Nurmuižas pili visdrīzāk gaidīja drūms liktenis, lēna pārvēršanās par drupu kaudzi pat par spīti tam, ka tā atzīta par kultūras pieminekli. Tomēr 2000. gadu sākumā notika brīnums – šobrīd lielākajam un vecākajam muižas kompleksam Latvijā tika apsolīta jauna dzīve.
"Senatnē noteikti ir bijušas arī lielākas muižas, bet tās gājušas zudībā. Līdz agrārajai reformai Nurmuižai piederēja 20 tūkstoši hektāru. Gadsimtu gaitā tai piederējušas arī 20 apkārtnes muižas, arī daļa Jūrmalas zemes Nurmuižai savulaik piederējusi. Pēc agrārās reformas tas viss tika sadalīts mazos, mazos gabaliņos," stāstīja Denčiks.
Mainoties laikiem, Nurmuižas pils un apkārtne pamazām degradējās, novārtā tā tika atstāta arī padomju okupācijas gados, bet pats drūmākais periods tai bija pagājušā gadsimta 90. gadi.
"No 1992. līdz 2004. gadam tā pārvērtās par ļoti depresīvu, nepievilcīgu vietu, un tad, tālajā 2005. gadā, mums uzsmaidīja veiksme. Šo vietu noskatīja un iegādājās AB bankas prezidents Oļegs Fiļs. Kā zināms, visa pasaule balstās uz trim vaļiem, tā arī Nurmuiža turas uz trim pīlāriem. Pirmais ir, kā jau minēju, īpašnieks, otrais ir ģeniālais arhitekts Ēriks Cērpiņš, un šo visu kūrē arī projektu vadītājs Ainārs Ķego," stāstīja Denčiks.
Šie cilvēki, izveidojot amatnieku komandu, aizsāka Nurmuižas restaurāciju, renovāciju un arī apbūvi. No muižas kompleksa bija saglabājušās tikai trīs būves – augšējais kungu nams, dārznieka māja un senā kalpu māja jeb viesnīca, kas bija visbēdīgākajā stāvoklī. Šobrīd, respektējot vietas vēsturisko fonu, Nurmuižā uzceltas vairākas jaunas būves, tostarp arī ratnīca.
"Ratnīcā turēja visu zirgvilkmes inventāru. Ratnīca gāja bojā 80. gadu sākumā, pirms Augusta Vosa vizītes šī vieta tika nošķūrēta, jo ratnīcai bija bojāts jumts. Lai tas nebūtu jālabo, ņēma un nošķūrēja visu būvi. Atjaunojām to nu jau pirms septiņiem gadiem apmēram tā, kā tā izskatījās toreiz," norādīja Denčiks.
Vecākā ēka, kas saglabājusies muižas kompleksā, ir kungu nams, kura celtniecība pabeigta 1595. gadā.
"Protams, katrs no kungiem, no baroniem ir centies atstāt kaut ko no sevis. Viens aizmūrēja vārtus, viens uzbūvēja torni, nākamais atkal torni nojauca. Pie nama redzamais vārtu tornis ir 17. gadsimta būve, kas brīnumainā kārtā līdz mūsdienām bija atnākusi, kaut gan tad, kad sākām darboties, tai bija tikai pagaidu jumts virsū, stūri vairs kopā neturējās.
Nurmuižā apskatāma arī oranžērija, kas atjaunota pēc muižas kompleksa vecajām fotogrāfijām tieši tāda, kāda tā bijusi. Šobrīd tajā aug vīnogas ar milzīgiem, skaistiem ķekariem.
"Pagājušajā gadā, kad bija atbraukusi tūristu grupa no Izraēlas, meitenes stāvēja, skatījās uz tām vīnogām un grūtsirdīgi nopūtās – pie viņiem Haifā tik lielas ogas neesot," lepojās Denčiks.
No viesnīcas, kas ierīkota vecajā kalpu mājā, paveras skats arī uz āra vīnogu laukiem un nelielu dīķi.
"Sirmā senatnē tika uzbūvētas lejā ūdensdzirnavas, aizdambēta Jādekšu upīte un paaugstināts dīķis. Senatnē tas ir bijis viens liels dīķis, bet tad, kad viens no baroniem izveido spirta brūzi, spirtam ir blakus produkts – brāga. Kā saka, smarža pievilina no tuvienes un tālienes dzert gribētājus. Protams, barons noskaišas un ceļa pārvadu ieliek dīķa vidū. Līdz ar to mums izveidojās lielais un mazais dīķis," stāstīja Denčiks.
Spirta brūža ēkas pamati vēl ir saglabājušies un gaida savu atdzimšanu, bet šobrīd pie šī dīķa atrodas spa.
"Senatnē, vistālāk no pils, vistuvāk ūdenim atradās smēde, cerībā, ka nedegs, bet, ak vai, šī bija viena no tām būvēm, kas 90. gados, izceļoties ugunsgrēkam, iet bojā. Pāri no tās palika tikai drupas. Atjaunojām to pirms 11 gadiem ar fotogrāfisku precizitāti, kāda tā ir bijusi, bet iekšā tagad ir pavisam kaut kas cits, šobrīd šī būve ir transformēta par spa," atklāja Denčiks.
Nurmuiža šobrīd ir publiski pieejama apmeklētājiem un tūristiem. Tajā darbojas gan viesnīca, gan restorāns, gan spa. Svinības un dažādus pasākumus iespējams rīkot gan lielajā zālē, gan oranžērijā.
Nurmuižas "garšu virtuozs" Jurijs Benko atklāja, ka muižas kompleksā uz vietas tiek audzēti gan dārzeņi, gan garšaugi restorāna vajadzībām. Pavārs norādīja, ka vasaras sezonas laikā uz tirgu braukts netiek – burkāni, bietes, kabači, gurķi, tomāti, – tas viss tiek izaudzēts uz vietas.
"Nurmuižas restorāns ir balstīts uz vietējiem labumiem, vienmēr cenšamies izmantot gan savas izejvielas, gan piesaistām vietējos mājražotājus. Arī kaut kas ekskluzīvāks tiek likts uz galda. Populārākā viesu izvēle ir Nurmuižas jērs, kas tepat pāri ceļam aug," stāstīja Benko.
Talsu tūrisma informācijas centra vadītāja Līva Svarinska vērtēja, ka Nurmuiža Talsu novada tūrisma ainā ieņem ārkārtīgi nozīmīgu vietu.
"Man ir milzīgs prieks par šo kompleksu, kas tiešām ir kā fēnikss no pelniem uzcēlies. Ilgu gadu garumā mēs ar aizturētu elpu esam vērojuši, kā šeit pamazām notiek atjaunošanas darbi. Mums ir prieks par šādu kultūrvēsturisku vietu, kas ir pamazām atguvusi savu spozmi, jo diemžēl ir ļoti daudz vietu, kas aiziet aizmirstībā," atzina Svarinska.
