Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Briselē popularizē Rīgu – Eiropas kultūras galvaspilsētu

Kultūras ziņas

Marka Rotko jubilejas konference

VKKF un projektu iesniedzēju diskusijas

Diskutē par varbūtējām izmaiņām Kultūrkapitāla fonda darbībā

22.septembrī visas dienas garumā notika Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un projektu iesniedzēju diskusijas par varbūtējām izmaiņām fonda darbībā. Līdzīga saruna pēdējo reizi notikusi pirms 10 gadiem. Fonda direktors Edgars Vērpe aizvadīto finanšu lejupslīdi salīdzina ar šļūkšanu lejup pa kazu galda spēlē “Cirks”. Lai arī finanšu rādītāji ir uzlabojušies, tomēr tie joprojām ir viszemākie Baltijas valstu kultūru atbalstošo fondu vidū. Projektu iesniedzēji nereti arī ir nemierā ar naudas sadali, vērtēšanas kritērijiem un apšauba ekspertu komisijas dalībnieku objektivitāti.

Lielas daļas problēmu sakne ir naudas trūkums. Lai arī Lietuvas Kultūras atbalsta fonds izveidots tikai 2008. gadā, pašā ekonomiskā krīzes karstumā, tā finansējums divu gadu laikā apsteidza VKKF budžetu. Savukārt Igaunijas Nacionālā kultūras fonda budžets pēdējos 10 gadus vismaz par divām, trim reizēm lielāks nekā Latvijā. Kamēr Latvijas kultūras atbalstītājam fondam naudu piešķir valdība pēc saviem ieskatiem, pārējās divās Baltijas valstīs to veido procenti no alkohola, tabakas un azartspēļu nodevām. Latvija šobrīd cenšas tuvoties Lietuvas modelim.

„Viņiem ir tie 3% alkohols, 3% tabaka un, man šķiet, 10% azartspēles, līdz ar to viņiem ir zemāka kopējo procentu skala,” par kaimiņvalstu kultūras fondu finansēšanas avotiem teic VKKF direktors Edgars Vērpe. „Tas, uz ko mēs šobrīd ejam, jau nav īsti speciālais budžets, tas ir budžets, kuram ir daži nosacījumi, kas summā jāsalīdzina.”

Projektu pieteicēji nereti pauž neizpratni par projektu vērtējumu sistēmu. Izskanējuši ierosinājumi ieviest bezkaislīgu punktu vērtēšanas sistēmu, kur uzvarētājs būtu projekts, kas ieguvis lielāko punktu skaitu.

"Tad mēs iegūsim nevis labāko rezultātu, ka uzvar labākie, bet uzvarēs labākie projektu rakstītāji," norāda Latvijas Radošo savienību pārstāvis Haralds Matulis.

Manuprāt, vienīgā izeja ir katram cilvēkam, kurš tajā projektu sistēmā strādā, katram iziet cauri šīm ekspertu komisijām, šos divus gadus pastrādāt. Tas ir ļoti grūti. Mums ir bijuši eksperti, kurus ievēl un kuri pēc pirmā konkursa saka, piedod, bet es te nevaru strādāt , es eju prom, jo es nevaru atteikt saviem kolēģiem finansējumu.”

Projektu pieteicēji izteikuši arī aizdomas, ka atteikuma iemesls mēdz būt ne tikai neskaidri aprakstīts, bet vainojama arī tā saucamā “draugu būšana”. Tie, kuri pabijuši septiņu ekspertu rindās šādu modeli noliedz.

Filmu režisore Roze Stiebra, stāstot par savu pieredzi, norāda, ka projektu iesniedzējiem vāirākkārt teikts, lai iesniedz labu projektu, ja grib saņemt naudu.

„Vairāk uzmanība būtu jāpievērš tieši projektiem kā tādiem, tam līmenim, tām idejām, par ko ir projekti, nevis par to, ka savējiem dod savējiem. Tas ir tā – tenku līmenī,” uzsver režisore.

Savukārt Latvijas Radošo savienību pārstāvis Haralds Matulis aicina kļūt sabiedriski aktīvākiem tos, kuri jūtas nepārstāvēti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt