Kultūrdeva

Jāņu dziesmas un mūsdienu Līgo svētki

Kultūrdeva

Kultūrdeva. Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 – Liepāja un iedziedam Līgo svētkus

Liepāja gatavojas Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem

Liepājai Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls iegūts, kas tālāk? Stāsta programmas mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča

"Mēs gribam veicināt attieksmes maiņu, gribam iedot piederības sajūtu gan liepājniekiem, gan eiropietim," par "Liepājas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" mērķiem, LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta projekta programmas "(ne)miers" mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča. Programmas īstenošanā uzaicināta arī Kuldīga un viss Dienvidkurzemes reģions. Baiba Bartkeviča atzīmē, ka Kuldīgas klātesamība padziļina "(ne)miera" programmu: "Citi saka, ka Kuldīga ir Kurzemes sirds un Liepāja – galva, mēs zinām, ka sirds ar galvu vislabāk iet kopā."

Henrieta Verhostinska: Apsveicu tevi ar uzvaru konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Liepājas Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts saucas "(ne)miers", tas ir vērienīgs, uz pilsētas nākotni vērsts, un tajā ieguldīta liela domāšanas enerģija. Vai atceries to brīdi, kad paziņoja, ka Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta?

Baiba Bartkeviča: Jā, protams, atceros. Diemžēl man jāsaka, ka tieši tajā brīdī atrados mājās, gultā, jo biju saķērusi Covid-19 diezgan smagā formā, bet mani kolēģi un domubiedri to sagaidīja visi kopā ar liepājniekiem un visiem iesaistītajiem, kultūras namā "Wiktorija". Es skatījos ekrānā un ar trīcošu sirdi gaidīju rezultātus. Tas bija ļoti aizkustinoši. Stress bija liels, jo līdz pēdējam brīdim nebija skaidrs.

Jo Valmiera un Daugavpils arī bija cienīgas pretendentes.

Protams, jebkurai pilsētai tas būtu ļoti noderējis, un kolēģi Valmierā un Daugavpilī arī ieguldījuši ļoti lielu darbu. Līdzvērtīgā konkurencē bija sūra cīņa.

Eiropas kultūras galvaspilsēta – vai tas nozīmē, ka Liepājas kultūras dzīvē tiks iepludināti lieli papildus līdzekļi?

Jā. Šis projekts maksā naudu. Mums būs valsts atbalsts, pilsētas atbalsts un Eiropas Komisijas atbalsts, un viss kopā veidos šo māksliniecisko programmu, kā arī programmu līdz 2027. gadam. 

Jūs sākat strādāt uzreiz?

Varētu teikt, ka sākām strādāt jau ar lēmumu, ka mēs gribam šo titulu. Tāds īstais, ikdienas darbs sāktos 2023. gadā, būtu jādibina nodibinājums.

Liepāja par savu sabiedroto Eiropas pilsētas galvaspilsētas projektam ir uzaicinājusi arī Kuldīgu un visu Dienvidkurzemes reģionu. Vai tas ir apzināts solis? Vai tas nozīmē, ka arī Kuldīga būs kultūras galvaspilsēta?

Dienvidkurzeme mums ir ļoti tuvu, un tas likās pašsaprotami. Arī, lai tiktu uz Liepāju, ir jābrauc cauri Dienvidkurzemei, un, jāsaka, ka daudzi liepājnieki, līdz 25%, kas strādā Liepājā, dzīvo Dienvidkurzemes reģionā. Esam ļoti cieši saistīti, tāpat arī ar jauno, reģionālo reformu mūsu attīstības plāni iet kopā. Tas likās loģisks risinājums un nebija jautājumu. Uzsākot visu šo stāstu, mums bija tāda doma un sarunas ar Kuldīgu, ka mēs varētu startēt kopā jau no paša sākuma, tomēr mēs lēmām, ka nē, ka katra pilsēta ies atsevišķi, bet, kad tikām finālā, tūlīt arī runājām ar Kuldīgu. Protams, Kuldīgas klātesamība arī pastiprina, padziļina mūsu programmu. Mēs ejam ar lielāku daļu Kurzemes reģiona, trajektoriju. Citi saka, ka Kuldīga ir Kurzemes sirds un Liepāja – galva, mēs zinām, ka sirds ar galvu vislabāk iet kopā. 

Jau šobrīd jūsu programma iezīmējas gana plaši, kas ir tas, kas to raksturo programmu?

Eiropas kultūras galvaspilsēta nav domāta tikai ekskluzīvām ekspertu grupām. Šī programma ir arī dizainēta un veidota, lai projekts ir būtisks un jēgpilns katram iedzīvotājam. Ne tikai liepājniekiem, bet arī Latvijas kontekstā un arī eiropietim. Eiropas kultūras galvaspilsētai  jābūt ar tēmām, notikumiem, kas rezonē Eiropas cilvēkam un liepājniekam. Piemēram, mūsu lielajā plānā ir piecas tematiskās līnijas – Eiropas sapnis, kur runāsim par Eiropas vērtībām, kas nav nemaz tik pašsaprotamas kā mēs arī redzam nesenā dzīvē. Demokrātija, solidaritāte, vienlīdzība, iekļaujoša sabiedrība. Pēc tam ekoloģijas jautājumi, zinām, ka atrodamies Baltijas jūras, mūsu mīļās jūras krastā, kas ir viena no netīrākajām, piesārņotākajām pasaulē. Ekoloģijas jautājumi arī rezonē ar katru planētas iedzīvotāju. Arī vietējo kopienu, apkaimju attīstība, vietējības pētniecība. Mums ir liela tematiskā līnija, kas saucas "Jaunatklāj vietējo", kur mēs ar jaunām acīm gribam ieraudzīt Liepāju, savus kaimiņu, savus tuvākos, veidot stipras apkaimes, kopienas, stiprināt nevalstiskās organizācijas, neatkarīgos māksliniekus un iniciatīvas. Šai programmai visa gada garumā un arī līdz tam ir jābūt veidotai tā, ka mēs patiesībā pēc gada varētu teikt, ka vairs neatceramies kā bija agrāk.

Vai ir jau kādi konkrēti projekti, piemēram, mākslinieki, kuri brauks uz Liepāju vai varbūt vietējie mākslinieki, kas jau ir apstiprinājuši savu iesaisti šajā?

Mums programmā ir iekļauti ārkārtīgi daudz. Mums ir 750 sadarbības partneri, no kuriem 200 ir Eiropas un pasaules. Starptautiski apmēram 250, tie nav tikai mākslinieki, bet arī organizācijas, aģentūras, institūcijas. Konkrētus vārdus no lielajām zvaigznēm es diemžēl šodien vēl nesaukšu. Mums nav noslēgti nekādi līgumi, bet skaidrs ir tas, ka būs gan ekstravagantas pasaules līmeņa zvaigznes, gan mākslinieki ar saviem autentiskiem, īpašiem, īpatnējiem rokrakstiem. Domāju, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi piedāvāt daudzveidību dažādām sabiedrības grupām.

Tava ikdiena ir saistīta ar koncertzāli "Lielais Dzintars", tu esi tās mākslinieciskā vadītāja. Vai koncertzāle iekļausies Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstā ar saviem notikumiem?

Jā, protams, un ne tikai koncertzāle. Visi iesaistītie būs kultūras institūcijas – teātris, muzejs, Liepājas Leļļu teātris, Liepājas Simfoniskais orķestris. Mums ir ārkārtīgi bagāta un sena kultūrvēsture Liepājā. Mēs sapratām, ka orķestris ir vecākais Baltijā, teātris ir vecākais valstī. Mēs lepojamies ar savām kultūras tradīcijām, un projekta īstenotāji, pirmkārt, ir mūsu vietējie iedzīvotāji, mākslinieki, viedokļu līderi un dažādas kopienas, arī "Lielais Dzintars". Tajā notiks ne tikai augstvērtīgas klases koncerti, bet arī izstādes, satikšanās, kino seansi, diskusijas, forumi, formālas un neformālas tikšanās. Šī telpa ir ārkārtīgi ietilpīga, interesanta, radoša platforma, kur varam likt dažādus mākslas notikumus. Dažādi notikumi gan kultūrvietās, bet arī ārpus tām, piemēram, teātris. Arī koncertzālē mūsu festivāls "Liepājas Mākslas forums" ļoti bieži iziet pilsētvidē vai kādā citā, neraksturīgā, "underground", nepieradinātā vietā. Tas notiks arī kultūras galvaspilsētas programmā, jo tas, ka mākslai būtu jābūt tikai institucionālā celtnē, sēžot rindās, noteikti nav priekšnoteikums. Tieši ar šo kultūras programmu, mēs iesim ārā no tām institūcijām, vektors mainīsies tādā ziņā, ka notikumi notiks visur. Varu atzīmēt, ka "Liepājas metalurgs" arī tiks iedzīvināts. Tā ir liela un vēsturiski nozīmīga teritorija pilsētai. 

Mēs atdzīvināsim snaudošās vietas ar mākslu. 

Atdzīvināt snaudošās vietas izklausās ļoti labi. Jums viens no moto ir arī "Mūsu sēta, mūsu druva", kā tu to vari komentēt?

Jā, tas ir apgriezts otrādi, kā latvietis saka: "Ne mana sēta, ne mana druva". Mēs gribam veicināt attieksmes maiņu, jo gribam piederības, atbildības sajūtu iedot liepājniekiem, eiropietim, kā tas ir, kopt vidi, būt atbildīgam arī savā saimniekošanā. Tas ir koncepts sabiedrības iesaistes programmā blakus, paralēli mākslinieciskai programma. Protams, ārkārtīgi liels darbs ir kapacitātes audzēšanā un celšanā, sabiedrības līdzdalības…

Mani vienmēr interesē – kā panākt sabiedrības līdzdalību? Kā uzrunāt cilvēkus, lai viņi ne tikai nopērk biļeti un aiziet uz koncertu, bet arī paši iesaistās notikumos?

Tas būs lielais darbs līdz 2027. gadam. Ir dažādi mehānismi, instrumenti, tiekoties gan ar kopienu līderiem, nevalstiskajām organizācijām, dažādām sabiedrības grupām, veidojot seminārus, tikšanās, radošas domu apmaiņas, iet dzīvā kontaktā, runāt. "Lielajā Dzintarā", kas šķiet grandioza celtne, varbūt katrs nemaz nevar identificēties ar to, un viegli ir teikt, tas nav priekš manis. Mēs meklējam ceļus kā padarīt gan koncertzāli, gan programmu tā, ka mēs varētu teikt, ka tas ir mans…

Mūsējā koncertzāle.

Mūsējā koncertzāle, un mana druva, un mana sēta.

Cik konkrēta ir šī programma? 

Diezgan konkrēta, jāsaka, ka ir viss lielais ietvars, kas saucas "(ne)miers", kas ir mūsu vīzija, kur ir ietverta gan pilsētvide, gan raksturs. Mēs jau zinām, ka Liepāja asociējas ar nemiera garu, radošumu, radīt gribu, zinātkāri, tāda neatkarīga republika.

"(Ne)miera" konceptā esam iekļāvuši gan pilsētas stāstu, gan arī šo mūžīgo apli, kas ir miers un nemiers, ko mēs gribētu uzturēt līdzsvarā.

Mums ir ļoti konkrētas tēmas, šīs piecas tematiskās līnijas, un zem katras "klāsterojas" arī projekti, kuri mums ir nosaukti vārdos, nosaukti mākslinieki, kas tur piedalīsies. 

Tu teici 750 sadarbības partneri, bet cik tas ir izmērāms cilvēkos? Cik cilvēki šobrīd strādā uz šo vērienīgo ieceri?

Grūti nosaukt ciparu, skaidrs, ka ir 750 sadarbības partneru, bet šo sadarbības partneru sarakstā ir gan individuāli mākslinieki, organizācijas kā Liepājas Izglītības pārvalde, kur mēs ļoti ciešā kontaktā strādājam ar izglītības projektiem. Domāju, ka cilvēku skaits ir pāri 1000, lai mēs aptvertu, kāda ir amplitūda. Protams, šim gadam nākot tuvāk, arī komanda būs lielāka kā pieci cilvēki.

Šobrīd tie ir pieci cilvēki?

Pieci līdz septiņi, kuri šobrīd strādājam ar programmu. Piecu gadu laikā, varbūt tā pat augs līdz 50, kopā ar producēšanu un visu to. Iesaistīto būs ļoti daudz un realizētāju vēl vairāk. Šī ir platforma arī slēptiem talantiem, bet mēs esam atstājuši arī brīvu vietu atvērtajiem konkursiem, kur noteiktām tematiskām līnijām būs iespējams pieteikties ar savām idejām.

Latvijas vēsturē šī nav pirmā reize, kad kādai pilsētai ir piešķirts Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss, 2014. gadā tā notika ar Rīgu. Vai Liepāja ir ņēmusi vērā Rīgas piemēru? Zinu, ka tu neatradies Latvijā, bet tas bija vērienīgs, varētu teikt, ne gads, bet piecgade. Vai jūs kaut ko studējāt no Rīgas?

Jā, studējām, un mums veicās arī ar to, ka daži no mūsu komandas biedriem toreiz arī strādāja Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas producentu grupā un ļoti tuvu bija saistīti ar to. Mēs inspirējāmies un domājām, ko varētu paturpināt, kas bija vērtīgās atziņas, piemēram, apkaimju izkopšana, turpināšana mums arī ir ļoti svarīga. Kultūras decentralizācija ir aspekts, ko varam teikt, ka paturpinām no Rīgas kultūras galvaspilsētas. Tāpat arī par dzintara tēmu, interesantais dzintara ceļš, mēs domājām, ka atrodamies pie pašas jūras, mums ir koncertzāle "Lielais Dzintars", ir jāatrod kāda interesanta šķautne šim. Mēs ar jauniem medijiem kopā veidosim elektronu izstādi, jo no grieķu valodas dzintars ir elektroni, un tā būs tehnoloģiju, jauno mediju pētniecības izstāde, meistarklases un darbnīcas. Tie ir daži projekti, ko turpinām no Rīgas.

Vai studējāt arī citu pasaules pilsētu pieredzes stāstus?

Jā, mēs lasījām, studējām, mēģinājām saprast. It sevišķi sākotnējā fāzē, lai izprastu, par ko šis projekts ir, kāda ir tā vērtība, kā mēs to varam mūsu pilsētā radīt. 

Kas ir tuvākais pasaules piemērs Liepājai, ko tu varbūt gribētu izcelt?

Ārkārtīgi interesants piemērs ir gan Tartu, gan Kauņai, bet arī Oulu, Somijai, kas būs 2026. gadā. Tēmas, par ko runā ir ļoti globālas – par ilgtermiņa domāšanu, ilgtspēju, zaļo kursu, planētas saglabāšanu, patēriņa mazināšanu. Tās ir iekļautas arī mums, tikai no Liepājas šķautnes. Man tagad grūti nosaukt konkrētus piemērus, bet inspirāciju līmenī guvām priekšstatu, kādā virzienā šis Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls varētu palīdzēt un "boostot" mūsu pilsētas attīstību.

Ko jūs sagaidāt no rīdziniekiem, un citiem pilsētas Liepājas, Kuldīgas un Dienvidkurzemes apmeklētājiem?

Mēs sagaidām iesaisti, interesi, dalību un piedalīšanos, jo šie svētki nav tikai Liepājai vai Kuldīgai. Tie ir visai Latvijai un Eiropai. Mēs ļoti gaidām un priecājamies par tiem, un gribam iespējot to, ka arī Latvijas iedzīvotājs, ne tikai liepājnieks būs šīs programmas veidotājs un realizētājs, arī Latvijas kontekstā šis būs ļoti svarīgs notikums. 

Ko jūsu komandai novēlēt, kas jums visvairāk nepieciešams?

Izturību un nepārdegšanu, jo darbs ir apjomīgs, liels, un noteikti būs jāsabalansē komandai, kas to veidos un realizēs darba stundas un atpūtu, jo redzam, ka apjoms ir liels, un pieci gadi nemaz nav tik daudz, jo ir daudz darāmā. Es domāju, ka būtu jānovēl tāds miera, nemiera balanss. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt