Latvijas Bankas stāsts aizsākās pirms simt gadiem. Tolaik gan banka neatradās tikai Rīgā, un arī tās uzdevumi bija atšķirīgi no šodienas. Līdz Otrajam pasaules karam banka izsniedza arī kredītus.
"Lai arī Latvijas Banka bija centrālā valsts banka ar funkciju uzraudzīt komercbankas, tajā pašā laikā tā pati arī bija komercbanka. Tas vienmēr bija tāds izaicinājums bankas padomes locekļiem un valdes direktoriem – kā ieturēt to saprātīgo politiku," pastāstīja vēsturniece Ineta Lipša.
No 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Bankas filiāles atradās 24 vietās Latvijā. Tolaik filiāles esot bijušas sadalītas trīs grupās. Visbagātīgākais pakalpojumu klāsts bijis septiņās, kurās bija pieejamas arī ārzemju banku operācijas.
"Tas noteikti bija svarīgi uzņēmējiem, tirgotājiem, rūpniekiem, kuriem bija sadarbība ar citām valstīm," norādīja Lipša.
Viena no septiņām lielajām nodaļām atradās Jelgavā, grāfa Pālena pilī. Kā liecina izstādē "No Ventspils līdz Valkai. Latvijas Banka novados" apkopotie dati, tā ļoti veiksmīgi darbojusies arī trīsdesmito gadu krīzes apstākļos. Laikā, kad daudzas filiāles nesušas zaudējumus, Jelgavas nodaļa bijusi pelnoša.
Kā norādīja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis, maldīgs gan esot priekšstats, ka labie rezultāti sasniegti, pateicoties Kārlim Ulmanim. "Akadēmiskie vēsturnieki sen ir noskaidrojuši, ka procesi ekonomikā norisinās lēnām, un trīsdesmitajos gados jau faktiski Zemgalē bija rūpnieciskā un lauksaimnieciskā attīstība. Gan cukurfabrika, gan ķieģeļrūpnīca," sacīja Barševskis.
Līdztekus Latvijas Bankai bijuši arī vairāki desmiti komercbanku. Jelgavā gar Driksas krastu pat izveidojies darījumu kvartāls, bet Latvijas Banka atradusies vienā ēkā ar Zemes banku. Jelgavnieki gan teic, ka Zemes banka esot bijusi populārāka.
"Lielā banka orientējās uz tādiem ilgākiem termiņiem, bet zemniekiem un uzņēmējiem vajadzēja īstermiņa kredītus, kurus varēja ātri atpelnīt," skaidroja Barševskis.
Ceļojošā izstāde, kurā apkopota Latvijas Bankas vēsture no 1922. līdz 1940. gadam, iepazīstina gan ar Latvijas Bankas toreizējām ēkām, gan to vadītāju dzīvesstāstiem.
"Veidojot šo izstādi, nebūdama vēsturniece, es beidzot sapratu un pietiekami dziļi izpratu pirmās neatkarīgās Latvijas vēsturi," sacīja izstādes kuratore Sandra Vīgante.
Ceļojošā izstāde Jelgavā būs apskatāma līdz 28. augustam, bet pēc tam tā dosies uz Cēsīm.
