ĪSUMĀ:
- Finansējums steidzami veicamu darbu veikšanai pieprasīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, mērķprogrammu līdzekļu trūkuma dēļ.
- Darbiem Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā ar ēku kompleksu piešķirti 362 000 eiro.
- Kuldīgas Svētās Annas luterāņu baznīcas jumta atjaunošanai piešķirti 341 714 eiro.
- Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīcas rietumu fasādes un galvenās ieejas restaurēšanai piešķirti 225 000 eiro.
- Šķeltovas pareizticīgo baznīcas jumta atjaunošanai piešķirti 60 000 eiro.
Darbu uzraudzību atbilstoši kompetencei dievnamos veiks Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP).
Atbilstoši Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumam NKMP no valsts budžeta 2023. gadā tika piešķirts finansējums 1 miljona eiro apmērā; par to tika atbalstīti 22 pieteikumi finansējuma saņemšanai. Kopumā tika saņemti 54 pieteikumi par kopējo summu 4,9 miljoni eiro.
Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā šogad noslēgušies divi konkursi un izvērtēti 235 pieteikumi par kopējo summu 3,9 miljoni eiro. Konkursu rezultātā finansējums piešķirts 89 objektu konservācijas vai restaurācijas darbu veikšanai 1 019 700 eiro apmērā. Līdz ar to tika sagatavots finansējuma pieprasījums steidzami veicamu darbu veikšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko nebija iespējams finansēt no Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas un Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas līdzekļu trūkuma dēļ.
Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīca ar ēku kompleksu ir nozīmīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis kā romānikas laika celtne ar gotikas stila iezīmēm un ir būtiska Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra arhitektoniska dominante un nozīmīgs tūrisma objekts. 2023. gada jūlijā pēc informācijas saņemšanas par jaunām plaisām NKMP ir veikusi katedrāles apsekojumu, un ir konstatēts, ka plaisas virs baznīcas vidusjoma ziemeļu un dienvidu sienām liecina par deformācijām, kas ir bīstamas kultūras pieminekļa saglabāšanai ilgtermiņā. Steidzami jāuzsāk deformāciju instrumentāla novērošana – monitorings deformāciju iemeslu noskaidrošanai, kā arī jāveic pasākumi, lai garantētu pieminekļa drošību. Šim mērķim piešķirti 362 000 eiro.
Kuldīgas Svētās Annas luterāņu baznīca ir pilnībā saglabājusi autentisko būvapjomu, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju, apdari un būvdetaļas, kā arī amatniecības izstrādājumus. Objekta iekštelpās saglabājies 20. gadsimta 20.–30. gadu interjera apdares stils. Objekts ar savu gotisko tēlu ir Kurzemes reģionam nozīmīgs sakrālās arhitektūras paraugs, Kuldīgas kultūrvides dominante un simbols. 2023. gadā no Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas piešķirts finansējums 52 000 eiro, lai uzsāktu torņa atjaunošanas un jumta seguma nomaiņas darbus. Pēc jumta seguma skārda un koka dēļu apakšklāja demontāžas ziemeļu un dienvidu kāpņu telpu jumtu nesošās konstrukcijās tika konstatēts, ka tās gandrīz visas ir neapmierinošā stāvoklī un vai nu jāmaina, vai labākā gadījumā jāprotezē. Šādi darba apjomi iepriekš nebija paredzēti, jo, pilnībā neatklājot nesošās konstrukcijas, bojājumu apmērs nebija redzams. Tā kā jumts ir ļoti nozīmīgs elements jebkura objekta saglabāšanai, piešķirts nepieciešams papildu finansējums – 341 714 eiro – jumta seguma atjaunošanas pabeigšanai.
Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca, kas ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis, ir 19. gadsimta otrās puses Kurzemes reģiona un Liepājas ortodoksālās arhitektūras paraugs, kā arī veido Bāriņu ielas apbūves dominanti. Tā ir saglabājusi savu autentiskumu, vērtīgus fasāžu, interjera apdares un iekārtas elementus. Apsekojot kultūras pieminekli, konstatēts, ka baznīcas ēkas fasādēs ir plaisas, progresējoši apmetuma un krāsojuma zudumi, tajā skaitā fasāžu dekoratīvajām daļām (piemēram, dekoratīvajiem torņiem un dzegām), kas vietām ar būtiskiem bojājumiem. Fasādēs bioloģisks apaugums, sevišķi virspamatu daļā, tādēļ nepieciešams 225 000 eiro liels finansējums uzsākto baznīcas fasāžu restaurācijas pabeigšanai, kā arī pasākumiem koksngraužu izplatības ierobežošanai un apkarošanai.
Šķeltovas pareizticīgo baznīca – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – ir 1836. gadā pēc tipveida projekta uzcelts dievnams. No četrām 1836. gadā pēc šī projekta uzceltajām pareizticīgo baznīcām savu pirmatnējo veidolu un oriģinālo ampīra stilu ir saglabājusi tikai Šķeltovas baznīca. Pareizticīgajiem kristiešiem Svētā Nikolaja baznīca ir ievērojama ar to, ka te no 1874. līdz 1909. gadam kalpoja izcils, tautā iemīļots garīdznieks – virspriesteris Vasīlijs Nazarevskis (1846–1909). Ar Polockas un Vitebskas bīskapa Serafima (Meščerjakova) atļauju virspriesteris Vasīlijs Nazarevskis tika apbedīts savas nāves vietā – Šķeltovas baznīcā. Pareizticīgajā tradīcijā šāds pagodinājums ir ļoti rets gadījums. Uz virspriestera kapavietas tika uzstādīts marmora piemineklis, kas saglabājies līdz mūsdienām. Jumta nesošo konstrukciju un seguma atjaunošanas darbi uzsākti 2023. gadā Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas ietvaros. Šobrīd demontēts vecais jumta segums un nesošās konstrukcijas, kā arī ir veikta jauno, pēc projekta izgatavoto nesošo koka konstrukciju montāža un uzstādīts pagaidu jumts, tādēļ nepieciešams 60 000 eiro finansējums uzsākto baznīcas jumta restaurācijas darbu pabeigšanai.
