Eirodeputāte aicina Latvijas pilsētas cīnīties par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lai mudinātu Latvijas pilsētas pretendēt uz 2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, Eiropas Parlamenta deputāte un bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) pašlaik īsteno “reklāmas kampaņu”. Konkursa izsludināšana nav aiz kalniem – jau vasaras beigās. Rus.lsm.lv ar Daci Melbārdi sarunājās Liepājā.

“Pašlaik mans galvenais mērķis ir pamudināt pilsētu vadību padomāt par to, kā organizēt darbu šajā virzienā. Bet, protams, mērķauditorija ir arī pilsētu iedzīvotāji. Kad Eiropas kultūras galvaspilsētas titula konkursa programmas izstrādāšanā aktīvi piedalās arī pilsētu iedzīvotāji, tas ir būtisks kritērijs,” norāda eirodeputāte.

Pirmā “kauja” par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu Latvijā risinājās pirms 12 gadiem, kad pilsētas sacentās par 2014. gada titulu. Toreiz uzvarēja Rīga. Piedalījās ar Liepāja, taču zaudēja Rīgai tikai par vienu balsi.

Dace Melbārde ir pārliecināta, ka šo pieredzi nekādā gadījumā nevar saukt par “neveiksmīgu politiku”. Viņa uzskata, ka toreiz Liepāja ļoti labi un centīgi gatavojusies konkursam: “Rīga ir galvaspilsēta, protams, ka tai bija savas dabiskās priekšrocības. Tāpēc Liepājai tas bija ļoti veiksmīgs mēģinājums! Un pieredze, kuru Liepāja ieguva, gatavojoties 2014. gadam, droši vien labi var palīdzēt tagad. Liepājā toreiz tika izstrādāta kultūras attīstības ilgtermiņa stratēģija, tika veiksmīgi izveidoti kontakti ar starptautiskajiem partneriem, iedzīvotāji tika aicināti piedalīties programmas sagatavošanā…

Liepājas piedāvājums patiešām bija ļoti labs. Un Rīgai nebija viegli iegūt titulu.” 

Salīdzinot ar 2014. gadu, situācija Liepājas kultūras dzīvē ir mainījusies. Toreiz, piemēram, vēl nebija uzbūvēta koncertzāle “Lielais dzintars”. Tā tika atklāta 2015. gada rudenī un uzreiz kļuva par spēcīgu spēlētāju ne tikai Liepājas un reģiona, bet arī Latvijas kultūras laukā. Un vēl nesen varēja ar pārliecību teikt, ka kultūras joma Liepājā ir bagāta, daudzveidīga un veiksmīgi attīstās. Taču pašreizējais Covid-19 laiks ir dīvains – Liepājas teātrim ir problēmas ne pa jokam, un ir risks, ka tas varētu tikt slēgts, lielie pasākumi ir atcelti, un tas, kā vīruss iejauksies mūsu dzīvē nākotnē, pilnīgi nav zināms.

Dace Melbārde piekrīt, ka tagad nākotne nav prognozējama – ne Latvijā, ne Eiropā, ne pasaulē. Tomēr medaļai ir arī otra puse. “Ja tādos apstākļos jāpārskata Liepājas kultūras stratēģija, tad teikšu, ka situācija ir veiksmīga – ir iespējams koncentrēt visus spēkus tam, lai sagatavotu lielisku programmu konkursam par kultūras galvaspilsētas titulu,” uzskata eirodeputāte.

Pēc Daces Melbārdes domām, “Lielais dzintars” neapšaubāmi kļūs par vēl vienu faktoru, lai Liepājas kandidatūru novērtētu pozitīvi, “taču tas nav pats būtiskākais. Domāju, ka daudz svarīgāki ir Liepājas cilvēki un viņu spēja piedāvāt jaunas, oriģinālas idejas. Turklāt pilsēta, kas pretendē uz kultūras galvaspilsētas statusu, var sadarboties ar citām pilsētām un pašvaldībām. Piemēram, Liepāja var piesaistīt kaimiņus – Grobiņu, Aizputi, Nīcu, Rucavu, Bārtu un izstrādāt plašu kopīgu programmu.”

Pagaidām interesi iesniegt pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanai izrādījušas Liepāja, Cēsis un Jūrmala (visas trīs pilsētas izvirzīja savas kandidatūras arī uz 2014. gada titulu). Portugālē, kas 2027. gadā būs otrā paralēlā valsts ar Eiropas kultūras galvaspilsētu, publisku interesi piedalīties konkursā paudušas jau deviņas pilsētas. Nesen Ministru kabinets noteica kārtību Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanai Latvijā un sola 4. augustā par to informēt sīkāk.

“Pēc tam pretendentēm būs desmit mēneši, lai sagatavotu priekšlikumus,” paskaidro Dace Melbārde. Programmas pamatā var būt pilsētas tradicionālās kultūras vērtības, tās papildinās jaunas idejas, un, pēc eirodeputātes domām, nebūtu slikti sarīkot “prāta vētru”, lai iedzīvotāji varētu izteikt svaigas idejas un priekšlikumus.  

Pirms ierašanās Liepājā Dace Melbārde apmeklēja Kuldīgu. Pēc viņas domām, šī senā un ar savām kultūrvēsturiskajām tradīcijām labi pazīstamā pilsēta arī var pretendēt uz titulu. Tomēr sarunas laikā viņa vairākkārt uzsver, ka jebkurai Latvijas pilsētai ir jēga kaut vai padomāt par to – un ģenerēt jaunas idejas. Jo tās taču var realizēt bez jebkāda īpaša statusa.

Rus.lsm.lv painteresējās, vai ir (vai nav) politiskie faktori - arī titula pretendentu programmās.

“Nolikums par Eiropas kultūras galvaspilsētu ļoti skaidri noteic – šo pasākumu programma un to realizācija nepieļauj politisku iejaukšanos.

Politikai jānodrošina atbalsts, lai šī programma tiktu izstrādāta. Demokrātiskā sabiedrība politika neiejaucas kultūras saturā,” uzsver bijusī kultūras ministre.

Pēc viņas vārdiem, nav politikas arī kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas procedūrā: “Darbojas [valstu] rotācijas princips, visām valstīm ir iespēja laiku pa laikam izvirzīt savas pilsētas. Nav tā, ka kādam reģionam būtu priekšrocības. Tas ir līdzīgi kā ar Eiropas Savienības prezidentūru.”

Dace Melbārde piebilst, ka tikšanās ar pašvaldību vadītājiem ir viņas iniciatīva. Tiek plānota arī saruna ar Pašvaldību savienību. Mērķis ir mudināt piedalīties, pastāstīt par citu galvaspilsētu pieredzi, kā arī par iespēju padarīt pilsētu pazīstamu Eiropas mērogā, dot iespēju attīstīties kultūrai, tūrismam, ekonomikai kopumā. Bijusī ministre ir pārliecināta, ka labumu dos arī tikai piedalīšanās konkursā.

“Protams, priekšrocības ir tām pilsētām, kuras pretendēja pirmajā reizē, jo tām jau ir zināma pieredze. Taču domāju, ja pieteikumus iesniegs daudzi, mūs vēl var pārsteigt kāda pilsēta, par kuras piedalīšanos mēs pat neesam domājuši,” rezumē Dace Melbārde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti