“Ventspils bibliotēkai, tāpat kā citām publiskajām bibliotēkām, ļoti svarīgs ir arī novadpētnieciskais darbs. Mēs vācam un apkopojam informāciju par Ventspili, Ventspils novadu un, protams, turam godā mūsu puses ievērojamos ļaudis, tai skaitā literātus. Viņu [literātu] vidū nav nemaz tik daudz to, kuri radījuši darbus ventiņu valodā jeb tāmnieku izloksnē. Pats Kuraž Krišs savas grāmatas “Ventiņ pus” ievadā 1967. gadā rakstīja, ka ar šo grāmatu ir gribējis uzcelt pieminekli savai ventiņu pusei, jo tāmnieku izloksnē mums gandrīz nekas nav sarakstīts,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta Ventspils bibliotēkas Bibliogrāfijas un informācijas nodaļas vadītājs Kārlis Lithens. Viņš vēl piebilst, ka tradīcija rakstīt ventiņu mēlē mūsdienās nav pavisam izzudusi. Mutvārdos autentiskais dialekts gan izzūd vai mainās, bet vārdu galotnes ventspilnieki mēdz noraut vēl joprojām.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ventspils bibliotēka par godu Kārlim Zvejniekam rīkojusi autorvakarus, dzejas lasījumus. Šogad pandēmijas dēļ bibliotēkā klātienes pasākumi nevar notikt, tamdēļ Kuraž Kriša godināšana noris tiešsaistē. Kārlis Lithens paskaidro sīkāk: “Mēs cēlām gaismā vienu no mūsu bibliotēkas dārgumiem – tā ir audio kasete, kurā dzirdama Kuraž Kriša balss.
Šo balss ierakstu Kuraž Krišs dāvināja ventspilniekiem, 1996. gadā viesojoties Latvijā.
Šīs kasetes fragmentus mēs digitalizējām, sakombinējām ar ilustratīvo materiālu – fotogrāfijām, ilustrācijām, lai jau video formātā iepazīstinātu plašāku publiku ar šo personību un viņa literāro devumu. Gribu vēl uzsvērt, ka šis ir viens no pēdējā laika skatītākajiem video Ventspils bibliotēkas “Facebook” lapā.”
Herberta Dorbes memoriālā muzeja “Senču putekļi” vadītāja Inese Aide stāsta, ka Kārlis Zvejnieks par vienu no saviem literārajiem skolotājiem saucis Jāni Jaunsudrabiņu. 1962. gadā viņš dibināja Jāņa Jaunsudrabiņa vārdā nosaukto fondu, kas apbalvo par sasniegumiem prozā. Lielāko dzīves daļu Zvejnieks pavadījis Amerikā, kādu laiku būdams Latviešu rakstnieku apvienības (ASV) priekšsēdētājs. Daudz pieminējis tos latviešu rakstniekus, kas dzīvojuši trimdā. 90. gados ventspilnieki dāvanā saņēmuši arī Kārļa Zvejnieka trimdas rakstnieku darbu bibliotēku.
