Arī šogad Muzeju naktī piedalās gan muzeji, gan vairāk nekā 40 dažādi sabiedriskās dzīves veidotāji, pastiprinot pasākuma nozīmību kultūrvēsturiskā mantojuma izziņā. Iesaistīties paredzējušas arī valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Latvijas Valsts prezidenta rezidence, Latvijas Republikas Saeima un citas.
Arī uzņēmumi aizvien aktīvāk izmanto Muzeju nakts sniegtās iespējas mārketingā, piemēram, izdevniecības "Zvaigzne ABC" grāmatnīcas un "Aldara" Alus darbnīca gaidīs ciemiņus. Reģionos interesantas aktivitātes rīko pašvaldības, mākslas galerijas un izstāžu nami, kā arī nevalstiskās organizācijas.
Tāpat kā aizvadītajos divos gados arī šogad aktīvākais reģions Muzeju naktī solās būt Vidzeme, vidzemnieki un reģiona viesi 19.maija vakarā un naktī varēs apmeklēt pasākumus 46 vietās.
Kurzemē Muzeju naktī apmeklētājiem durvis tiks vērtas 32 vietās, Latgalē – 31 vietā, Zemgalē – 18, savukārt Rīgā nakts pasākumi notiks 77 vietās. Gan Rīgā, gan Pierīgā, gan ikvienā reģionā šogad Muzeju dalībnieku skaits ir rekordaugsts, atzīmē KM.
"Muzeju nakts šogad būs īpaša, jo notiek valsts simtgades zīmē, sasniedzot rekordlielu norišu vietu skaitu visā Latvijā. Līdzīgi kā citus gadus notikumu veidošanā aktīvi iesaistās ne tikai muzeji, bet arī daudzi sabiedriskās dzīves veidotāji.
2018.gadā par Muzeju nakts vadmotīvu izvēlēts "šūpulis". Muzeju naktī godināsim Latvijas valstiskuma dzimšanu, brīvību kā vērtību, novadu savdabību un dzimtas stāstus,
šūpuļu darinātājus, sargātājus un šūpotājus," saka kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
Ar Muzeju nakts interaktīvo karti iespējams iepazīties KM mājaslapā, izvērsta Muzeju nakts programma pieejama Muzeju nakts mājaslapā šeit.
KM norāda, ka 13 gadus vislielākais muzeju apmeklējums vienas dienas vai nakts laikā ir Muzeju naktī. Aizvadītajos gados cilvēku iesaiste Muzeju nakts pasākumos ir nostabilizējusies, sasniedzot vidēji 250 000 apmeklējumu. Veidojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas, pēdējos astoņus gados Latvijas muzejiem izdodas piesaistīt arvien vairāk apmeklētāju.
Statistika liecina, ka, pateicoties Muzeju nakts norisēm, pēdējo četru gadu laikā muzeju apmeklējumu skaits Latvijā audzis par vienu miljonu. Pērn visaugstākā Latvijas iedzīvotāju un viesu interese bijusi par valsts muzeju ekspozīcijām.
Vispopulārākais bijis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Arī Turaidas muzejrezervāts un Rundāles pils muzejs saglabā līderpozīcijas.
“Tas ir skaidrojums ar to, ka pēdējos gados ir ieguldītas būtiskas investīcijas muzeju infrastruktūras, ekspozīciju atjaunošanā, un arī paši muzeji ir daudzveidojuši savu darbu, izmanto dažādas radošākas metodes darbā ar apmeklētājiem,” norāda ministre.
Latvijas muzeju attīstības kopainu paspilgtina vēl nebijis notikums - tikko starptautisku atzinību guvuši trīs Latvijas muzeji. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Motormuzejs un Raiņa un Aspazijas muzejs – un visi kļuvuši par Eiropas muzeju gada balvas nominantiem.
Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjānis skaidro, ka “visos šajos muzejos pēdējo gadu laikā bijušas izmaiņas, kas ir saistītas gan ar jaunās ekspozīcijām un ēku renovācijām, gan arī svarīgākais – izmaiņas muzeju saturā, komunikācijā ar sabiedrību, jo tieši šie aspekti ir tie, ko Eiropas muzeju forums, šī organizācija vērtē kā pašu svarīgāko muzeju mūsdienīgā darbībā”.
1999.gadā Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija aicināja Eiropas muzejus organizēt kopīgu starptautisku akciju – Muzeju nakti. Tās mērķis – iepazīstināt ar muzejiem arī tos iedzīvotājus, kuri ikdienā muzejus neapmeklē. Pēc dažiem gadiem panākta vienošanās, ka Muzeju nakts kļūst par vienu no aktivitātēm, kas saistīta ar Starptautiskās muzeju dienas atzīmēšanu. Starptautiskā muzeju diena ir 18.maijs, un to Latvijā atzīmē kopš 1978.gada, piebilst KM.
