"Šobrīd esam situācijā, kad tieši radošā vide, mākslas komūna ir nonākusi neapskaužamā situācijā, ka atsevišķi neatrisinātu, birokrātisku un savstarpēji departamentu nesaskaņojumu dēļ māksla kļūst kā ķīlniece, nespējot realizēt savu sākotnējo ieceri," norāda Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore un izstāžu kuratore Antra Priede.
"Tas koncepts galerijai ir mākslinieku rezidences, un tā ideja ir, lai cilvēki, garāmgājēji, skatītāji, apmeklētāji varētu redzēt tapšanas procesu gan no paša sākuma, kad viņš top, kā tas mainās un cik daudz laika un darba tas prasa. Konkrēti mans darbs ir saistīts ar sarunu par laikmetīgās mākslas trūkumu un to, ka mums bija iepriekš piešķirta telpa. Beigās pie tās netikām Vidzemes tirgū. Tad es izdomāju, ka es spēlēšos ar to ideju, ka man tā telpa ir nozagta, un tad es viņu nozagšu atpakaļ. Tā es uzbūvēju konstrukciju, kuru es pārvērtīšu par Vidzemes tirgu," sava darba ieceri atklāj mākslinieks Pēteris Vīksna.
Jāatgādina, ka pēdējā brīdī tika atteiktas divu Rīgas Vasaras kultūras programmā iekļautu pasākumu norisei paredzētās vietas Vidzemes tirgū un Brīvības alejā. Tāpēc publiskās mākslas izstāde "Caurspīdīgā trokšņa telpa" un "Audiovizuālā vasaras galerija" tika pārcelta uz Kronvalda parku un blakus esošo mākslas akadēmijas ēku.
"Izstādes nosaukums ir "Caurspīdīgā trokšņa drošā telpa", kas sākotnēji tika iecerēta Brīvības alejai, domājot par pilsētas trokšņaino, nepatīkamo un traucējošo vidi un to, kā caur mākslas objektu konceptiem tam pievērst uzmanību un rast risinājumu būt pieņemtiem, uzklausītiem un justies droši publiskā telpā. Kas visbūtiskāk – mākslai justies droši publiskā telpā," stāsta Antra Priede.
Viņa uzsver: "Tāpēc ir objekts, kas runā tieši par troksni, vai objekts, kas reflektē par šodienas trauksmaino, ekseļos pārplānoto, trauksmaino ikdienu, kurā mēs nemanot esam ietverti, un reti kad apzināmies, ka mēs kļūstam par viņas ķīlniekiem."
Tas raisīja jautājumus par cenzūru, birokrātiskiem šķēršļiem un mākslinieku brīvību, diskusijā pulcējot visas problēmā iesaistītās puses.
Jautāta, kāds bija diskusijas mērķis, lai risinātu telpu pieejamības jautājumu laikmetīgajai mākslai, "Audiovizuālās vasaras galerijas" kuratore Auguste Petre stāsta: "Mērķis pavisam vienkāršs – nonākt pie rezultāta un panākt to, ka publiskajā telpā ir pieejama laikmetīgā māksla, un panākt arī to, ka laikmetīgajai mākslai ir radīta vai pieejama telpa, kurā tai eksistēt.
Ir bijušas paaudzes pirms mums, kas centušās kustināt šos procesus, bet visu laiku notiek atduršanās pret nevarēšanu, ir kaut kāda apstākļu sakritība vai subjektīvs viedoklis, kas nāk no ierēdniecības puses, kas burtiski apstādina laikmetīgās mākslas procesu realizāciju, pieejamību sabiedrībai."
Neatkarīgā radio "Tīrkultūra" Audiovizuālā galerija darbosies līdz 19. augustam no trešdienas līdz sestdienai, un vizuālie mākslinieki turpinās rādīt radošo procesu.
Skaņu mākslinieks Reinis Semēvics atzīmē: "Mums jau tā "Tīrkultūra" vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar mākslas pusi, tāpēc ka mēs uzskatām, ka skaņa ir skaņas māksla. Mēs cenšamies izveidot Rīgas skaņu baudītāju komūnu, skaņu interesentu komūnu, skaņu mākslinieku komūnu, kas ir tādā formātā, kas ir radio. Tas ir interneta radio, skan 24/7 katru dienu, bet tad reizi pa reizei mēs ieejam kādā telpā. Šo mēs varētu nosaukt par galeriju."
