Simpozija vadītājs, žurnāla "Ir" komentētājs un žurnālists Pauls Raudseps kā būtisku atziņu izceļ to, ka sabiedrība par vārda brīvību mēdz domāt mediju, preses un televīzijas kontekstā, neskatoties uz to, ka tas ir daudz plašāks jēdziens. "Mēs tagad redzam, kā tas ietekmē mākslu.
Var domāt, ka tie ir atsevišķi gadījumi, kad kāds uzbrūk murālim Rīgā, netieši panāk, ka kāds darbs tiek izņemts no izstādes Daugavpilī. Tas arī ir vārda brīvības ierobežojums," uzsver Raudseps.
"Mums ir jāsaprot, ka tas spiediens uz vārda brīvību, centieni ierobežot viedokļu daudzveidību, centieni ierobežot cilvēku iespējas iepazīties ar dažādiem viedokļiem notiek visā frontē, ne tikai medijos," skaidro žurnālists. Tāpat viņš uzsver, ka visi vārda brīvības apdraudējuma gadījumi nav atsevišķi, tie visi veido un uzrāda vienotu problēmu – centienus ierobežot brīvības telpu.
Solvita Krese skaidro, ka ceļš uz cenzūru notiek soli pa solim, kad pati sabiedrība ļauj tam notikt. "Skatoties, kas notiek Latvijā, šie gadījumi savirknējas blīvā virtenē pēdējos piecos līdz desmit gados, un sabiedrība to tā kā akceptē," stāsta Krese.
"Runājot ar cilvēkiem pēc simpozija un ar krievvalodīgās sabiedrības pārstāvjiem, es sapratu, ka mēs reizēm esam ļoti naivi mākslas vidē.
Piemēram, tas pats murāļa gadījums, izrādās, ka tas protests pret murāli nav tikai tas, ka bērnu vecākiem nepatika, tas pēc tam tika ļoti manipulēts un izmantots politiskajā diskusijā, tieši mēģinot polarizēt sabiedrību," skaidro Krese. Viņa uzsver, ka cilvēki reizēm pat nenojauš, kā mākslas darbība var tikt instrumentalizēta un manipulēta.
"Man liekas, ka cilvēkiem pietrūkst izglītības un instrumentu, kā rīkoties un kā atpazīt kaut kādus paternus, modeļus, musturus, un ko darīt," uzsver Krese. Savukārt Pauls Raudseps, atsaucoties uz simpozijā minētiem pētījumiem, skaidro, ka sabiedrība kopumā labi izprot, bet ir atsevišķi politiskie spēki, kas šos cenzūras gadījumus instrumentalizē savu mērķu sasniegšanai.
"Es domāju, ka cilvēki kopumā ir saprotoši, bet nav cilvēku, kas būtu tikpat motivēti iestāties tieši par to vārda brīvības aspektu, jo visi, kas to pieņem, domā, kas tas ir pašsaprotami un par to nav tik ļoti jācīnās,"
atklāj Raudseps, kurš uzsver, ka tiem, kam vārda brīvība ir svarīga, būtu jāmobilizējas un jāpārstāv savas vērtības.
"Skatoties, kas vispār notiek pasaulē, Eiropā, tagad ir tendence pieaugt populisma retorikai un arī konservatīvismam, kas ir ļoti klātesoši sabiedrībā. Parasti tie uzbrukumi virzieni ir tikumība, reliģisko jūtu aizskaršana vai kaut kāda politiskas sistēmas kritika, politisku simbolu vai personāžu aizskaršana. Es domāju, ka mākslinieki ļoti bieži pārdomā piecreiz, pirms viņi kaut ko dara vai sper kāju kritikas teritorijā," skaidro Krese. Viņa uzsver, ka arī mākslinieki baidās no šī spiediena medijos, kas nāk no sabiedrības pārstāvjiem, vai troļļiem un botiem internetā.
