Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Vārds Latvijas dizaineriem!

Gada vārds un nevārds 2015!

Gada vārds - «atkraste»; spārnotais teiciens - «salauztā slotaskāta krimināllieta»

Noslēgusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas ikgadējā, šogad pēc kārtas jau trīspadsmitā akcija "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens". Sabiedrības aptaujā apkopoti spilgtākie priekšlikumi 2015. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kategorijās.

Žūrijas uzmanība bija pievērsta ne vien krievu vai angļu valodas ietekmei, ar ko sadzīvojam jau ilgi, un nevēlamajām tendencēm, bet arī jaunu, vajadzīgu vārdu darināšanai. Gada vārda nominācijā īpaši izceļami ir "rītdienīgs", "papēžmeitene", "pārzīmološana", "dabpratība", arī bieži lietotais uzvārds, kurš citās valstīs jau kļuvis par sugasvārdu - "Porziņģis".

2015.gada vārda titulu izpelnījusies "atkraste" - tā vienā vārdā ļauj apzīmēt jūras piekrastes zonu, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā.  

"Šis vārds ir veidots pēc pazīstamo vārdu „piekraste”, „atkraste”, „norkaste” parauga un tas ir „atkraste”. Sastopams tādās vārdkopās, piemēram, atkrastes enerģētika, atkrastes enerģija, atkrastes vējparki, atkrastes vējturbīnas, atkrastes avārijas, atkrastnes nozare, atkrastes atradnes, urbšana atkrastē. Aicinu izmēģināt šo vārdu un palīdzēt tam ieviesties arī turpmāk. Vārds ir veidots pēc latviešu valodas likumībām un papildina ļoti svarīgu, arī zinām mērā ģeogrāfisku vārdu klāstu," skaidroja tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis.

Tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis par vārdu "atkraste"

    2015.gada nevārda gods piespriests vārdam "uzstādījums", kas nevietā tiek lietots kā "mērķis", "iestatījums" (datorikā), "nostādne", "princips" un tamlīdzīgi.

    Nevārdu kategorijā bija pieteikts arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas restorāna nosaukuma sākotnējais variants - "Kleever", arī "brančs", "sadalāmie bēgļi", "dzīve ar garšu", "alarmists" un daudzi citi.

    Spārnoto teicienu kategorijā no pieteiktajiem teicieniem spilgtākie piemēri: "Kļūdu bijis daudz, bet sistēma kārtībā", "Es tajā laikā biju Ķīnā", "Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reižu gribējis tajā iekost", "Sods par braukšanu sabiedriskajā transportā", "Salauztā slotaskāta krimināllieta", "Mūs var glābt aukstums un nabadzība".

    Tomēr par 2015.gada spārnotāko teicienu atzīts "Salauztā slotaskāta krimināllieta", kas raksturo absurdo kriminālprocesu pret cilvēku, kurš, aizstāvot Latvijas Satversmes vērtības, kādā pretvalstiskā mītiņā salieca slotaskātu. Gada teiciens precīzi atspoguļo lietas būtību: krimināllieta ierosināta un jau divās tiesu instancēs izskatīta tikai sakarā ar salauztu slotaskātu.

    Akcijas rīkotāji pievērš uzmanību arī savārstījumiem vai samudžinājumiem, kas dzīvo valodas telpā. Tādu esot samērā daudz, piemēram, "Muzikālo skanējumu nodrošinās mūziķu orķestris", "Mēģinot glābt savu suni, saimnieci sakož kaimiņu suns", "Bērnu veidošanas komplekts", "Instrukcija bērna lietošanai skolā".

    Kā gada spilgtāko savārstījumu žūrija min šo piemēru: "Iemesls demisijas pieprasīšanai ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas "AirBaltic" attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas."

    Rīgas Latviešu biedrības valde lēmusi, ka savu speciālbalvu piešķir teiciena "Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reižu gribējis tajā iekost" autoram. Rīgas Latviešu biedrības valde to novērtējusi kā gada latviskāko teicienu gan burtiskā (tas raksturo mūslaiku norises), gan filosofiskā nozīmē. Balvas saņēmējs ir teiciena autors Vladis Spāre.

    Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja literatūrfilosofe un tulkotāja  Ieva Kolmane, sabiedriskā darbiniece Maija Sinka-Gobiņa, valodniece Dace Markus, vietnes "Lvak.wordpress.com" redaktors Valters Feists, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Juris Baldunčiks, rakstnieks un reklāmas tekstu speciālists Pēteris Pūrītis, tulkotājs, literārais redaktors un terminologs Aldis Lauzis un valodniece, Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Vineta Poriņa.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti