Divās grāmatas apkopotais ir vien aisberga redzamā daļa materiāliem, ko pedagoģe un novadpētniece Astrīda Petaško ieguvusi sarakstoties ar Daugavpils Valsts ģimnāzijas absolventiem, kas pēc Otrā pasaules kara devās bēgļu gaitās. Kaudzēm vēstuļu, dokumentu un attēlu glabājas ģimnāzijas krātuvē un to izpētei būtu vērts pievērsties, vērtēja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja vēsturniece Valentīna Slavkovska.
"Stāsti par mūsu daugavpiliešiem un viņu sasniegumiem plašajā pasaulē - tas ir pamats, ar ko mēs varam papildināt šo izstādi un impulss pētniecības turpinājumam," sacīja Slavkovska.
Ar novadniekiem nu jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas attiecības centās veidot arī Daugavpils Latviešu biedrība. Piemēram, ar filantropu un izgudrotāju Visvaldi Dzeni.
Latvijas Okupācijas muzeja veidotā izstāde gan vēsta ne tikai par trimdas latviešu dzīvesceļiem, bet iepazīstina ar ASV īstenoto padomju okupācijas un aneksijas neatzīšanas politiku. Iecerēts, ka to izstādīs arī citās Latvijas vietās. Vēsturnieki gan lēš, ka trīs no četriem emigrācijā ASV nonākušie latvieši bija pilsētnieki. Viesošanās Daugavpilī rosināja pievērsties jauniem tēmas aspektiem.
"Vai trimdas kopiena būtu skatāma tikai kā latviešu kopiena, kā tas tiešām līdz šim ir bijis, vai mums būtu jāskatās arī, kā dzīvoja cilvēki no Daugavpils, kas nebija latvieši, bet Otrā pasaules kara rezultātā nonāca ārzemēs?" sacīja Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Gints Apals.
Izstāde Daugavpilī būs skatāma līdz 7. februārim.
