēšanu un nezina, kāds būs rezultāts. Tur tās kultūras vērtības rodas, tāpēc šo pašu radīšanas procesu nevar pilnībā komercializēt, tas ir pilnībā jāatbalsta. Tad, kad šīs kultūras vērtības ir radītas, lai tās aiznestu publikai, ir jāpieiet ar komerciālu skatu. Bet tas nenozīmē, ka kultūras vērtības tiek degradētas," skaidro "Bicers" ekonomisko pētījumu centra pētniece Ieva Moore.
Kā vēstīts, radošo kvartālu un teritoriju pārstāvji otrdien, 17.februārī, forumā skaidroja, kā uzlabot darba apstākļus kvalitatīvāku rezultātu sasniegšanai. Savukārt šīs nedēļas nogalē Liepājā notiks jau cits radošumu un sadarbību veicinošs pasākums - starptautiskā radošo industriju konference "Subjekts: kreativitāte".
