Vasilevskis dzimis 1953.gadā Rēzeknē, interesi par Latgales podniecības tradīciju izpēti padziļinājis Tautas universitātes keramikas fakultātē, kā arī mācoties no pieredzējušiem podniekiem vecmeistariem. Vasilevskis lielu mūža daļu pavadījis, apmācot jaunos keramiķus, kā arī būvējot keramikas apdedzināšanas cepļus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Savā darbā Vasilevskis izmantojis senās keramikas apdedzināšanas metodes un paņēmienus, apdedzinot traukus bedres tipa ceplī svēpējuma tehnikā.
“Evalds vienmēr ir bijis sava ceļa gājējs, ar savu izpratni par materiālu, par procesu. Viņam bija savs skatījums pilnīgi uz visu, un viņš to arī pauda. Nevaru nepieminēt to, ko arī piemin viņa skolnieki, ka Evaldam ir bijis Dieva dots talants būt par skolotāju. Ne tikai pašā sākumā ap viņu sapulcinātie jaunieši ir pievērsušies un strādājuši ar mālu, bet arī daudzi citi ir iepazinuši mālu – ne tikai kā materiālu, no kā top podi, Latgales keramika, bet arī mālu kā vienu no mums apkārt esošajiem materiāliem. Nenoliedzami, ka katra meistara zaudējums Latgales keramikai ir jūtams. Šis ir liels zaudējums, jo pie Evalda cilvēki brauca mācīties, strādāt un dzīvot,” par Vasilevska devumu Latgales podniecībā stāsta Tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” vadītājs Andris Ušpelis.
