Beļģijas pilsēta Monsa ļoti atšķiras no Rīgas. Vispirms jau tā ir krietni mazāka par Rīgu – Monsā dzīvo vien ap 90 tūkstošiem cilvēku. Un tā arī nav nedz valsts, nedz franciski runājošā Valonijas reģiona centrs. Tādēļ arī pieeja Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam Monsā pamatīgi atšķiras no Rīgas.
“Mūsu mērķis ir 2016. gads. Protams, ir svarīgi radīt kultūras programmu vienam gadam. Tāds ir Eiropas kultūras galvaspilsētas idejas mērķis. Bet pilsēta šobrīd piedzīvo arī ļoti pamatīgas pārmaiņas,” saka Marī Noble. Viņa ir fonda “Monsa 2015” vadītāja vietniece. Pilsētā ir atvērti pieci jauni muzeji, akustiskā koncertzāle ar 250 skatītāju vietām, kongresu centrs un tiek būvēta jauna dzelzceļa stacija.
Tas viss ļauj organizatoriem cerēt, ka Monsa, kas savulaik bija pazīstama kā nozīmīgs rūpniecības centrs, spēs iegūt jaunu identitāti.
“Šajā reģionā 70. un 80. gados bija diezgan smaga ekonomiskā krīze. Un šeit dzīvojošajiem cilvēkiem bija diezgan grūti aptvert un ieraudzīt, ka ir iespējama cita nākotne. Tagad mēs tiešām liekam visas kārtis uz kultūru un tās potenciālo ietekmi uz sociāliem un ekonomiskiem dzīves apstākļiem. Mēs gribam radīt kaut ko, kas ļaus Monsas iedzīvotājiem ar citām acīm paskatīties uz savu pilsētu un būt ar to lepniem,” skaidro Marī Noble.
Kņada Monsas memoriālajā muzejā. Foto: Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
Visi jaunie muzeji un koncertzāle ir celti par Eiropas Savienības fondu naudu un Beļģijas reģionālajiem līdzekļiem. Monsa no pilsētas budžeta ir samaksājusi vien 15% no kopējās summas, saka pilsētas mērs Elio di Rupo:
“Visa infrastruktūra ir strukturāla un tā var būt ļoti pievilcīga pilsētas apmeklētājiem. Tūristi, kas atbrauc uz Beļģiju, varēs apmeklēt ne tikai Briseli un Brigi, bet arī atbraukt uz Monsu uz vienu, divām vai pat trim dienām. Un šeit viņi varēs apmeklēt desmit labus muzejus, koncertzāli, kongresu namu, kā arī pilsētu ar senu vēsturi. Tādēļ tas ir ieguldījums nākotnē.”
Elio di Rupo uzrunas laikā. Foto: Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
Di Rupo, kurš līdz aizvadītā gada vidum bija ne tikai Monsas mērs, bet arī Beļģijas valdības vadītājs, un joprojām ir arī Valonijas sociālistu partijas līderis, ir spējis piesaistīt Monsai ne tikai Eiropas fondu naudu.
Kopējais kultūras galvaspilsētas budžets ir 75 miljoni eiro. Un tas neskaitot visas jaunās celtnes. Salīdzinājumam, Rīgas, kā Eiropas kultūras galvaspilsētas budžets bija vien 24 miljoni trīs gadiem.
Tomēr jautājums paliek, vai Monsa spēs aizpildīt gan koncertzāli, gan kongresu centru, gan arī muzejus pēc 2015. gada. Marī Noble ir pārliecināta, ka tas izdosies:
“Gan visiem jauniem muzejiem, gan kongresu namam, koncertzālei un dzelzceļa stacijai - katrai ir sava komanda, kas strādās arī pēc tam. Šajos objektos var ietilpt no 300 līdz 1000 cilvēkiem. Un tas ir piemērots izmērs tādai pilsētai kā Monsa. Līdz ar to es domāju, ka šīs ēkas nepaliks tukšas un mūsu pilsētā nebūs postolimpisko spēļu sindroma.”
Instalācija Monsas ielās. Foto: Artjoms Konohovs, Latvijas Radio
Savukārt Monsas mērs di Rupo piebilst, ka jau tagad pilsētā un tās tuvumā ir atvērti 75 jauni uzņēmumi, kas saistīti ar mūsdienu tehnoloģijām un inovāciju. Starp tiem ir arī „Google” un „Microsoft” filiāles. Di Rupo cer, ka tādu būs vēl vairāk.
Tomēr ir skaidrs, ka līdz ar lielo rūpnīcu norietu daudzviet Eiropā Monsa nebūt nav vienīgā vieta, kas mēģina atdzīvināt sevi ar kultūru un radošo industriju.
