Dundagas Mākslas un mūzikas skola atrodas Dundagas pilī, kas ir lielākā Ziemeļkurzemē. Par talantīgu, radošu bērnu un jauniešu izaugsmi dažādās jomās šeit rūpējas jau teju trīsdesmit gadu. Šajā mācību gadā Dundagas Mākslas un mūzikas skolā zināšanas profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmās apgūst vairāk nekā divi simti skolēnu. Šobrīd Mākslas un mūzikas skolas kabinetos valda klusums. Vientuļā bezdarbībā audzēkņus gaida mūzikas instrumenti, molberti, krāsas, stelles, deju kurpes un tērpi. Kā jau visā valstī, arī šeit mācības un nodarbības notiek tikai virtuālā vidē.
Dundagas Mākslas un mūzikas skolas deju pedagoģe Daina Miķelsone atzīst, ka tas nav viegli – dejotājiem nav telpu, kur dejot, tāpēc pedagoģe vairāk koncentrējas uz stiepšanos un spēka vingrinājumiem.
Bundzinieks un sitaminstrumentu pedagogs Gundars Lintiņš skaidroja, ka šī mācīšana “caur televizoru” nedarbojas, koncertmeistaram ir jābūt klātienē. Viņš norādīja, ka nav iespējams strādāt pie mūzikas, un šobrīd notiek tikai nošu atspēlēšana.
Intensīvs darbs virtuālā vidē notiek, ne tikai sazinoties audzēknim ar skolotāju. Mācību procesā iesaistīti arī vecāki. Pasniedzējiem nākas pielāgoties bērnu režīmam un katra darba spējām.
“Mēs neesam galvenie čiekuri mežā šajā pandēmijas laikā. Mēs esam tikai pēc matemātikas, pēc latviešu valodas, pat pēc dziedāšanas un sporta,”
atzina Dundagas Mākslas un mūzikas skolas mācību daļas vadītāja Linda Celma.
Dundagas Mākslas un mūzikas skolas direktore Dace Čodera skaidroja, ka pedagogu “darba laiks ir izplūdis, bez robežām. Darba likums mums ir viens, bet reālā dzīve ir tāda, ka mums ir jārēķinās ar bērna iespējām, kad viņam ir iespēja strādāt”.
Skolas vadība atzina, ka šajos pandēmijas apstākļos bērni nevar visu paspēt. Daži spiesti atteikties no mākslas un mūzikas nodarbībām par labu slodzei, ko šobrīd rada mācības vispārizglītojošā skolā.
“Tādu bērnu vidū ir patiešām bērni ar augstu intelekta pakāpi, kā arī ļoti talantīgi. Šie bērni arī ļoti novērtē to, kā tas viss ir bijis, kad ir klātiene un kad ir skolotāja un kvalitatīvs mācību process. Mums ir svarīgs rezultāts. Mums ir svarīgi, lai mēs neveidotu savu audzēkņu vidū psihoterapeitu klientus. Situācija psihoemocionāli ir ļoti smaga, jo tā ir ieilgusi,” paskaidroja direktore Dace Čodera.
Mācību daļas vadītāja Linda Celma norādīja:
“Mēs nevaram no savas puses viņus noslogot ar jaunām, sarežģītām tēmām, mācīt to, ko attālināti nemaz nevar iemācīt.
Tad atkāpjamies no mācību programmas un konstatējam to komforta zonu, kas mums ļauj sagaidīt šīs pandēmijas beigas un nepazaudēt vispār audzēkņus.”
Izglītības un zinātnes ministrijā vēl tikai lemj par darbu attālinātu mācību apstākļos vispārizglītojošo skolu pedagogiem līdzvērtīgām piemaksām arī Kultūras ministrijas pakļautībā esošo izglītības iestāžu pedagogiem. Šajos apstākļos neizpratni raisa Izglītības un zinātnes ministrijas doma arī pēc pandēmijas beigām kā obligātu noteikumu piecus procentus no visām mācību stundām ieviest attālināti. Dace Čodera pauda neziņu par to, kādi būs plusi un ieguvumi, ieviešot šādu mācību darba organizācijas formu.
Dundagas Mākslas un mūzikas skolā atzīst, ka novados ir daudz grūtāk darbam piesaistīt zinošus un profesionālus pedagogus nekā lielajās Latvijas pilsētās. Noslēdzot šo sarežģīto mācību gadu, skolas vadība par galveno uzdevumu sev noteikusi nepieciešamību saglabāt jau esošo pedagogu kolektīvu un visiem spēkiem veicināt audzēkņu vēlmi turpināt mācības.
