Kultūras ziņas

Latvijā top ukraiņu spēlfilma "Nadja"

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Pieminekļu valdei – 100

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs visa gada garumā atzīmē Pieminekļu valdes simtgadi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Šogad aprit 100 gadi, kopš dibināta pirmā Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzības institūcija – Pieminekļu valde. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) ir viens no lielākajiem Pieminekļu valdes savākto materiālu glabātājiem un šogad apņēmies visa gada garuma atzīmēt šīs institūcijas jubileju gan digitālajā vidē, gan klātienē. Jau notikusi pirmā klātienes tikšanās, kuras tēma bija "Etnogrāfiskās ekspedīcijas Latvijas laikos. Senāk un tagad".

Pieminekļu valdes etnogrāfiskās ekspedīcijas tika plānveidīgi organizētas katru vasaru no 1924. līdz 1944. gadam, un to laikā kopumā tika uzņemti vairāk nekā 53 000 fotonegatīvu, kas mūsdienās tiek plaši izmantoti kā spilgtas laikmeta liecības par Latvijas kultūrvēsturisko telpu. Un šobrīd muzeja apmeklētājiem ir iespēja apskatīt mobilo stendu izstādi "Kas pagātni pētī, nākotni svētī".

"Šodien muzeja krātuvēs glabājas vairāki simti tūkstoši Pieminekļu valdes laikā iegūtie priekšmeti, kas mūsdienās liecina par sen aizgājušiem laikiem, un, ja nebūtu Pieminekļu valdes, tad šie materiāli nebūtu līdz mums saglabājušies un nevarētu tapt mūsdienu pētījumi," stāsta LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Kalna.

2017. gadā, iedvesmojoties no pirms 100 gadiem uzsāktajām Pieminekļu valdes ekspedīcijām un tajās uzņemtajām fotogrāfijām, izglītības un kultūras atbalsta biedrības "Balta" dibinātāji Sandra un Valdis Ošiņi uzsāka ekspedīcijas Vidzemē, Latgalē un Zemgalē.

"Mūsu vēlme bija nofiksēt to, kā cilvēki dzīvo šodien, ko viņi dara šodien, jo tas, kas pašreiz liekas vienkārši, tas varbūt pēc 100 gadiem būs nesaprotami. Ja tas nebūs atrādīts vai nofiksēts, cilvēki vispār neiedomāsies," skaidro izglītības un kultūras atbalsta biedrības "Balta" fotogrāfs Valdis Ošiņš.

"Mēs esam tā kā iemīlējušies Latvijā no jauna, jo vienkārši tad, kad tu brauc, tur ir kaut kādi priekšstati par to, kā cilvēki dzīvo, un varbūt arī, ko mums lauku cilvēki ir uzsvēruši, ka, Rīgā dzīvojot, viss šķiet citādāk un, kad tu aizbrauc tur, tu saproti, ka cita aina pilnīgi paveras un, godīgi sakot, arī daudz optimistiskāka," atzīmē izglītības un kultūras atbalsta biedrības "Balta" pētniece Sandra Ošiņa.

Ekspedīciju laikā fiksētas mājas, cilvēki, tradīcijas un notikumi, kuri pēc pētījuma pabeigšanas tiks apkopoti grāmatā un ceļojošā izstādē. Bet kā praktiski notiek tāda ekspedīcija?

Valdis Ošiņš stāsta: "Sandra ir kā pētnieks, es esmu fotogrāfs, līdz ar to viens veic šo vizuālo dokumentēšanu un otrs intervē cilvēkus."

"Pētījumā, kad brauc uz mājām, ir tāda anketa, kurā ir ļoti daudz jautājumu par sadzīvi, par ģimenes apstākļiem, par paradumiem, tradīcijām. To izveidoja Stradiņa universitātes sociālantropologi, ar ko mēs šajā projektā sadarbojamies. Un tālāk viņi no šīm anketām strādā ar savu programmu, kurā viņi apkopo datus un tad veic statistisku pētījumu – piemēram, cik ģimenēs konservē dārzeņus ziemai un cik to nedara," skaidro Sandra Ošiņa.

Nākamais pasākums Vēstures muzejā notiks jau 18. aprīlī, kad muzejā viesosies vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs ar stāstījumu par Pieminekļu valdes paveikto arhitektūras pieminekļu apzināšanā un aizsardzībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti