Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

(Zīmju valodā). Kultūras ziņas

Kā mākslā integrēt aktuālo politiku?

Mākslas stacijā «Dubulti» skatāma Baltkrievijas 2020. gada protestiem veltīta izstāde

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā mākslas stacija "Dubulti" darbojas kā brīva platforma, kur paust demokrātiskās kultūras nostājas un mākslā integrēt aktuālos politikas notikumus. Aizvadītās nedēļas izskaņā atklāta Baltkrievijas 2020. gada protestiem veltīta izstāde – tā ar tiešu, sociālpolitiski aktuālu trāpījumu laikā ieved skatītāju Baltkrievijas brīvības cīņu noskaņās.

Laikā, kad Krievija draud izvietot taktiskos atomieročus Baltkrievijā, mākslas stacijā "Dubulti" izstāde "Kreatīvā revolūcija. Baltkrievija 2020" vizuāli iespaidīgi stāsta par brīvības revolūciju – teroru un nepadošanos, miermīlīgām demonstrācijām, tautas radošumu un nevardarbību.

Mākslas stacijas "Dubulti" vadītāja, mākslas zinātniece Inga Šteimane norādīja: "Manuprāt, Baltkrievijas stāsts saistībā ar Ukrainas karu nokļuva tādā kā ēnā, un šobrīd mēs redzam, ka tas aktualizējas arvien vairāk, sevišķi ar pēdējās nedēļas paziņojumiem par kodolieročiem, kad Baltkrievija faktiski kļūst par ķīlnieci. Un man personīgi bija svarīgi turpināt pagājušogad iesākto mākslas stacijas "Dubulti" darbu, – meklēt ļoti tieši, ļoti praktiski, kā mākslā var integrēt aktuālo politiku. Baltkrievija arī ir tāds punkts, kur cilvēki tiešām cieš, kur viņu tiesības ir pilnībā pārkāptas, kur viņi centās ar visu labāko, skaistāko savu gribu veikt šīs demokrātiskās pārmaiņas, bet tas neizdevās. Viņus burtiskā nozīmē ierullēja asfaltā."

"Šī izstāde ir kā psihoterapijas seanss, jo gribējās izkliegt šīs sāpes. Parādīt, ka tas bija miermīlīgs protests kā vienīga atbildes iespēja uz to teroru, ko trīs diennakšu garumā sarīkoja mūsu valsts vara," stāsta izstādes kurators Dzianiss Davidaus (Baltkrievija/Latvija). "Es dzīvoju Minskas centrā, tāpēc nokļuvām notikumu epicentrā, par laimi – liktenis mani pažēloja no tik nopietnām cīņām, bet tas burtiski notika manas mātes acu priekšā, kura strādāja veikalā nakts maiņā un redzēja, kā aiz vitrīnas sita un nogalināja cilvēkus. Es un visa baltkrievu kopiena Latvijā gribam parādīt, ka protests nebija īslaicīgs, tas skāra visus, baltkrievi jau protestējuši visos iespējamos veidos, un pret katru valsts varas teroru mēs centāmies dod savu radošo atbildi. Kad aizliedza karogus, cilvēki izkāra uzrakstus, aizliedza uzrakstus, cilvēki izkarināja veļu, cenšoties pierādīt, ka ir brīvi. It kā jau tagad arī skaitās brīvi, bet par jebkuru izpausmi draud arests."

Ekspozīcija vienlaikus ir traģiska un arīdzan smieklīgi absurda, un apbrīnojama tautas radošuma pārpilna. Piemēram, cilvēki izkarināja apakšveļu un zeķes aizliegtā Baltkrievijas karoga krāsās, un tika par to apcietināti. Kāds par logā izliktu televizora kasti līdzīgās krāsās tika sodīts. Līdz pat tādam absurdam, ka režīms baltus sniegavīrus uzskatīja par draudu.

"Šīs visas ir dokumentālās fotogrāfijas par notikumiem. Mūsdienu apstākļos tās bija grūti savākt, jo daudzi fotogrāfi ir arestēti un viņu arhīvi konfiscēti. Daudzi nevar atrasties Baltkrievijā," par izstādē redzamo stāsta kurators. "Izstādes pirmajā daļā vēlējāmies parādīt teroru un absolūti bezjēdzīgu vardarbību pret sievietēm, kuras bija neapbruņotas. Vienīgais viņu ierocis bija sarkana lūpukrāsa. Un par to viņas aizturēja un piesprieda diennakts arestu."

"Viens no Baltkrievijas 2020. gada revolūcijas interesantākajiem vizuālajiem simboliem ir tieši šie "Rajonu karogi", kā viņi paši tos nodēvējuši. Un tie balstās uz interpretācijām par vēsturiskās, 1918. gadā par oficiālo kļuvušo brīvās Baltkrievijas karogu un šī simbola interpretācijām," atzīmē Inga Šteimane. "Bet tas, kas, manuprāt, ir interesanti un ir tikai 21. gadsimtā, ka saglabājas princips baltās-sarkanās-baltās joslas noteiktā proporcijā, bet šajās joslās katrs mikrorajons, katra iela, katra iestāde, katras divas draudzenes vai kaimiņu kopiena, vai kāda cita apvienība, vai nejauši satikušies cilvēki varēja izveidot šo savu jauno revolucionāro karogu."

"Pastiprinājās represijas, un tas pārgāja pagalmu aktivitātēs. Turpmākā cilvēku apvienošanās notika pagalmos, kur viņi koordinējās, palīdzēja, iepazinās. Un tur dzima šī pasakainā 2020. gada rudens atmosfēra, kad varēja pastaigāties no viena pagalma uz otru, vienā notiek koncerts, otrā kas cits iedvesmojošs. Pēc pastāvīga terora dienām tu varēji atslābināties. Bet arī to aizliedza, un par skumjāko rezultātu kļuva Ramana Bandarenkas nogalināšana, kurš izgāja aizstāvēt sava pagalma tiesības pulcēties, un nezināmi cilvēki viņu nogalināja," turpina Dzianiss Davidaus. "Tagad varam runāt par to, ja mēs diktatoriem piekāpjamies un nekontrolējam, viņi sajūt savu nesodāmību. Un tā nevar būt tikai vienas valsts iekšienē, tā paplašināsies, jo diktators jūt, ka viņu neviens neietekmē, tāpēc dara, ko grib. Un tas saistīts gan ar vienu, gan otru, tiešais pierādījums ir tas, ko redzam Ukrainā."

Stacijas zālē uz sienas uzpūts grafiti, uz viena stenda nodrukāti politieslodzīto vārdi, kuru skaits ar katru dienu aug. Izstādīti arī profesionālu mākslinieku darbi – Olgas Jakubovskas zīmētie Brīvības kaķēni, bet otrajā stāvā divu starptautiski pazīstamu baltkrievu mākslinieku darbi – Hannas Mjadzvedzevas "Ainava keramikā" un Vladimira Ceslera plakāti "Semiotiskās svārstības".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti