Kultūras rondo

Aktierim Valentīnam Skulmem - 100. Piemiņas pasākumi Mālpilī un Rīgā

Kultūras rondo

"Māksla ir patvērums". Ingas Žoludes un viņas meistardarbnīcas dalībnieču lasījumi

Valoda kā ekonomiskais stimuls un motivācija

Ne tikai «babas» valoda. Saruna par latgaliešu valodas vietu šodienas sabiedrībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

No 27. līdz 29. aprīlim Rēzeknē notiek Latgales kongress "Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai". Šoreiz uzmanība pievērsta kā ekonomiskajiem aspektiem Latgales attīstībā, tā arī latgaliešu valodas attīstībai aktuāliem jautājumiem (diskusija skatāma tiešsaistē) un būšanai mūsdienu Latvijā. Vēl mirkļus pirms kongresa 105. gadadienas svinībām, Latvijas Radio Latgales studijā par latgaliešu valodas vietu šodienas sabiedrībā sarunājās žurnāliste Renāte Lazdiņa, biedrības "LgSC" valdes priekšsēdētāja Edīte Husare, biedrības "Valodu māja" projektu vadītāja Elīna Kokareviča un prozaiķe, dzejniece, literatūrzinātniece un aktīva sabiedriskā darbiniece Ilze Sperga.

Biedrības "LgSC" ikdienas darbs ir cieši saistīts ar latgaliešu valodas saglabāšanu un popularizēšanu – gan uzturot latgaliešu kultūras portālu Lakuga.lv, gan izdodot grāmatas un realizējot citus ar valodu un kultūru saistītus projektu. Biedrības valdes priekšsēdētāja Edīte Husare atzina, ka latgaliešu valoda viņai ikdienu ir izcils darba lauks, kurā "nekad nebeigsies vagas, kuras ravēt." Latgaliešu valodas lietotājus viņa iedala divās kopās: "Vieniem latgaliešu valoda ir ikdiena – viņi to lieto, tajā runā un vienkārši ar to dzīvo un tas nešķiet nekas īpašs. Un tad ir tie otrie, pie kuriem es varu pieskaitīt arī sevi, kuri uztraucas par situāciju, ka tie, kuri latgaliski runā, nemaz tik daudz nav un ka mēs, kuri mākam runāt, nemākam rakstīt latgaliski, ka pietrūkst jauna latgaliskā materiāla, kuru lasīt. Te es domāju literatūras tipa dažādi izdevumi. 

Latgaliešu valoda, manuprāt, vienalga ir process, jo rakstība attīstās, mēs to lietojam. Kaut kādas jaunas vēsmas, jauni procesi šajā visā parādās, kā ar jebkuru valodu pasaulē."

Biedrības Valodu māja projektu vadītāja Elīna Kokareviča pārstāv nevalstisko organizāciju, kas darbojas Rīgā un strādā ar dažādām valodām, tostarp pēdējos gados arī ar latgaliešu valodu. "Mēs redzam valodu kā daļu no cilvēka identitātes. Daudzās valstīs pasaulē cilvēki tiek mudināti runāt savos dialektos, izloksnēs. Neatkarīgi no tā, kā dēvē latgaliešu valodu – vai par dialektu vai par izloksni (tur strīdi vēl notiek un notiks) – mēs to saucam par valodu," viņa uzsvēra, "Attiecīgi mūsu ieskatā ir svarīgi runāt par interesanto valodisko fenomenu Latvijā, kamēr tas ir dzīvotspējīgs. Jo

bieži vien ir tā, ka mēs sākam runāt par kaut kādām interesantām valodām vai paveidiem tad, kad tie sāk izzust. Bet mums ir tā iespēja, ka mēs vēl varam to aktivizēt, mēs vēl varam par to runāt, mēs varam to lietotāju, runātāju skaitu palielināt ar aktivitātēm."

Kokareviča arīdzan vērsa uzmanību uz to, ka pēdējos gados latgaliski izdots daudz grāmatu un ir pietiekoši daudz valodas attīstībā ieinteresētu cilvēku.

Prozaiķe, dzejniece, literatūrzinātniece, aktīva sabiedriskā darbiniece Ilze Sperga, kas saņēmusi neskaitāmus Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" apbalvojumus (arī par pagājušo gadu), atklāj, ka viņai latgaliešu valoda nav tikai "babas valoda", bet tā ir arī bērnu valoda. Lūk, viņas sacītais: "Tāpēc, ka valoda dzīvo tikai tik ilgi, kamēr tā ir vajadzīga. Man ir sanācis tā, ka es ar saviem bērniem runāju latgaliski. Viņi man latgaliski neatbild, bet, runājot, viņi lieto latgaliskas formas, dažreiz tulko no latgaliešu uz latviešu. Šobrīd piecu septiņu gadu vecumā valodas sistēma viņiem ir nostabilizējusies, viņi zina, kā runāt latviski un reizēm viņi runā latgaliski – tad, kad aizmirst, ka viņiem ir jārunā latviski." 

Sperga pauda pārliecību, ka viņas "babas valoda" nav nomirusi, tā dzīvo viņā, bet vai valoda [kopumā] dzīvos, tas atkarīgs tikai no katra paša: "Vai tev vajag vai nevajag; vai tev vajag to, kas tu esi vai nevajag. Un te arī ir tā ekonomiskā lieta – ja tu esi spēcīgs un tev ir spēcīga identitāte, pie tevis brauks tūristi, tu varēsi pārdot sevi kā produktu, gan savu zemi, gan savu valsti. Tev ir piederības sajūta, tev ir kaut kāds pamats zem kājām, un jau tālāk tu vari būvēt gan to savu ekonomisko māju, gan aizsardzības māju gan visu pārējo." Iespējas un atbalsts ir, tikai vajag to izmantot, viņa piebilda.

Pēdējos gados sabiedrības noskaņojumu pret latgaliešu valodu ir palicis labvēlīgāks, novērojusi Husare. Viņasprāt, aizvien vairāk Latvijā pievērš uzmanību vietējai unikalitātei, vietējām kopienām, ko savā ziņā veicina arī jaunpieņemtais vēsturisko zemju likums: 

"Mēs vairāk saprotam, ka katra mazā vieta ar to, kā tur runā, arī ir vērtība. 

Līdz ar to, īpaši no citiem novadiem, vismaz manā informatīvajā laukā, ir atbalstoša sajūta, ka tā ir visas Latvijas vērtība, ka runājiet latgaliski, dariet latgaliski. Te jāpiekrīt Ilzei – bet vai mēs paši tā domājam? Kaut vai tūrisma uzņēmēji, kuri dara latgaliski, ka tie uzreiz arī ir tādi spēcīgāki – pie viņiem brauc, pie viņiem grib braukt piedzīvot to reģionu. Tas ir arī ekonomiskais stimuls un motivācija."

Atbildot uz jautājumu, kādas šobrīd ir iespējas katram personīgi mācīties un attīstīt valodu, Husare nebija optimistiska. Viņa pastāstīja, ka šogad vairākās Latgales skolās ieviests valodas apguves pilotprojekts, bet citādi, pieaugušā vecumā, ja atnāk atskārsme, ka es nemāku rakstīt savā valodā, tad tādas reālas apguves iespējas pārsvarā paliek vien pašmācības ceļā: "Ir pašmācības materiāli, ir grāmatas. Biedrība ["LgSC"] regulāri rīko arī dažādus apmācību kursus un šogad, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas, biedrība pirmo reizi mēģinās tiešsaistē organizēt latgaliešu rakstu valodas kursus, kur jebkurš varēs pieslēgties, paklausīties, uzdot jautājumus. [..] Un pat ja 20 cilvēki noklausīsies visas nodarbības, tas nozīmē, ka pie tā skaita, kur mēs esam nedaudz, kas māk un interesējas, vēl 20 klāt – tas ir labi!" Tiešsaistes nodarbībām var sekot līdzi biedrības "Facebook" lapā.

Valodu kursus kopš pērnā gada organizē arī biedrība "Valodu māja". Par to vairāk pastāstīja Kokareviča: "Pagājušajā gadā mēs pirmo reizi piedāvājām tiešsaistē latgaliešu valodas kursus latviešu valodas nerunātājiem, tātad caur angļu valodu. Piedalījās seši dalībnieki. Tas vairāk vai mazāk bija eksperiments, un bija arī pozitīvas atsauksmes un interese. Cik daudz šie cilvēki turpinās lietot latgaliešu valodu, nezinu, bet, es domāju, varbūt mērķis bija pozitīvā interese, ka tu vari pastāstīt arī citiem – ir tāda valoda vai varbūt iegūt sev tādas ekskluzīvas zināšanas kaut kur pasaulē un justies īpašāks. Šogad mēs piedāvājam latgaliešu valodas kursus iesācējiem – tādiem, kuri uzskata, ka viņi neko nesaprot un nezina latgaliski, bet ir ar latviešu valodas pamatzināšanām." 

Valodu māja šobrīd gatavo arī mācību grāmatu, kas būs domāta iesācējiem, kam ir latviešu, angļu un krievu valodas zināšanas. "Viens no pozitīvākajiem projektiem bija Marijas Dzeislas dzejoļu krājuma izdošana, kas vairāk piesaistīja uzmanību literatūrai," pauda Kokareviča, "No otras puses 

man ir skumji par to, ka Latvijas centrālo literatūras balvu žūrijas joprojām ir latgaliski impotentas, ņemot vērā, ka ir iznākušas daudzas grāmatas latgaliski un tās ir kvalitatīvas grāmatas, bet neviena no tām nav izvirzīta balvām. 

Bet mēs priecājamies par to, ka Marijas Dzeislas krājums saņēma "Boņuku"."

Turpinājumā Sperga iezīmēja sarežģīto latgaliskās literatūras ceļu pie lasītājiem: "Grāmatu izdot latgaliski nav grūti, arī pierakstīt, izrediģēt nav grūti. Grūtāk ir to grāmatu dabūt pie lasītāja un ne tikai mūsu latgaliskajā "geto", kas ir varbūt daži desmiti vai simti cilvēku, bet lai to grāmatu spētu pamanīt un galu galā arī izlasīt tie, kas to varētu spēt izlasīt. Bet latgaliskajām grāmatām īsti labi nevedas. Nezinu vai tas mainītos, ja šie teksti būt latviski, angliski – es nezinu. Patiesībā man ir prieks par visiem šiem kursiem, jo tie ir jauni lasītāji un tie ir potenciāli jauni autori. [..] Tas latgaliešu valodai ir izaicinājums, lai mēs būtu konkurētspējīgi ar tiem, kas šobrīd lasa citus autorus; lai viņiem būtu interesanti izlasīt tādus autorus kā Spergu vai Raibo vai Purinašu; lai tie autori būtu tajā pašā plauktā un 

lai nav tā, ka es tagad lasu to, kas man patīk un tad es saņemšos un mēģināšu, jo man tak ir "baba" Latgalē… Man gribētos šo pārkāpt, bet, es nezinu, vai tas ir iespējams manas paaudzes laikā."

Husare, kuras vadītā biedrība šobrīd iesaistījusies starptautiskā projektā, sprieda, ka kopumā uz Eiropas kartes un uz citu mazo un reģionālo valodu fona, latgaliešu valoda izskatās labi, bet tajā pašā laikā tās attīstība šobrīd ir izšķirīgā posmā: "Mēs esam izšķirošā posmā, kur ir vai nu valodas augšupeja vai arī otrādi, un pēc kāda laika mums būs jārunā par to, ka tāda latgaliešu valoda bija un kā no grāmatām mēs to varētu atdzīvināt."

Ar citu valstu pieredzi valodas saglabāšanas un popularizēšanas jautājumu organizēšanā sarunas laikā iepazīstināja Kokareviča. Kā konkrētu piemēru viņa pieminēja jaunnorvēģu valodas kultūras centru Norvēģijā, kur "Valodu mājas" pārstāvji viesojušies pērn: "Varēja just valsts attieksmi, cik nozīmīga ir jaunnorvēģu valoda un kāpēc par to ir jārūpējas: var uzturēt fantastiskus muzejus saistībā ar to un īstenot plaša mēroga valsts aktivitātes. Un tajā pašā laikā ir arī autori, kas Norvēģijā un pasaulē ir plaši atzīti, kas raksta jaunnorvēģu valodā un viņi ar to lepojas." 

Lai arī katra valodas nesēja personīgā attieksme ir nozīmīga, tomēr daudz ko nosaka arī sabiedriskā un valsts attieksme, vērtēja Kokareviča: "Cilvēks dažreiz var viens pats darīt un viņam tas ir svarīgi, bet, 

ja nav plašāka pozitīva attieksme, pozitīva kampaņa vai likumi, kas veicina valodas popularitāti un vēlmi to apgūt, tad mēs nonākam pie situācijas, ka vienīgais, ko mēs varam darīt, ir individuālās, mazās iniciatīvas."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti