Jaundibinātajā Rīgas koncertzāles biedrībā darbojas abu valsts finansēto koru vadītāji, Nacionālā simfoniskās orķestra un valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" galvenie diriģenti un valsts SIA "Latvijas koncerti" vadītājs.
Biedrības priekšsēdētājas pienākumus uzņēmusies Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekle Indra Lūkina, bet biedrības lokomotīve - klarnetists, politiķis un bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis. Viņš arī vadīja Liepājas “Lielā dzintara” projektu. Tajā un pārējās jaunajās zālēs fiksētās kļūdas viņš kopā ar biedrību labprāt līdzētu nepieļaut.
"Viens no organizācijas uzdevumiem ir jau šai te projektēšanas laikā sekot līdzi tam, lai tiktu izdarīts viss iespējams, lai būtu nodrošināta lieliska akustika," skaidroja Dālderis.
Dālderis atzīst, ka pārējo koncertzāļu un jo īpaši viņa vadītā “Lielā dzintara” projekta gadījumā nevainojama rezultāta sasniegšanai trūcis tieši aktīvas profesionāļu līdzdalības.
"Kad es pievienojos šim projektam, projekts bija jau izstrādāts. Visās detaļās. Nevar teikt, ka ļoti kvalitatīvi. Līdz ar to radās arī daudz problēmu. (..) Ja projektēšanas laikā būtu cieša sadarbība ar projektētājiem un nākotnes lietotājiem, tad tās problēmas nerastos," sprieda Dālderis.
Indra Lūkina teic - biedrības priekšrocība ir nevis skats no malas, bet skats no iekšpuses. Biedrības dalībnieki paši ir mūziķi, koncertējuši neskaitāmās koncertzālēs ārvalstīs, tāpēc zinās dot labākos padomus.
"Mēs esam profesionāli un mēs vislabāk zinām šo situāciju. Mēs dienu dienā ar to dzīvojam, tāpēc tas ir mūsu dzīvības un nāves jautājums, es atļautos teikt. Uzdevums ir informēt plašāku sabiedrību, pārliecināt, dot ziņas par to, ka koncertzālē patiešām ir ļoti nepieciešama, pārliecināt politiķus lēmuma pieņēmējus, ka šī koncertzāles ir vitāli nepieciešama un izdevīga sabiedrībai," skaidroja Lūkina.
Neviens arhitekts, ja vien pats nav orķestra mūziķis, nevarot zināt sīkās, neskaitāmās mūziķu un veiksmīgas koncertu rīkošanas darba detaļas.
"Mēs paši iesim virsū un mēģināsim mūsu nozares intereses visplašākajā veidā. Protams, ka ir ļoti daudz tehnisku lietu. Piegādes jautājumi - gandrīz visās koncertzālēs ir problēmas ar koncertflīģeļa nogādāšanu uz skatuvi. Tur ir daudz citu tehnisku jautājumu. Podesti, to izmēri, transformējamība, piegāde un tā tālāk," teica Lūkina.
Plānots, ka Rīgas koncertzāle kļūs arī par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietu, jo šobrīd orķestris mitinās Lielajā ģildē, kur valda šaurība un laikmetam neatbilstoši sadzīves apstākļi.
Biedrība darbojas bez finansējuma. Tās dalībnieku vienīgā motivācija – sen lolots sapnis par Latvijas akadēmiskās mūzikas mākslinieku snieguma cienīgu koncertzāli galvaspilsētā. Kultūras ministrijā jaunās organizācijas dibināšanu vērtē pozitīvi.
"Jebkura sabiedriska kustība ir nozīmīga un var papildus skaidrot sabiedrībai par projekta nepieciešamību, un tā ir arī svarīgākā funkcija, ko šī organizācija varētu veikt," sacīja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone
Šobrīd Rīgas koncertzāles jautājums ir stadijā, kurā auditoru kompānija "PricewaterhouseCoopers" veic finanšu aprēķinus koncertzāles un konferenču centra būvniecībai, bet ministrijas darba grupa ar simfoniskā orķestra pārstāvjiem izstrādā detalizētas prasības koncertzāles būvniekiem.
Kad aprēķini būs veikti, ministrija vērsīsies Ministru kabinetā, lai skaidrotu, vai valsts to var atļauties. Pēcāk - publiskais iepirkums un koncertzāles atrašanās vietas izraudzīšanās. Biedrība pārliecināta, ka akustiskā koncertzāle Rīgā durvis varētu vērt 2022. gadā.
