Stikla vitrīnās, restauratoru un pētnieku gādīgo roku apmīļotas, mirdz krāšņās sieviešu galvas rotas – vainagi. Vienkopus Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) lūkojami ap 200 vainagu, un tā ir pirmā izstāde, kas veltīta tikai šai sievietes apģērba sastāvdaļai. Puse ir no etnogrāfiskās kolekcijas.
LNVM Etnogrāfijas nodaļas galvenā krājuma glabātāja, izstādes koncepcijas autore Inita Heinola stāsta:
"Katram šim priekšmetam ir bijusi sava reālā dzīve tradīcijas ietvaros, bet to liktenis ir tāds – tāpat kā cilvēkam – ir aktīvais periods, tad viņš lēnām noveco un iziet no aktīvās dzīves, un apmēram tā arī ar šiem vainagiem.
Paaudzēm mainoties, tradīcijām lēnām atslābstot, šis priekšmets zaudē savu sākotnējo nozīmību, bet kaut kādā mērā ir svarīgs, tiek glabāts."
Senākais izstādes eksponāts ir no 6. gadsimta, atrasts Tērvetes pagastā, pārējās stāsta detaļas iztrūkst, un mūsdienu cilvēkam jāliek lietā fantāzija, lai iztēlotos kādreizējo vainaga valkātāju un rotāšanās iemeslus. Zināms vien tas, ka vainags bija statusa simbols un tos izgatavoja reti meistari.
LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece, izstādes koncepcijas autore Irita Žeiere atklāj:
"Arheoloģiskajos izrakumos mēs vainagus atrodam gan pavisam mazu meiteņu apbedījumos, pat piecgadīgu, un arī cienījama vecuma sieviešu apbedījumos, un interesantākais, ka ne tikai vienu vainagu, bet atrodam pat divus, vienu virs otra liktus, un pat četrus vainagus.
Tas pierāda, ka šajā laikā vainagam ir pilnīgi cita simboliskā nozīme, nekā mēs zinām no 18. līdz 19. gadsimtam."
Tiltu uz mūsdienām ar visdažādāko materiālu palīdzību met Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu un pedagogu veidotie laikmetīgie vainagi. Radīt mākslu autoriem palīdzējuši dabas materiāli un pat munīciju čaulītes.
LMA asociētā profesore un izstādes koncepcijas autore Elīna Ģibiete stāsta: "Te ir ļoti dažādi, ir ļoti tuvi tam vēsturiskajam vainagam – pētījumi, kas ir par kaut kādiem ļoti šauriem aspektiem. Ir ļoti plaši tvērumi – vispār tādi, kur varbūt ierindas skatītājiem varētu rasties jautājums – kurš šeit vispār ir vainags?"
Izstādes kontekstā tapusi arī dzeja. To radījuši dažādu paaudžu dzejnieki, kuri poēzijā ielikuši savus iespaidus par vainagu. Dzejnieks un filozofs Ilmārs Šlāpins meklēja, kas par vainagiem uzzināms no Dainu skapī esošajām tautasdziesmām: "Tur bija ļoti labi redzams tas, ka pirmā asociācija ar vainagu ir asaras, bēdas, nelaime, traģēdija.
Vainags tiek arī uztverts kā apspiešanas simbols tam, ka meitene, sieviete nav īsti brīva un ir vēlēšanās to mest zemē, samīt kājām, kaut kādā veidā apstrīdēt to, ko vainags uzliek."
Vainaga noslēpumu iepazīšanai un šķetināšanai atvēlēts pusgads.
