Tikko aizvadīti Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumi kaimiņvalstī Lietuvā, Kauņā, kurp devās arī Liepājas projekta īstenotāji. Līderību, gatavojoties projekta pieteikumam, lai saņemtu titulu "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027", Liepājā uzņēmās Inta Šoriņa un piesaistītā komanda. Viņa atklāj, ka šobrīd pieredzi var gūt ne tikai Lietuvā, bet arī Igaunijā un citās Eiropas valstīs: "Šobrīd nevar runāt par mākslinieciskiem procesiem, jo tie sāksies līdz ar mākslinieciskās komandas darbu. Mēs skatāmies ne tikai uz Kauņu, bet arī Tartu Igaunijā, kā gatavojas Oulu Somijā un citas pilsētas Slovēnijā, Slovākijā, Norvēģijā u.c. Visās ir, ko mācīties. Kauņa parādīja un vēlreiz atgādināja mums pašiem, ka Eiropas kultūras galvaspilsēta nav lokāls pasākums, tam jāvar izskanēt Eiropā pie dažādiem nosacījumiem – profesionālas komandas, ļoti gudri izdomātiem pasākumiem un spēcīga mārketinga."
Nākamajos gados Eiropas kultūras galvaspilsētas būs: 2023. gadā – Vesprēma (Ungārija), Elefsina (Grieķija) un Timišoara (Rumānija); 2024. gadā – Tartu (Igaunija), Bādišle (Austrija) un Būdē (Norvēģija); 2025. gadā – Kemnica (Vācija) un Nova Gorica (Slovēnija); 2026. gadā – Oulu (Somija) un Trenčīna (Slovākija).
Izaicinājumi būs, uzsver Inta Šoriņa, jo iesaistīts liels partneru skaits, turklāt pašvaldības – tie ir divi kaimiņu novadi un Liepājas pilsēta.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam") uzsver, ja reiz varēja atrisināt grūtības gatavojoties, turklāt vēl pandēmijas kontekstā, kāpēc lai neizdotos arī turpmākais darbs. Tas, ka nebūs viegli, bija skaidrs, jau gatavojoties pieteikumam. Domes priekšsēdētāja akcentē nemateriālo kultūras mantojumu, suitu tradīcijas un citas vērtības, kas īpašas Kuldīgas novadam: "Esam tik stipri šobrīd, jo katram ir saskatītas spēcīgās puses, kā mēs viens otru papildinām. Tās ir neskaitāmas. Sekosim līdzi aktivitātēm un tad jau pamanīsim.
Šobrīd pasaule ir tik mainīga, ka izaicinājumi noteikti būs, taču ticu, ka komanda ir tik profesionāla, ka tiks galā ar jebkuru izaicinājumu."
Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija") aktualizē pilsētas daudzslāņaino mantojumu, kas veido Liepāju tādu, kāda tā ir šobrīd, tā arī būs atslēga: "Mēs esam piedzīvojuši vācu, zviedru un citus laikus, multikulturāla vide ir klātesoša ilgus gadsimtus, kas mums ir būtiski, lai Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls nav tikai viena ballīte, bet būtu vesels posms, ka spējam satuvināt liepājniekus,
satuvināt tuvāko novadu cilvēku vienam kopīgam mērķim – parādīt Eiropai, ka šeit ir kultūras vide, šeit ir iespējas uzņēmējiem, krodziniekiem, viesnīcniekiem un citiem."
Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsver, ka novads ir ļoti liels, tāds ir arī novada potenciāls kultūras galvaspilsētas procesiem: "Ja nemateriālais kultūras mantojums, tad mums ir ciemi – Nīca, Bārta, Otaņķi, Rucava, galvenais, lai cilvēki to visu saprot un pieņem, ja pašu ļaudis sapratīs, tad pie mums brauks arī no Eiropas. Kuldīga un Grobiņa ir ceļā uz UNESCO, ja Grobiņai ir vikingu mantojums, tad Kuldīgai tā ir jaunāku laiku vēsture; tas ir unikāli, ka katrai ir savs."
Vēl gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas centrālajiem notikumiem, Liepāja 2025. gadā svinēs savu 400. dzimšanas dienu. Līdz tam notiks komandas veidošana, darbs ar Eiropas Savienības fondu piesaisti. Regulāri plānoti pasākumi par dažādām tēmām, turpināsies diskusijas un sabiedrības iesaiste procesos. Īstenojot daudzveidīgo programmu, no 2023. līdz 2027. gadam Liepājai, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadiem būs pievērsta starptautiska uzmanība, tas kalpos kā pienesums dažādām jomām, kas veicinās procesus tūrisma nozarē, radošo industriju sektorā un citās jomās. Jaunākajām norisēm var sekot mājaslapā angļu un latviešu valodā.
