ĪSUMĀ:
- Darba grupa saistībā ar LLMM projekta dāvinājumu nav tikusies kopš šī gada februāra.
- Kultūras ministrijā norāda, ka ģeopolitikā situācijā pasaulē liedz pieņemt gala lēmumu.
- LLMM celtniecības izmaksas no sākotnēji plānotajiem 43 miljoniem eiro varētu būt dubultojušās.
- Nauda LLMM celtniecībai nav ne Kultūras ministrijai, ne potenciālajam sadarbības partnerim – Rīgas domei.
- Pēc nepilniem diviem gadiem beigsies LLMM celtniecībai izsniegtā būvatļauja un nav skaidrības, kas notiks ar ēkai paredzēto zemesgabalu.
- Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone pieļauj, ka tiks meklēti citi risinājumi LLMM projekta realizācijai.
Muzeja projekts kā dāvana valstij tika pasniegta pirms diviem gadiem
2016. gada 16. jūnijā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursa žūrija paziņoja, ka ēkas projektēšanu uzticēs britu arhitektam seram Deividam Adžejam (arhitektu birojs "Adjaye Associates") un Latvijas arhitektu birojam "AB3D".
Toreiz nekas neliecināja, ka LLMM fonda paziņojums, ka muzejs tiks atvērts 2021. gada 18. novembrī, ir piedzīvojumu fantastika. Taču pirms diviem gadiem LLMM fonds, kurš pieder Teterevu fondam un "ABLV" labdarības fondam, nolēma sera Adžeja projektu dāvināt valstij. "ABLV Bank" bankas likvidācija, mecenāta Borisa Tetereva aiziešana mūžībā mainīja fonda iespējas īstenot projektu, kurā jau bija ieguldīti 4 miljoni eiro. Lēmuma no valsts – pieņemt vai noraidīt šo dāvinājumu – joprojām nav. "Ja visi pasaka, ka šī nav mūsu prioritāte, tad ir skaidra atbilde. Ja mums visu laiku klāsta, ka šī ir mūsu prioritāte, tad es vairs nesaprotu, jo mēs esam gatavi piedalīties ar visiem iespējamiem spēkiem," ilgo atbildes gaidīšanu vērtē fonda vadītāja Elīna Vikmane.
Dāvanas vērtētāju grupa uz laiku ir pārtraukusi darbu
Darba grupa, kas regulāri tikās, lai izvērtētu projektu un gatavotu visu nepieciešamo ziņojumam valdībai, nu jau pāris mēnešus nav kopā sanākusi, lai gan pirmo reizi gala ziņojumu solīja jau pērn uz valsts svētkiem. Pēc Elīnas Vikmanes teiktā par spīti ieguldītajam laikam un darbam, šobrīd nav nekā: "Mums ir tikai dažādi dokumenti, protokoli, sarunas, bet nav rezultāta. Uz mūsu jautājumiem, ka mums vajadzētu atsākt darbību, neesam saņēmuši nekādu atbildi. Varbūt karš ir mainījis prioritātes, bet atkal jau mēs redzam, ka citos projektos karš nav mainījis prioritātes, koncertzāle dodas uz priekšu, citi projekti dodas uz priekšu."
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone tieši karu Ukrainā min kā galveno iemeslu, kāpēc apstājies darbs pie dāvinājuma izvērtēšanas:
"Kopējā situācija tieši būvniecībā un būvniecības projekta īstenošanā ir ļoti nozīmīgi ietekmēta arī šīs karadarbības rezultātā, jo nozare šobrīd saskarās ar ļoti iespaidīgiem izmaksu pieaugumiem, ar grūtībām piegādāt materiālus. Šajā kontekstā pieņemt ļoti skaidru un saprotamu lēmumu par to, kā tiks finansēts un cik maksās šāda projekta realizācija nav iespējams. Līdz ar to zināmā mērā turpmākais process ir uz laiku iepauzējies, jo mēs nevaram nonākt pie šī gala risinājuma izstrādes un apstiprināšanas."
Muzeja projekts divu gadu laikā varētu būt kļuvis divreiz dārgāks
Sākotnējās muzeja celtniecības izmaksas tika lēstas ap 43 miljoniem eiro. Pirmskara pārrēķins muzeja cenas zīmi noapaļoja līdz 60 miljoniem.
Tagad Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pieļauj, ka projekta realizācija varētu izmaksāt jau 90 miljonus eiro. Viņš neslēpj, ka pašvaldība šī rēķina segšanā nav gatava iesaistīties:
"Mēs spēlējam ar ļoti atklātām kārtīm, jo Rīgas aizdevumu iespējas ir ap 200 miljoniem eiro tuvākajos gados. Mūsu prioritāte numur viens ir tilti, tas ir apmēram 139 miljoni. Mēs varētu atļauties vēl vienu objektu. Rīga jau šobrīd no savas puses iesaistās nacionālu kultūras objektu veidošanā, palīdz Kultūras ministrijai, cik var. Mēs esam nākuši ar Kongresu nama ideju. Esam paši arī gatavi uzbūvēt, attiecīgi saņemot šādu aizdevumu.
Vēl vienam objektam mums pašvaldības aizņemšanās limitu nav, mēs esam principā iztērējuši visas savas iespējas.
Līdz ar to šeit tomēr būs jāmeklē pašai Kultūras ministrijai, valdībai citi radoši risinājumi attiecībā uz Laikmetīgās mākslas muzeju."
Kultūras ministrijai tieši Rīgas domes maksātspēja ir bijusi galvenā cerība arhitekta Deivida Adžeja projekta realizācijai. Kultūras ministrijas valsts sekretāre šobrīd nespēj atbildēt uz jautājumu, vai ministrija varētu šo projektu attīstīt viena pati:
"Kultūras ministrijai šobrīd nav ar Ministru kabineta lēmumu piešķirts asignējums. Mūsu budžetā līdzekļu šāda projekta realizēšanai šobrīd nav, līdz ar to ir nepieciešams sagaidīt stabilāku situāciju gan ģeopolitisko, gan būvniecības sektorā, lai varētu virzīt jel kāda lēmuma pieņemšanu."
Būvatļaujai ir derīguma termiņš
Tomēr ilgi gaidīt nav iespējams. LLMM fonda vadītāja Elīna Vikmane stāsta, ka kopš būvatļaujas izsniegšanas ir pagājuši jau 3 gadi, vēl tā būs derīga nepilnus divus gadus:
"Tas jau nav vienīgais, par ko mums būtu jāsatraucas. Banka (red."ABLV") tiek likvidēta, līdz ar to tiek likvidēts pilnīgi viss, arī zeme. Ja pašvaldība vai valsts to neatsavinās, tas viss tiks pārdots. Ja nav zemes, nav muzeja, to visi ļoti skaidri apzinās."
Muzeja projekts ir radīts konkrētam zemes gabalam, kurš pieder ar likvidējamo "ABLV" banku saistītajam uzņēmumam "Pillar". Saskaņā ar likvidējamās bankas Komunikācijas departamenta vadītāja Jāņa Buntes "Kultūršokam" sniegto komentāru laika nogrieznis, kad viss būs pazaudēts, ir neskaidrs: "Bankas likvidācijas process vēl ilgs vismaz 5 gadus. To, kas notiks ar bankas saistītā uzņēmuma "Pillar" piederošajiem zemes gabaliem, šobrīd nav iespējams pateikt."
KM valsts sekretāre Dace Vilsone apliecina, ka uzmanīgi seko līdzi šai situācijai: "Vienlaikus es gribu teikt, ka Kultūras ministrija arī ļoti aktīvi turpina sekot līdzi visai mūsu rīcībā esošajai informācijai, norisēm, kas ir saistītas arī ar "ABLV" laikmetīgās mākslas kolekciju. Šis liktenis arī mums nav vienaldzīgs, līdz ar to mēs sekojam tai informācijai, kas ir mūsu rīcībā pieejama un vēl aizvien uzturam aktīvu arī mūsu pozīciju, ka pie pirmās iespējas mēs rosināsim arī šīs bankas kolekcijas daļas pāriešanu valsts īpašumā, ja veidosies apdraudējuma situācija."
Mākslas ekspertiem grūti pieņemt, ka, iespējams, sera Deivida Adžeja, projekts paliks nerealizēts
Mākslas eksperti negrib pieļaut pat domu, ka sera Deivida Adžeja, tāpat kā savulaik nīderlandiešu arhitekta Rema Kolhāsa projekts Andrejsalā paliks nerealizēts. Kultūras ministrijas darba grupas dalībniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule ir pārliecināta, ka projekts ir realizējams: "Ir izdarīts milzīgs darbs, gan, kas saistīts ar projekta saskaņošanu un realizēšanu papīros, gan arī, kas saistīts šobrīd ar ziņojumu. Patiesībā šis muzejs no mūsu kultūras darbinieku perspektīvas šobrīd ir ļoti realizējamā, potenciāli realizējamā stāvoklī." Elīna Vikmane uzsver arī projekta finansiālo pamatojumu:
"Novērtētāju secinājums bija, ka jā, šis projekts atmaksājas, šie līdzekļi, kas tagad tiktu ieguldīti būvniecībā, tie atmaksātos arī finansiāli, ne tikai kultūras mantojuma ziņā ar to, ka mēs saglabātu mūsu vecāku, mūsu un mūsu bērnu kultūras mantojumu."
Vizuālās mākslas kritiķis, kurators un mākslinieks Vilnis Vējš, vērojot notiekošo, atzīst, ka iespēja, ka sagatavotais LLMM projekts tiks zaudēts, ir ļoti liela: "Šī vizuālās mākslas nozares sasaiste ar privāto sektoru un privātuzņēmēju iniciatīvām un it kā atdošana no valsts atbildības citās atbildībās, ticot, ka tur kaut kas sanāks, ka tur jau kaut ko uzcels, ziedos, dāvinās utt., tas vienkārši ir daudzu gadu gaitā pierādījies, ka tas nestrādā.
Ja šis projekts tiks pazaudēts, tas ir ārkārtīgi nesaimnieciski, dumji, tas nekur neved, un tādā gadījumā būtu jābūt skaidrai atbildei, kas tad būs.
Vizuālā māksla ir visas tautas atbildība, ne mazāka kā visas pārējās mākslas, jābūt ir no vēlētajām institūcijām un izpildinstitūcijām skaidram redzējumam, kad, kam, kā jābūt."
Iespējams, ka Kultūras ministrija meklēs citus LLMM risinājumus
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs vajadzību sarakstā ir jau trīs gadu desmitus.
Un par spīti jau gatavam muzeja projektam, amatpersonas pieļauj citu ceļu meklēšanu mērķa sasniegšanā.
"Mums patīk šis Adžeja projekts, tur noteikti varētu cerēt uz Bilbao efektu, par to jau nav šaubu. Bet mēs šobrīd runājam tikai par vienu virzienu. Ko es varbūt gribētu, lai mēs pavērtējam arī vēl tomēr citus virzienus, piemēram jaunais Eiropas uzstādījums par ēku izmantošanu – New European Bauhaus.
"Tate Modern", viens no slavenākajiem muzejiem Londonā, ir izvietots bijušajā spēkstacijā. "ZEITZ" muzejs Keiptaunā bijušajā graudu glabāšanas punktā. Vai tad mums arī nav līdzīgu objektu šeit pat Rīgā gan ostas teritorijā vai Vidzemes tirgū?"
rosina Mārtiņš Staķis.
KM valsts sekretāre Dace Vilsone šādu lietu pavērsienu neizslēdz: "Ir pilnīgi iespējams, ka arī tiek meklēti citi risinājumi Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai. Tādā gadījumā tas ir konceptuāli jauns priekšlikums un jauns lēmums, kas nozīmē to, ka netiks realizēts konkrētais jau izstrādātais būvprojekts Laikmetīgās mākslas muzejam. Šāds risinājums var tikt virzīts situācijā, ja neatrisinās konkrētā projekta realizācijas iespējas, un tad, protams, ka būs jāmeklē jaunas alternatīvas, līdzīgi kādu ceļu mēs esam gājuši arī koncertzāles projekta sakarā."
Mākslas kurators Vilnis Vējš uzskata, ka Kultūras ministrijai vajadzētu beigt uzvesties kā tādai princesei, pie kuras brauc precinieki un tad viņa izvēlas, ka viņa šo ņems vai šo neņems:
"Tieši otrādi – izrādīt iniciatīvu un teikt, kā jābūt, kā būs. Ja ir šāds dāvinājums, ļoti labi, saņemiet to, ja tas ir nesavtīgs dāvinājums, ejiet uz priekšu ar šo mantojumu un diktējiet noteikumus gan šai būvei, gan iespējamiem ziedotājiem, fondam, kur varētu citi ziedot, ja tas ir nepieciešams, piesaistīt līdzekļus, Eiropas līdzekļus utt., bet ir jāpārņem iniciatīva šajā lietā, nevis jābūt tādiem pasīviem pieņēmējiem vai nepieņēmējiem."
Laikmetīgās mākslas muzeja neesamība rada sekas
Kamēr Laikmetīgās mākslas muzeja projekts atkal ir dziļi iebuksējis, mākslas kritiķi atzīst, ka sekas tam būs vēl smagākas, nekā to redzam jau tagad. Mākslas zinātniece Līna Birzaka-Priekule kā piemēru min Venēcijas biennāli ar mākslinieču dueta "Skuja – Braden" darba vērtējumu: "Šīs mākslinieces un Laikmetīgās mākslas centrs ieguva neticamu atzinību no dažādiem pasaulslaveniem mākslas medijiem, kuratoriem un kritiķiem, bet Latvijas mūsu publiskajā mediju telpā tā galvenā ziņa, kas izskanēja bija, ka tur bija viena lampa, kurā mākslinieces bija attēlojušas dzimumlocekļus. Un šis jautājums, manuprāt, ļoti sāpīgi skar to izglītību, jo būtībā Laikmetīgās mākslas muzeja misija būtu šo laikmetīgo mākslu eksponēt, tai būt klātesamībā nepārtrauktā ar cilvēkiem, ar auditoriju, un līdz ar to pieradums, kas veidotos skatītājiem un auditorijai, atspēlētos mums šādā veidā."
Vilnis Vējš uzsver, ka Laikmetīgās mākslas muzejs nav nekāda īpaša ekstra. Tam vienkārši ir jābūt galvaspilsētā, kā pogai pie mēteļa:
"Tā ir vesela profesionālās kultūras joma, kas ir atstāta novārtā. Mēs varam nekad nepamanīt šīs sekas, vienkārši kultūra kļūs seklāka, internacionāli amerikāniskāka, cilvēki nejutīs, ka viņiem pietrūkst kaut kas. Mēs jau varētu arī šobrīd nolikvidēt jebkuru no lielajiem kultūras fenomeniem – operu vai Dziesmu svētkus, un pēc paaudzes cilvēki neizjustu tā trūkumu."
