Kultūras rondo

Cēsu Mākslas festivāla šīs vasaras programmas galvenie akcenti

Kultūras rondo

Jūlijā senā mūzika skan Bauskā, Rīgā, Rundālē un Mežotnē

Latvisko identitāti Ludzā stiprina gandrīz 400 pasaules latviešu saietā "3x3"

«Ar stingru sakņu sistēmu tu vari būt jebkur» – teju 400 pasaules latvieši Ludzā stiprina kopības izjūtu

No 9. līdz 16. jūlijam Ludzā uz pasaules latviešu ģimeņu saietu "3x3" sabraukuši gandrīz 400 dalībnieki. Mācīties latvisko dzīvesziņu un stiprināt kopības izjūtu vistālāko ceļu uz Ludzu mērojuši latvieši no Austrālijas, Amerikas un Kanādas.  "3x3" kustība radusies astoņdesmitajos gados Amerikā, un tagad šādas nometnes notiek arī citviet pasaulē, bet liela daļa ārzemēs dzīvojošo latviešu "3x3" vēlas piedzīvot tieši Latvijā.

Vārīt alu, aust un pētīt

Jānis un Džeina Dzimtie
Jānis un Džeina Dzimtie

Latvijas Radio dokumentē to, kāda ir otrā saieta "3x3" diena – Ludzas vidusskolā kūsā dzīvība. Te iepriekšējā vakarā sabraukuši gandrīz 400 latvieši no visas pasaules. Tikko paēstas brokastis, un nu visi mēģina izlemt, kādā rīta aktivitātē vēlas iesaistīties.

"Šogad esam saplānojuši laiku tā, lai paspētu gan ar bērniem apmeklēt kopā, gan katrs aiziet uz savu nodarbību. Es iešu vārīt alu Mākslas skolas pagalmā, sieva ies aust uz Amatnieku centru, bērni pētīs Ludzu," Jānis Dzimtais ir no Sēlijas novada. Pērn viņš kopā ar sievu vadīja nodarbības, bet šogad viņi pirmo reizi te ir kā dalībnieki.

"Lai dabūtu to kopības sajūtu – to, ka Latvija var būt arī šāda," iemeslus, kāpēc nometnē atgriezušies arī šogad, min Jāņa sieva Džeina Dzimtā. "Tas ir tik patīkami būt tādā vidē, kur visi ir tik draudzīgi, laipni, atsaucīgi."

Nometnes dalībnieki atbilstoši savam vecumam un interesēm var izvēlēties kādu no aptuveni 50 dažādām nodarbībām, kas sadalītas trīs cēlienos – rīta, pēcpusdienas un pievakares ievirzēs. Tās vadīs vietējie Ludzas amatu meistari un arī paši nometnes dalībnieki, kas ir dažādu profesiju un nozaru pārstāvji.

Kā stārķi uz vasaru atgriežamies Latvijā

Māra Muktupāvela ar bērniem
Māra Muktupāvela ar bērniem

"Es iešu uz dzimtas koku ievirzi, jo man jau diezgan liels pašai sataisīts, bet gribu norādes no Ilmāra Meža, kā ko labāk darīt, kur meklēt, kur tālāk "rakt", " stāsta no rīta pie skolas sastaptā Māra Muktupāvela, kas kopā ar divām meitām un dēlu te ieradusies no Krievijas. "Mēs esam mērojuši tālu ceļu no Sanktpēterburgas caur Rīgu uz šejieni, uz Ludzu. Vīrs šobrīd ir ceļā uz šejieni no Krievijas, viņam bija koncerti. Bijām Dziesmu svētkos un tagad esam šeit. Man vecākā meita piedzima Latvijā, tas ir pirms 16 ar pusi gadiem, un tad mēs pārbraucām uz turieni, jo vīrs ir no turienes, un tad mēs kā stārķi pārziemojam tur, kur nākas pārziemot, un pa vasaru esam Latvijā. Man, meitām un dēlam ir divas pases – mēs varam mierīgi ceļot, un vīram arī ir uzturēšanās atļauja Latvijā."

Māra Muktupāvela "3x3" nometnē ir jau ceturto reizi. Bērnībā viņa tās apmeklēja ar saviem vecākiem un nu jau ved savus bērnus: "Lai viņi latvietību iegaršo vairāk, bet viss kārtībā – viņi runā latviski, dzied latviski. Mēs esam no dziedošajām ģimenēm. Vīrs ir krievu tautas mūzikas grupas "Otava Yo" dibinātājs, un es esmu Muktupāvelu dzimtas turpinājums, mēs dziedam to, kas ir sirdī. Kaut arī es jau sen dzīvoju lielāko gada daļu ārpus Latvijas, bet Latvija ir manas mājas – tā vieta, kur es esmu ar saknēm."

Māras Muktupāvelas meita Agata nometnē ir pirmo reizi, bet uz Latviju brauc katru vasaru. Viņa piedzima Latvijā, bet uzreiz pēc tam kopā ar mammu pārcēlās uz dzīvi Sanktpēterburgā. Latviski viņa runā bez akcenta: "Jo ar mammu mājās mēs runājam latviski un ar tēti krieviski." Latviju viņa sauc par savu dzimteni: "Man patīk šeit pavadīt laiku ar savu ģimeni skaistā vietā. Pie Cēsīm mums ir māja."

Ludzas saietu kopā ar saviem bērniem pirmo reizi vada Jolanta un Ansis Bogustovi. Viņi atklāj, ka šogad "3x3" nometnē piedalās 372 cilvēki. "Lielākā daļa, protams, ir no Latvijas, no visām pusēm. Mums ir Kurzeme, Zemgale, Latgale, visi pārstāvēti, bet ir arī no Austrālijas, no Amerikas, no Kanādas, no Īrijas, no Anglijas, Luksemburgas un no Somijas," stāsta Jolanta Bogustova.

Piecas ģimenes šogad ir ieradušās arī no Krievijas.

"Viņi, protams, ir Latvijas pilsoņi, bet nu dzīve ir tā pagriezusies, ka viņiem jādzīvo Krievijā, es teikšu – ārprātā. Kā lai notur veselo saprātu?

Tad mēs varam varbūt viņus, ja tā var teikt, stabilizēt un spēcināt. Kādreiz taču tas murgs beigsies," saka Ansis Bogustovs.

Vieta, kur uzlādēt jēgu – eksistēt, dzīvot, darboties Latvijai

 "3x3" kustība radusies astoņdesmitajos gados Amerikā ar mērķi saglabāt latvisko identitāti trimdā, savukārt Latvijā šādas nometnes notiek jau 30 gadus – kopš 1990. gada. Ansis Bogustovs stāsta: "Vispār jau Vācijā ir "3x3" pašiem vietējiem latviešiem, arī Amerikā ir veselas divas, Anglijā ir, Austrālijā, Īrijā, Norvēģijā. Ir cilvēki, kuriem vajag "3x3" sajust tieši Latvijā. Mēs, protams, priecājamies. Tāpēc arī Latvijā viņi ir tik lieli tie saieti – 300 un citreiz pat 400 cilvēku, un arī divi vienā vasarā. Priekšroka vienmēr tai ģimenei, kura uzraksta, ka ir pirmoreizi. Mēs mēģinām iekļaut arvien jaunas un jaunas ģimenes, jo kopā tie ir jau vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, kas ir bijuši šādās nometnēs. Tieši Latvijā. Pasaulē tātad vēl vairāk kopā."

Šogad "3x3" saieti notiek Ludzā un jūlija beigās arī Preiļos. Jolanta Bogustova Ludzu izvēlējusies, jo tā vienkārši ir iepatikusies: "Kad tu iebrauc Ludzā, tad ceļa galā baznīca skaista tevi sagaida. Tu uz kaut ko gaišu, kaut ko skaistu tiecies. Tas ir viens – pati pilsēta, un, otrkārt, šī ir viena no senākajām Latvijas vietām, kur Latvija sākusies. Man liekas ir forši būt pie saknēm mirklī, kad pasaulē ir jukas."

Ansis Bogustovs  teic – esot nometnē, iespējams sajust patiesu lepnumu par Latviju un būšanu latvietim: "Te ir tā vieta, kur uzlādēt to jēgu – eksistēt, dzīvot, darboties Latvijai un būt latvietim. Man liekas, ka ļoti daudziem cilvēkiem ikdienā nepieejams resurss ir savstarpēja uzticēšanās un sirsnība, un tā te ir garantēta, kā tāda ampula."

"Būt starp savējiem, jo tad tu vari būt stiprs, ja tu esi starp savējiem, un zināt, kas tu esi. Ja tev ir stingra sakņu sistēma, tu vari būt jebkur," piebilst Jolanta.

"Es domāju, ka galvenais ir piedzīvot Latviju, iemācīties amatus, saka Ansis Bogustovs, un viņu papildina Jolanta: "Piedzīvot Latvijas vērtības darbībā. Te ir arī runājamās ievirzes, bet arī ir darāmās ļoti daudz. Piedzīvot Latviju, iemācoties pīt skalu grozu, piedzīvot Latviju, piesienot sevi un iemācoties celot [pīt celu jostas], vingrojot, būt starp savējiem, kuri priecājas tevi redzēt, kuri saka: "Nāc, es tevi apskaušu!" Kur tu jūties, ka tu esi, ka tu piederies un iederies. Tā stiprināt savu latvisko sajūtu."

Nedalīties, bet vairot un daudzināt

Ansis uzsver arī iespēju būt pieņemtam jebkurā situācijā: "Zini, kā latviešiem parasti ir? Es tur katolis, es tur dievturis, es tur īstenais latvietis, es tur kurzemnieks. Sāk to dalīšanu. Nu priekš kam vienai mazai nācijai, kurai, starp citu, atšķirībā no citām nācijām ir sava zeme un, uz kvadrātkilometru rēķinot, ļoti daudz. Nu priekš kam tur dalīties? Tur vajag tikai vairot, daudzināt. Tāpēc arī mums viena no svarīgākajām lietām saietā ir daudzinājums, kur mēs izceļam to katra viena saieta tēmu, un šoreiz tā ir "Tautas". Mēs visu to nedēļu par to domājām. Tautas tērps, tautasdziesma, tauta kā mana sastāvdaļa. Tu esi latgalietis vai latvietis? Ko tas nozīmē, kāda atšķirība?"

"Varbūt vienam tās atbildes pareizās nebūs, bet, ja mēs sanākam daudzi kopā un saliekam tās galvas kopā, tad tās atbildes rodas," ir pārliecināta Jolanta. "Ilga Reizniece runās par to, kas ir tauta, Ilga Šuplinska runās par latgalisko kodu. Andris Tomašūns no vēstures puses par to runās."

Jolanta Bogustova atceras pirmo reizi, kad viņi piedalījās nometnē, kur Ansis Bogustovs bija uzaicināts kā lektors. Toreiz viņi pēc astoņu gadu dzīves Briselē bija atgriezušies Latvijā: "Es atceros, ka bija ļoti grūti iedzīvoties atpakaļ. Kaut kā viss likās nelaipns un tāds, ka negaida. Visi sadzīviskie sarežģījumi ar trim maziem bērniņiem. Ka tu vienmēr ej, un viņi ir skaļi, un tev aizrāda. Es atceros, kā es pilnīgi atplauku no sajūtas, ka es ne tikai iederos ar visiem tiem trim maziem bērniņiem, bet par viņiem priecājas. Man piepalīdz. Gan iederos, gan piederos, un ka var arī piedzīvot un visu ko vēl iemācīties. Tā bija tāda ļoti stiprinoši sajūta, ka man likās – forši, es te esmu, un es esmu savējā."

No vīzēm līdz lokiem latgaļu gaumē

Meistarklase Latgaļu kukņā
Meistarklase Latgaļu kukņā

Tikmēr saieta dalībnieki ir paspējuši izvēlēties rīta ievirzes aktivitātes un skolā iestājies nosacīts klusums. Pusotru kilometru tālāk Latgaļu kukņā Ēriks Kondrāts vada Latgales kulinārā mantojuma ēdienu gatavošanas meistarklasi.

"Mēs te apspriedāmies un spriedām, ka ir gatavs! Jā, ja ir gatavs, tad ir gatavs! Sviests ir gatavs. Bija krējums, meitenes piepalīdzēja, un tapa sviests," Edmunds Rubenis no Liepājas rāda uz sviestu māla bļodā, ko tikko ir sakūlis. Pie malkas plīts darbojas Artūrs Lancbergs. Viņš ir no Rīgas, bet 10 gadus dzīvo Austrālijā. Top latgaļu ēdiens – to, ko viņi ēd vasarā. "Redzi – loki ar krējumu, un būs vārīti jaunie kartupeļi," teic Artūrs.

Meistarklases vadītājs Ēriks Kondrāts stāsta, ka cepti loki Latgalē bijis ļoti populārs ēdiens: "Daudzi smejas – saimnieces bieži vien savus dārzus pa nakti sargāja, jo puiši tā mīlēja tos lokus ēst, ka viņi pa nakti līda un spēra, jo sīpols vīriešiem ir ļoti vajadzīgs."

"Mums vajag uzklāt galdu. Meitenes!" pie darba sauc Ēriks Kondrāts, un uz galda tiek likti māla trauki, un visi ar nepacietību gaida, kad uz malkas plīts uzliktais lielais katls ar kartupeļiem sāks vārīties. Ivo Rollim no Rīgas, kurš ar sievu un trīs bērniem "3x3" nometnē ir jau ceturto reizi, prasu, vai izdevās uzzināt kaut ko jaunu: "Jā, noteikti. Kā vēsturiskā attīstība saistās ar virtuvi, kāda Latgalē ir veidojusies. Kas arī tika minēts – daudzi ēdieni ir ļoti vienkārši, bet vienlaikus ļoti labi. Tas pats process, kā mēs šodien gatavojām, arī ļoti interesanti – gan to, kā mēs krējumu kūlām, gan loku ēdienu – tagad atliek tikai nogaršot."

Turpat pāri ielai Ludzas Amatnieku centrā saieta dalībnieki apgūst seno latgaļu arodu prasmes. Pie stellēm satieku Ivo sievu Kristīni Rolli: "Vīrs šobrīd latgaļu virtuvi apgūst, un puika lejā vīzes pin, un meitenes zīmē un ziedu mandalas taisa."

Kristīne jau sākusi aust sev svārkus. Pēdējo reizi viņa audusi pirms 20 gadiem, un tagad mēģina atsvaidzināt savas zināšanas: "Būs brunči, bet cik raiti ies, vai sanāks, redzēs. Maksimālais plāns ir brunči, minimālais – somiņa pie brunčiem, kuri būs tad kaut kad." Plānots ir aust visas nedēļas garumā: "No rīta tā mums ir, ka rīta tajā daļā, ko nu sāc, to visu nedēļu mācies un dari."

Kristīne Rolle atklāj, ka "3x3" saietā cer sajust latvisko spēku un enerģiju, jo gadu kopā ar ģimeni viņi esot dzīvojuši Amerikā: "Mums sanāca dzīvot vidē, kur latviskais pavisam nebija, līdz ar to šobrīd ir tāda sajūta, ka tu esi tā kā izslāpis, izsalcis pēc tās savas enerģijas, kurā tu esi audzis un mūžam bijis. Mums šobrīd šeit būtiski ir būt, lai sevi stiprinātu, atkal sevi sazemētu, atkal atgūtu to savu latvisko es.

Man ļoti patīk, ka "3x3" notiek ne lielajās, bet tajās mazajās vietās Latvijā, jo tur tas kosmopolītisms galīgi vēl nav ticis, un līdz ar to tu saņem latvisko dzirksti un to būtību un daudzveidību, tu vari bagātināties.

Tad ar to savu uzkrāto spēku nākošā gadā tev pietiek, lai tu izskrietu un no sevis arī dotu kaut ko citiem un Latvijai, kurā šobrīd mums jābūt īpaši stipriem gan priekš sevis, gan atbalstā tiem, kuriem to šobrīd ļoti vajag."

Turpat Ludzas Amatnieku centra pirmajā stāvā amatnieks Saļimons Ķipļuks māca pīt peternes jeb linu auklu vīzes: "Mēs vijam auklas no pusfabrikātiem. Tas ir no linu fabrikas tāds pusfabrikāts – viena kārta. Mēs savijam kopā divas kārtas. Mums jau izveidojas aukliņa. Lūk, kāda aukliņa glīta! To aukliņu mēs izmantosim, pinot linu peternes, kā latgaliski saka. Tur ir līstes. Uz tām līstēm pīsim ar speciālu adatiņu, un veidosies linu auklu vīze jeb peterne. Latgaliski tā iesaukta viņa. Vīzes ir dažādas. Vīzes pin arī no kārklu lokiem. Tas ir ziemas apavs. Zemniekam nebija, par ko nopirkt, nebija, ko nopirkt īsi pēc kara, ziemā vajadzēja strādāt, mežā braukt. Latgales zemnieks izdomāja, ka var no linu auklām uzpīt tādu ziemas apavu."

Pa nedēļu nopīt abas peternes ir noskaņots Jānis Ēriks Grūtups no Rīgas, un viņš mēģina sarunāt iespēju nākt uz darbnīcu arī vakaros: "Ļoti gribas pabeigt, jā. Iesākts darbiņš jāpabeidz. Pagājušajā gadā es taisīju senos ādas apavus arheoloģiskam tautas tērpam, bet tad mēs arī vairākus dančus naktīs izlaidām, jo vienkārši sēdējām darbnīcā." 

Nometni Jānis Ēriks Grūtups apmeklē jau ceturto reizi:

"Man liekas, ka sevišķi mūsdienās, tad, kad tu ar vecākiem vairs nedzīvo un ar māsām vairs tik bieži nesatiecies, tad tev ir viena nedēļa vasarā, kad visi kopā ir. Tas ir pats svētīgākais un svarīgākais."

Pēc rīta nodarbībām pulksten vienos saieta "3x3" dalībnieki atkal pulcējas Ludzas vidusskolā, kur tiek pasniegtas pusdienas, bet, pirms sākt ēst, visi pieceļas, lai nodziedātu galda dziesmu. Dziedāšanas te vēl visas nedēļas garumā būšot daudz – gan nodarbību ietvaros, gan arī dančos un vakarēšanas laikā.

Otrs šīs vasaras "3x3 saiets no 23. līdz 30. jūlijam notiks Preiļos. Interese to apmeklēt esot bijusi liela, tāpēc pieteikšanās jau ir noslēgusies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti