ĪSUMĀ:
- Ventspils koncertzālei "Latvija" pandēmijas apstākļos neizdevās iekarot vietējās publikas mīlestību.
- Ventspils dome un SIA "Kurzemes filharmonija" uzsaka darbu koncertzāles mākslinieciskajam vadītājam Mikam Magonem, jo viņš nav gatavs kompromisiem publikas piesaistē.
- Pārējās reģionālās koncertzāles atzīst, ka publika ir jāizaudzina, bet jāpiedāvā koncerti dažādām gaumēm.
- Ventspilī koncertzālei publika jāsadala ar teātra namu "Jūras vārti" un Ventspils kultūras centru, kuri piedāvā popmūzikas un šlāgermūzikas koncertus.
- Ventspils dome noliedz, ka turpmāk koncertzālē skanēs tikai šlāgermūzika.
- SIA "Kurzemes filharmonija" sludinās konkursu uz jaunā mākslinieciskā vadītāja vietu, taču kuluāros tiek runāts, ka amats jau piedāvāts operdziedātājam, tagadējam Ventspils tirgus valdes priekšsēdētājam Jurim Jopem.
Atklājot jauno koncertzāli, šķita, ka tas būs kārtējais Ventspils veiksmes stāsts
2019. gada vasarā ar ovācijām noslēdzās koncertzāles "Latvija" atklāšanas koncerts Ventspilī, kurā skanēja arī abi unikālie koncertzāles instrumenti – akustiskās koncertērģeles un vertikālās koncertklavieres. Toreiz tiešraidē no Ventspils LTV žurnāliste Henrieta Verhoustinska atzina, ka viņai ir sajūta, ka piedalās unikālā notikumā: "Izstaigājot koncertzāli, es redzēju, ka te viss ir pakļauts vienam dievam – skaņai. Pat krēslu audums un aizkaru audums kalpo šim mērķim – izcilai akustikai." Toreiz par 25 miljonus eiro vērtās būves rožaino nākotni neviens skaļi nešaubījās. Pēc kultūrtelpas apsaimniekotāja SIA "Kurzemes filharmonija" rīkotā konkursa par koncertzāles māksliniecisko vadītāju sāka strādāt Glāzgovas universitātē skolotais, starptautiskā mūzikas un mākslas festivāla "Zemlika" organizators Miks Magone. Režisore Laura Groza atceras, ka bijusi patīkami pārsteigta par Mika Magones nonākšanu koncertzālē: "Atceros pirmos "Zemlikas" festivālus, kas bija absolūti fenomenāla, maģiska pieredze, un kas būtiski – visi tie mākslinieki, ko Miks vienmēr atveda uz Latviju, uz Durbi, pēc pāris gadiem kļuva par pasaules zvaigznēm, jo Mikam ir kaut kāda vājprātīga maņa, īpatnēji izcila, ka viņš vienmēr jūt tā talanta klātbūtni pirms paša zināšanas, ka viņam ir tendence kļūt par tādu muzikālu stāstnieku visā mūzikas okeānā."
Uz koncertzāles koncertiem pārdod 10 – 20% biļešu
Taču izrādījās, ka Mika Magones izsmalcinātā gaume un uz koncertzāli "Latvija" aicinātie mākslinieki, kas lielākoties sniedza te savus vienīgos koncertus Baltijā, Ventspilij, kura gadā koncertzāles uzturēšanā vien iegulda ap miljons eiro, neder. Skatītāji uz jauno koncertzāli neplūda un bieži vien uz koncertiem tika pārdoti tikai 10 līdz 20% biļešu.
"Es nevaru pieņemt tos izskanējušos viedokļus vai kritiku, ka koncertzāles repertuārs ir bijis šauras grupas interesēs vai kaut kādas ambīcijas šādas izvēles ir vadījušas, jo ir objektīvi parametri, kas liecina par katru no šo programmu augsto māksliniecisko kvalitāti.
Līdz ar to iebilde, ka mūziķis, kurš nupat saņem "Gramophone balvu", kas ir viens no augstākajiem klasiskās mūzikas novērtējumiem, ka tas ir bijis kaut kas avangardisks, vietējiem nesaprotams vai manas personīgas iegribas īstenošana, man to ir grūti komentēt, jo – kā savādāk, nemēģināt ar varītēm, grūtībām un citiem paņēmieniem likt uz šīs skatuves iespējami labāko šobrīd un iespējami to, ko rīt mēs vairs pat sapņos neieraudzīsim šeit uzstājamies, jo nevarēsim to vienkārši atļauties un būsim nokavējuši, tad kāda ir alternatīvā versija – kāpties solīti iepakaļ," jautā Miks Magone.
Ventspils domes izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane norāda, ka koncertzālē bijuši koncerti, kur pašvaldība ir dotējusi katru biļeti līdz pat 100 eiro: "Mēs šobrīd to nevaram atļauties.
Tā ir ļoti liela summa, un vairāki pasākumi, ko mēs esam skatījušies, kur apmeklējums ir 35-40 apmeklētāji, un saprotot to, ka – kā visām pašvaldībām ir ļoti smags gads, krīze, tuvojas ziema, un mēs skatāmies, kur šis finansējums aiziet un kā šis finansējums tiek tērēts."
Miku Magoni atbrīvo no darba, jo viņš nav gatavs pazemināt savu latiņu
SIA "Kurzemes filharmonija" pēc trīs gadu sadarbības pieņēmusi lēmumu uz savstarpējas vienošanās pamata pārtraukt darba attiecības ar Miku Magoni, kuram 10. oktobris bija pēdējā darba diena koncertzālē. SIA "Kurzemes filharmonija" valdes priekšsēdētāja Sigita Migoļa atzīst, ka tālāka sadarbība nebija iespējama, jo mākslinieciskais vadītājs savā koncertzāles attīstības redzējumā negribēja neko mainīt: "Tad, kad tika pieņemts darbā Miks Magone, viņš ļoti skaidri pauda savu vīziju. Un viņš ļoti, ļoti stingri turējās pie savas vīzijas, un tas ir apsveicami, ka cilvēkam ir savs stingrais mugurkauls. Lai gan pastāvam trīs gadus, neviens nav bijis pilns gads. Tikko mēs pirmajā gadā kā ieskrējāmies, tā atnāca pandēmija un atkal ierobežojumi. Un līdz ar to varbūt kaut kur kaut ko vajadzēja mainīt. Acīmredzot, mēs katrs stāvējām pie sava un iznākums ir tāds, kāds tagad ir."
Miks Magone atzīst, ka nebija gatavs atteikties no koncertzāles vīzijas – piedāvāt unikālu saturu, kuru raksturo izcila akustika: "Mesties otrajā grāvī, kur tevi sagaida estrāde un virmo padomju laika sentiments?
To var darīt, nav runa par citu gaumes noniecināšanu, bet, manuprāt, katrai lietai ir sava vieta, un koncertzālei tam nevajadzētu būt. Bet viss uz to velk, un, ja to kāds uztver par īstermiņa risinājumu finansiālām grūtībām, ar kurām saskaras kultūra vispār, tad tas ir pašsaprotami, ka mūsu ceļi šobrīd šķiras, jo es tam nepiekrītu, neesmu ar mieru tik viegli samierināties."
Ventspils publika kūtrāka, jo nav tradīciju
Muzikoloģe Inese Lūsiņa, kura pati kādu laiku dzīvojusi Ventspilī, atzīst, ka koncertzāle "Latvija" ir līdz šim izcēlusies ar savu unikālo piedāvājumu. Daudzi rīdzinieki šo koncertu dēļ speciāli devušies uz Ventspili. Arī viņa pati. Pašu ventspilnieku kūtrā attieksme viņai nav pārsteigums: "Es gribētu Mika Magones aizstāvībai teikt to, ka maz apmeklētāju bija ne tikai uz viņa eksperimentiem, bet arī uz krāšņajām un kuplajām Nacionālā simfoniskā orķestra programmām ar māksliniekiem, kurus katru dienu nemaz nevar šeit sastapt, arī Rīgā.
Publika vispār Ventspilī, šķiet, ļoti negribīgi dodas uz kultūras pasākumiem. Šajā pilsētā atšķirībā, piemēram, no otras Kurzemes pilsētas – Liepājas, nav šo tradīciju."
To, ka publika ir jāizaudzina un tradīcijas jāveido, atzīst arī citu Latvijas reģionālo koncertzāļu pārstāvji. Tam ir vajadzīgs laiks un koncertdzīves nepārtrauktība, kuru pārrāva pandēmija. Vidzemes koncertzāles "Cēsis" mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska atzīst, ka pandēmijas dīkstāve atstājusi smagas sekas pat uz 10 gadus ieguldītu darbu auditorijas piesaistē:
"Jaunām koncertzālēm tas ir ļoti, ļoti svarīgi – attīstības laiks, kā tu būvē savu auditoriju, kā tu būvē savu programmu, kā un pamazām, pamazām, ik pa solim tu viņu audzini.
Ja mēs Cēsu koncertzālē jau bijām tā kā nostabilizējuši savu auditoriju un jau lūkojamies uz starptautisku auditoriju un veidojām jaunus, starptautiskus festivālus, kur strādājam jau ar starptautisku mārketingu ar starptautiskajiem medijiem, jau raudzījāmies uz plašāku auditoriju, tad tagad mēs sākam it kā pilnīgi no jauna. Un es domāju, ka Ventspils koncertzālei vispār pat neizdevās iestrādāties, un tas laiks bija par īsu, jo sākās pandēmija."
Koncertzāles "Gors" mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine atzīst, ka Rēzeknē ar koncertzāles atklāšanu auditorija bija jāgatavo gandrīz no nulles, jo pilsētā pirms tam darbojās tikai kultūras nams:
"Līdz ar to mums bija šis grūtais un arī labais stāsts reizē. Cilvēki pieņēma praktiski visu, ko mēs viņiem piedāvājām. Viņiem viss bija pirmo reizi, viss bija jauns, interesants, un pirmie gadi bija diezgan veiksmīgi arī publikas piesaistē. Mums arī tā politika bija tāda, ka mēs tiešām vēlējāmies aicināt ikvienu un piedāvāt maksimāli lielāku programmas daudzveidību. Mums arī reģionā īsti nebija konkurentu, mēs esam vienīgā koncertzāle reģionā šāda mēroga. Tuvākais konkurents varētu būt Daugavpils teātris, bet pilsētā mums konkurentu nebija, līdz ar to mēs paši veidojām šo saturu gan mūzikas gardēžiem, gan arī tādai populārai sadaļai."
Ventspilī liels kultūras pasākumu piedāvājums
Savukārt Ventspilī jaunās koncertzāles starta pozīcijas bija atšķirīgas. Pilsētā ar 34 tūkstošiem iedzīvotāju jau aktīvi darbojās teātra nams "Jūras vārti" un Ventspils kultūras centrs, kas ir mājvieta vairāk nekā 50 amatieru kolektīviem. "Jūras vārti" piedāvā blīvu kultūras pasākumu kalendāru – Latvijas un citu valstu teātru viesizrādes, popmūzikas, džeza un šlāgermūzikas koncertus ar labu apmeklējumu. Miks Magone atzīst, ka šajā konkurencē nopietnā mūzika šobrīd zaudē: "Vienlīdz grūti iet visai pārējai nopietnajai mūzikai un viņai pretī stāv manis piesauktā estrāde. Un es domāju, ka tā ir šī brīža un tuvākās nākotnes izšķiršanās, kas savukārt nozīmē, ka mans personīgais stāsts šeit ir beidzies. Un es domāju, ka ne tikai Ventspils koncertzāles stāsts, bet kaut kādas nākotnes izredzes šādam repertuāram reģionos it kā priekš tam speciāli celtām, augstākajiem ideāliem un gaišākajiem nolūkiem veidotām gaismas bākām, kultūras nesējiem reģionos, šobrīd ir spiestas izdarīt savas izvēles."
Muzikoloģe Inese Lūsiņa neslēpj, ka būtu bēdīgi, ja koncertzāle ar savu piedāvājumu žanriski mainītos līdz nepazīšanai:
"Ja Ventspils koncertzāle ir celta ar milzīgām ambīcijām, kā vienīgā koncertzāle Latvijā, kur ir iebūvētas ērģeles, tā ir īpaši piemērota akustiskajiem koncertiem, akadēmiskās mūzikas akustiskajiem koncertiem, simfoniskajiem koncertiem, tad būtu ļoti bēdīgi, ja turpmāk tur skanētu tikai popmūzika.
Tikai tādi tīras izklaides produkti. Tad galu galā rodas jautājums – kāpēc vispār vajadzēja Ventspilī šo koncertzāli būvēt?"
Tikai šlāgeris koncertzālē "Latvija" neskanēšot
Pretēji publiski paustajām bažām Ventspils dome un SIA "Kurzemes filharmonija" vadība apgalvo, ka koncertzālē piedāvāto žanru daudzveidība nenozīmē šlāgerdziesmu uzvaru uz visām pilsētas skatuvēm.
"Ir jābūt ļoti dažādai mūzikai, dažādiem žanriem, piedāvājumā, bet mums ir arī ļoti svarīgi, ko izvēlas ventspilnieki.
Es noteikti negribu piekrist, ka tagad mēs visi būsim tikai šlāgermūzikas klausītāji. Uzskatu, ka visam ir jābūt vienlīdzīgās devās, ko saklausīju arī liepājnieku plānojumam. Viņuprāt, tik procenti ir tāda mūzika, tāda mūzika. Un ir arī jaunā paaudze," koncertzāles jauno ceļu iezīmē Ventspils domes pārstāve Ineta Tamane. Tomēr koncertzāles darbinieki īsti tam netic.
Pagājušās nedēļas sākumā atlūgumus iesniegusi arī koncertzāles "Latvija" māksliniece un izstāžu kuratore Anna Orniņa un kultūras projektu producents Roberts Grinbergs.
Viņš skaidro: "Šajā brīdī – jā, mēs saprotam, ka šai komandai, kas sākotnēji, veroties šai mājai vaļā, bija spēcīga un tiešām mērķtiecīga darīt savu darbu un pildīt savu misiju, tagad tās prioritātes ir pavisam citas noliktas jau, līdz ar to mēs sapratām, ka mūs šeit vairs nevajag. Attiecīgi mēs pieņēmām lēmumu meklēt dzīvē citus izaicinājumus."
Režisorei Laurai Grozai ir bēdīgi skatīties uz notiekošo Ventspilī: "Ir ļoti grūti uzcelt, bet super vienkārši ir nograut, un šobrīd tiek nograuts pāris mēnešos. Tāpat kā demontē mājas ar to lielo bumbu dienas laikā vai kā krita Uzvaras piemineklis, vienkārši čiks un nav. Nekāda pēctecība neveidojas."
Meklēs jaunu māksliniecisko vadītāju
SIA "Kurzemes filharmonija" sola sludināt konkursu uz jauna mākslinieciskā vadītāja vietu. Aizkulisēs gan runā, ka šim darbam jau noskatīts operdziedātājs, tagadējais Ventspils tirgus valdes priekšsēdētājs Juris Jope.
Ventspils domes pārstāve Ineta Tamane norāda, ka tiks mainīts arī mākslinieciskā vadītāja amata apraksts: "Mēs noteikti, cik spēsim, domāsim ar kapitālsabiedrības vadītāju Sigitu Migoļu, kā uzlabot amata aprakstu un precizēt pienākumus. Bet tas noteikti būs konkurss. Un mēs ļoti ceram, ka jau janvārī būs jauns mākslinieciskais vadītājs."
Muzikoloģe Inese Lūsiņa vārdos "mainīt mākslinieciskā vadītāja amata aprakstu" redz apdraudējumu koncertzāles nākotnei:
"Ja jau tiks mainīts pat amata apraksts, tā saucamie uzstādījumi, kurus izvirzīs jaunajam mākslinieciskajam vadītājam, tad es domāju, lai kurš tur nāktu, Jānis, Pēteris vai Mārīte, viņš būs ielikts tajā rāmī, ko viņam būs uzlikusi dome.
Un, ja tas rāmis būs popmūzika un stendaps, tad tāds tas rāmis arī būs. Tur nevarēs izspirināties – tikai divas izvēles vai nu iet par māksliniecisko vadītāju un piekrist tādiem noteikumiem, vai neiet."
Miks Magone ironizējot iezīmē ainu, kā koncertzālē varētu sasniegt pašvaldības uzstādītos mērķus: "Saprotu, ka ideālajā pasaulē un koncertā publika būtu stāvā sajūsmā, ja, piemēram, grupas "Musiqq" koncerts noslēgtos, abiem grupas dalībniekiem duelējoties – vienam pie Dāvida Kļaviņa klavierēm, otram pie stabuļu ērģelēm, un pēc tam, iznākot uz bis, nospēlēt vēl vienu skaņdarbu. Mana pārliecība ir, ka – pat, ja tas būtu iespējams, es negribētu neko tādu redzēt."
