Kultūras Rondo

Berlīnes starptautiskais kino festivāls aizvadīts. Latvijas pieredze

Kultūras Rondo

Lielā mūzikas balva: kategorija "Gada mūziķis"

Trīs no 18 "Boņukiem" saņēma apvienība “Latgalīšu Reps“

Pasniegtas latgaliešu kultūras gada balvas «Boņuks 2017»

25.februāra pēcpusdienā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors" norisinājās ikgadējā Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonija. Jau desmito reizi apkopoti un godināti spilgtākie un nozīmīgākie sasniegumi latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Šajā reizē balvas pasniegtas 18 nominācijās kategorijās “Sabiedrība un kultūra“, “Literatūra“ un “Mūzika“.

 

PATEICĪBA PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU

Pirmo reizi Latgaliešu kultūras gada balvā “Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts kāds no trimdas latgaliešiem – tas būs Vācijā dzīvojošais dzejnieks, publicists, filozofs, prozaiķis, literatūrkritiķis, pedagogs, mākslas zinātnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ jubilejas reizē ar pateicību ar padarīto latgaliešu kultūras attīstībā balvu saņems arī valodniece, filoloģijas doktore, skolotāja un sabiedriskā darbiniece Lidija Leikuma.

 

Kategorija SABIEDRĪBA UN KULTŪRA

Nominācijā "Gada cilvēks kultūrā 2017" apbalvojumu saņēma režisors un latgaliešu kultūras aktīvists Viesturs Kairišs.

Režisors Viesturs Kairšs 2017.gadā bijis kaismīgs latgaliešu valodas, latgaliskās kultūras un latgaliešu interešu aizstāvis. Aktīvi līdzdarbojies “Latgolys symtgadis kongresa” organizēšanā, bijis viens no 4. pasaules latgaliešu saieta rezolūcijas izstrādātājiem, bijis muzikāli literātā pasākuma “Latgalīšu volūdys nakts” režisors. 2017. gadā uzsācis darbu pie savas jaunākās filmas “Piļsāta pi upis”, kas taps latgaliešu valodā.

Vēl šajā kategorijā nominēti:

  • Mūziķis un latgaliešu kultūras aktīvists Arnis Slobožaņins,
  • Mūziķe un skolotāja Guntra Kuzmina-Jukna,
  • Vēsturnieks Kaspars Strods,
  • Mūziķis, raidījumu un pasākumu vadītājs Kristaps Rasims.

 

"Gada notikums 2017" - 4.pasaules latgaliešu saiets "Latgales simtgades kongress".

“Latgales simtgades kongress” bija lielākais notikums, kas izskanēja visā Latvijā saistībā ar latgaliešu valodu un latgaliešu kultūrvēsturi. Šis pasākums deva iespēju atklāti runāt par latgaliešu valodas un Latgales turpmākās attīstības jautājumiem.

Vēl šajā kategorijā nominēti:

  • Latgaliešu valodas nakts,
  • Latgales mākslas svētki "Krāsas karogā",
  • Latgales simtgades kongresa pasākumi no 1. līdz 7.maijam Rēzeknē, Daugavpilī un Preiļos,
  • Latgales vērtību iekļaušana Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

 

Nominācijā "Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē" balvu ieguvis notikums latgalisko vērtību iekļaušana Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

2017. gada decembrī tika apstiprināts pirmais Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts, vairums tajā iekļauto vērtību nāk no Latgales. Sarakstā iekļauta  psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē (iesniedzējs: Balvu novada pašvaldība); dziedāšana ar pusbalsu (iesniedzējs: Balvu novada pašvaldība); Latgales mazo bundziņu - bubyna spēles tradīcija (iesniedzējs: biedrība “Skaņumāja); Mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos (iesniedzējs: Daugavpils novada pašvaldība).

Vēl šajā kategorijā nominēti:

  • Filma "Lidojošo mūku templis",
  • Komiķis Jānis Skutelis,
  • Raidījums "Atklāj Latgolu ar Kristapu Rasimu",
  • Raidījums "Latgalīšu volūdys sorgi. Vladislavs Locis",
  • TV raidījumu cikls "Sajūti Latgali".

 

Par 2017.gada "Amatnieku/saimnieku" nosaukts Rīgas kebabnīcas "Ausmeņa Kebabs" saimnieks Valters Murāns.

Līdz ar "Ausmeņa Kebabs" Rīgas filiāles atklāšanu, galvaspilsētā ir parādījusies nozīmīga latgaliskās alternatīvās kultūras saliņa. Tā ir kļuvusi par populāru satikšanās vietu, jo īpaši jauniem cilvēkiem un ģimenēm. Tur skan latgaliešu valoda, mūzika un arī ēdienkarte lasāma latgaliski.

Vēl “Gada amatnieks/saimnieks” titulam nominēti:

  • Audēja Annele Slišāne, projekts #100dečiLatvijai,
  • Kebabnīcas "Hasans" (Preiļi) saimnieki Laura un Juris Vucāni,
  • Koka mēbeļu ražotājs un restaurators Staņislavs Maļkevičs,
  • Tāšu meistars Jurijs Ivanovs.

 

Par "Gada sniegumu vizuālajā mākslā" balva pasniegta Annelei Slišānei par projektu #100dečiLatvijai.

Noausto deķu autore Anna Slišāne ir tekstilmāklsiniece, kas uzskata ka “aušana ir dzīve. Domāšanas veids. Dzīves filozofija”. Annele sociālajā portālā www.facebook.com 2016.gadā ir uzsākusi sociālo projektu, ka pamatā ir radoša, netradicionāla ideja – Latvijas dzimšanas dienā uzdāvināt 100 deķus, kas katrs austs no sava materiāla un papildināts ar stāstu par to.

Tāpat nominēti:

  • Gleznotāju apvīneiba V.I.V.A. ar izstādes "Iemīlējušās Latgalē" aktivitātēm,
  • Ivetas Vaivodes Latgalei veltītā fotoizstāde "Zobens lilijas",
  • Izdevums "Vitālijs Kalvāns Latvijas glezniecībā",
  • Kolekcijas monēta "Latgales kongress",
  • Māksliniecce Ieva Jurjāne - grāmata "Kačeiša patmalis".

 

Par "Gada sniegumu audiovizuālajā mākslā" atzīts Latvijas Radio Latgales studiju stāstu cikls "Latgales kongress. 10 stāsti".

Desmit stāstu garumā Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 4 skanēja Latgale studijas veidota rubrika “Latgales kongress. 10 stāsti. Rubrika bija veltīta 1917.gada 9. un 10.maijā (pēc vecā stila 26. unn 27.aprīlī) Rēzeknē notikušā Latgales latviešu pārstāvju sanāksmei.

Vēl šajā kategorijā nominēti:

  • Ingas Ābeles romāna "Klūgu mūks" radio lasījumu un CD,
  • LTV1 Latgales kongresa simtgadei veltītais vēsturiskais raidījumu cikls "Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība",
  • Raidījumu cikls "No Latgales kongresa līdz Latvijas simtgadei",
  • Raidījums "Latgalīšu volūdys sorgi. Vladislavs Locis".

 

Par "Gada sniegumu skatuves mākslā" atzīta koncertizrāde rakstiem un skaņai "Latgales gredzens".

2017. gada 22. aprīlī Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē notika Latvijas simtgades koncertcikla atklāšanas koncerts. Tautas dziesma un Svētie Raksti, etnomūziķi un priesteri, dzīvās balsis un arhīvu ieraksti... latgaliešu gars, kas paslēpts cilvēkos, to pieredzē, dzīvesziņā.

Nominēti arī:

  • Daugavpils teātra izrāde "Nūgrymušuo pile",
  • Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Klūgu mūks",
  • Muzikāls uzvedums "Nomoda sapnis par Lūznavu".

 

Apbalvojums "Par latgaliešu valodas popularizēšanu" pasniegts bankai "Citadele" par latgaliešu valodu bankomātu lietotnēs.

2017. gadā banka “Citadele” klientiem savos bankomātos kā vienu no valodām iekļāva latgaliešu valodu. Banka “Citadele” izvēlējusies bankomātā uzstādīt latgaliešu valodu, domājot par klientiem, kuriem arī ikdienā ir svarīga latgaliskā identitāte.

  • Grāmata "Kačeiša patmalis",
  • Latvijas Radio raidījums "Latgolys stuņde" (LR1 reģionālais logs),
  • Lietotne "LMT Straume" ar latgalisko notikumu translāciju - Latgaliešu valodas nakts un Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks",
  • Vispasaules diktāts latgaliski.

 

Kategorija LITERATŪRA

Nominācijā "Labākais izdevums/grāmata" apbalvotas Ilga Šuplinska, Līga Rundāne, Aelita Andrejeva ar grāmatu "Gostūs pi Boņuka. Stuosti bārnim par Latgolu".

Bērnu grāmatā īsi un koncentrēti var uzzināt par Latgali – ģeogrāfiju, notikumiem, tradīcijām un daudz ko citu.

Vēl šajā kategorijā nominēti:

  • Fotoalbums "Latgalietis XXI gadsimtā". Igors Pličs i "Latgales fotogrāfu biedrība"
  • Ilmārs Mežs "Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale"
  • Jurs Cybuļs, Lideja Leikuma "Skreineite"
  • Maruta Latkovska, Ieva Jurjāne "Kačeiša patmalis"
  • Raibīs "Pistacejis".

 

Nominācijā "Labākais sniegums literatūrā" apbalvots literāts Raibīs ar dzejoļu krājumu "Pistacejis".

Līdz šim multimākslinieks un literāts Raibīs (Oskars Orlovs) daiļliteratūrā pieteicis sevi kā prozaiķis, 2011.gadā debitējot ar stāstu krājumu “Pyrma syltī” un 2015.gadā izdodot savu otro stāstu krājumu “Zalta tesmini”. Dzejas krājums latgaliešu valodā “Pistacejis” turpina Raibajam tik ļoti tīkamo intelektuālo spēļu (arī vārdu spēļu) tradīciju.

Vēl apbalvojumam nominēti:

  • Ingrīda Tārauda ar dzejas krājumu "Pērlītes zem kājām/Bisers zam kuoju",
  • Ligija Purinaša ar dzejoļiem,
  • Maruta Latkovska ar Kārļa Skalbes pasakas "Kaķīša dzirnavas" latgaliskojumu "Kačeiša patmalis".

 

Savukārt žūrijas specbalvu kategorijā “Literatūra” saņēma Maruta Latkovska ar Kārļa Skalbes pasakas "Kaķīša dzirnavas" latgaliskojumu "Kačeiša patmalis".

 

Kategorija MŪZIKA

Nominācijā "Gada debija mūzikā" apalvota hiphopa apvienība “Latgalīšu Reps”.

2017.gadā uz latgaliešu mūzikas skatuves sevi pieteica hiphopa apvienība“Latgalīšu Reps”, kļūstot ne tikai par latgaliešu, bet arī latviešu mūzikas sensāciju. Dziesmas “Skots pa lūgu” fragments izmantots arī filmā “Ar putām uz lūpām. Bez šīs dziesmas “Latgalīšu Reps” 2017.gadā izlaida vēl trīs dziesmas. Apvienībā darbojas Ivo Grigalis un Didzis Kozlovs.

Tāpat “Gada debijai mūzikā” nominēti:

  • Dagdas Tautas nama vokālā grupa "Solversija",
  • Emīls Bauga,
  • Labākais sniegums šlāgermūzikā,
  • "Dvinskas muzikanti" ar videoklipu "Baļļuosim da reita",
  • Grupa "Galaktika" ar koncertdarbību un albumu "Sirds vēl tic",
  • Igauņu ģimene ar koncertdarbību un piedalīšanos raidejumā "Latvijas sirdsdziesma".

 

Par "Labāko sniegumu akadēmiskajā mūzikā" apbalvots komponists Rihards Dubra - oratorija "Marija".

Par godu Latgales kongresa 100. gadadienai komponists-mistiķis Rihards Dubra uzrakstījis jaunu lieldarbu – oratoriju “Marija” etnodziedātājām, jauktam korim, ērģelēm un orķestrim, pirmatskaņojumu piedzīvojusi "Gorā" 2017. gada 4. maijā.

Partitūras anotācijā autors raksta, ka oratorijas teksts veidots no katoļu lūgšanu grāmatas dziesmu tekstiem, kas veltīti Dievmātei, kuras tēls, viņaprāt, nesaraujami saistīts ar Latgali un arī visu Latviju – Māras zemi. Oratorijas teksts strukturēts četrās daļās – “Lūgšana”, “Dzimšana”, “Ciešanas” un “Cerība”, taču kopumā jaundarbs ir vienlaidus monolīts lējums.

Tāpat “Boņuka” balvai nominēti:

  • Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas ērģeļu klases 25 godu jubilejas koncertuzvedums "Māras zemes ērģeļu gaisma"
  • Koncertizrāde rakstiem un skaņai "Latgales gredzens".

 

Par "Labāko sniegumu tautas mūzikā" apbalvotas "Tautumeitas" ar koncertdarbību un albumu "Lai māsiņa rotājās".

"Tautumeitas" ir tradicionālās mūzikas grupa, kas radusies 2015.gadā un apvieno sešas dalībnieces. 2017.gads ir bijis spilgts grupas radošajā darbībā – uzstāšanās “Boņuks 2016” un “Laiks Ziedonim” ceremonijās, vērienīgā koncerttūrē kopā ar grupu “Auļi” apceļojušas Latviju, piedalījušās šovā “X-faktors”, kā arī piedalījušās citos pasākumos kā Latgalē (Latgaliešu valodas nakts, Mākslas pikniks Lūznavā u.c.), tā arī citviet Latvijā, vienmēr koncertos dziedot arī latgaliski, kas grupas repertuāra neatņemam sastāvdaļa.

Vēl nominēti:

  • Folkloras kopa "Ilža" ar albumu "Kuodeļ maņ nadzeivuot"
  • Folkloras kopa "Upīte" ar koncertdarbību un festivālu "Lipa kust"
  • Postfolkloras grupa "Rikši" ar koncertdarbību un jaunām dziesmām
  • "Raxtu Raxti" ar dziesmu "Zynu, zynu tāva sātu"
  • Ģimeņu folkloras studija "Garataka"ar koncertdarbību un albumu "Laukā".

 

Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā 2017.gadā - apvieneiba "Latgalīšu Reps" ar koncertdarbību, dziesmām un videoklipiem.

Vēl balvai nominēti:

  • Grupa "Gandreiž 10nīkā" ar albumu "Nasoki nikuo" i videoklipu "Bļaunu",
  • Poētiskā roka apvienība "Kapļi" ar koncertdarbību un dziesmu "Valereja Seile",
  • Projekts "Jezups i Muosys" ar koncertdarbību,
  • Vinsents Kūkojs ar albumu "Breineigō nosta".

 

Par “Labāko sniegumu šlāgermūzikā” apbalvota grupa “Galaktika” ar koncertdarbību un albumu “Sirds vēl tic”.

Tāpat nominēti:

  • "Dvinskas muzikanti" ar videoklipu "Baļļuosim da reita",
  • Igauņu saime ar koncertdarbību un dalību raidīijumā "Latvijas sirdsdziesma".

 

Labākais mūzikas video 2017.gadā - Latgalīšu Reps "Skots pa lūgu".

Vēl “Boņuka” balvai nominēti:

  • Bez PVN "Golds iz ustobys",
  • Emīls Bauga "Stuosts",
  • Latgalīšu Reps "Ceļš iz muojom",
  • Latgalīšu Reps "Es tycu",
  • "Upītes Uobeļduorzs".

 

Nominācijā "Labākais sniegums pop/rock mūzikā" apbalvota grupa "Bez PVN" ar koncertdarbību un dziesmu un videoklipu "Golds iz ustobys"

"Labākajam sniegumam pop/rock mūzikā" nominēti arī:

  • Aija Eriņa ar dziesmu "Taurens" un albumu "Par martu, maiju un decembri",
  • Kārlis Kazāks ar koncertdarbību un dziesmām albumā "Dzirdi balsis",
  • Laura Bicāne ar albumu "Lauzīsimies cauri pūlim",
  • Projekts "100gadis bolsi" ar albumu "Celīs, bruoļ",
  • Rēzeknes novada vokālā studija "Skonai" ar koncertdarbību un albumu "Rūtaļa".

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti