Stāsti no muzeja "Latvieši pasaulē" izstādes "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē"
Gandrīz katrā latvieša mājā ārpus Latvijas bija un ir vismaz viens tautastērps, kas tiek augstu godāts un cienīts – vai nu paņemts līdzi kā dzimtas relikvija no Latvijas, vai mantots no paaudzes paaudzē, vai pašu gatavots, austs un šūdināts, vai varbūt pasūtināts pie kāda no daiļamatniekiem. Tautastērps veido un uztur saikni ar Latviju.
Muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" izstādē "Uzvilkt Latviju" aplūkojami 40 ārzemju latviešu tautastērpi un to valkātāju un darinātāju stāsti.
Krievijas Federācijā, Baškortostānas republikā atrodas Arhangeļskas rajons, kur Maksima Gorkija ciemā joprojām dzīvo daudzi latviešu izceļotāju pēcteči. Te, Urālu kalnu piekājē, 19. gadsimta otrajā pusē izveidojās viena no latviešu zemnieku kolonijām, savulaik saukta par Arhlatviešiem.
"Atbalss" – latviešu folkloras ansamblis Baškīrijā
Līdz 2021. gadam ciema vidusskolā notika gan latviešu valodas nodarbības, gan aktīva latviešu folkloras ansambļa "Atbalss" darbība skolotājas Ilonas Saverasas vadībā. Ja uz latviešu valodas stundām galvenokārt nāca latviešu pēcteču bērni, tad uz folkloras kopu nāca visi, kuri gribēja līdzdarboties – dziedāt, dejot, iet rotaļās. Kopā piedalījās vidēji 15–16 bērni no 5. līdz 11. klasei, lielākoties meitenes.
2017. gadā "Atbalss" ieguva paraugansambļa titulu, kas skolai un rajona administrācijai cēla prestižu, bet dalībniekiem un vadītājai – slodzi un atbildību noturēt kvalitātes latiņu. Folkloras ansamblis ar dziesmām un dejām uzstājās gan vietēja mēroga, gan republikas līmeņa pasākumos, devās braucienos uz Maskavu, Latvijas vēstniecību, pie latviešiem Sibīrijā, Omskas apgabalā. Arī uz Latviju. Bērniem ļoti patika šie braucieni. Ilona atceras: "Kad sāku vadīt ansambli 2009. gadā, viegli nebija – nebija disciplīnas. Kad sākām braukāt apkārt, attieksme bērniem mainījās."
Nav zināms iedvesmas avots
Košais, savdabīgais tautastērps ir viens no pirmajiem latviešu folkloras ansambļa "Atbalss" tērpiem. Tas tapis 2004. gadā, gatavojoties dalībai Baškortastānas skolotāju konferencē, kas notika republikas galvaspilsētā Ufā. Pagaidām nav noskaidrots tautastērpa prototips vai iedvesmas avots, pēc kura tapis šis tērps. Domājams, tas ticis izgatavots kādā no vietējiem šūšanas ateljē, izmantojot pieejamos materiālus – sintētiskus audumus villainei, vestei un brunčiem, rūpnieciski izgatavotas lentītes rotājumiem. Izšūtajos rakstos, it īpaši vainagā, manāmi neierasti, "cittautiski" motīvi.
Tērps uzskatāms par spilgtu lokālo versiju, kuras tapšanā, pieļaujams, visdrīzāk lielākā teikšana ir bijusi šuvējai – viņas zināšanām un attieksmei. Ilona zina stāstīt, ka tad, kad šūti nākamie tērpi folkloras ansambļa dalībniekiem, šuvējai aiznesta fotogrāfija ar latviešu tautastērpu paraugam. Rezultātā tapusi tautiska veste no koši sarkana auduma ar rakstiem, kas izšūti ar zelta diegu. "Visam pamatā ir attieksme – ka citiem liekas, ka viņi zina, kā vajag. Izdara, jo pašiem šķiet, ka tā ir pareizāk. Kad ieraudzīju pašūto vesti, pateicu, ka tādu bērni nevilks, jo tur nav vispār nekā no latviešu tautastērpa! Šuvējai neviens nesēž klāt, viņa izdara pa savam, nepievērš uzmanību niansēm, citādajam. Tas ir attieksmes jautājums," uzskata Ilona.
Īstie latviešu tautastērpi piesaista uzmanību
Šo tērpu folkloras ansamblī vilkušas vismaz trīs bērnu ataudzes. Tādi, dažāda izmēra, bijuši vismaz astoņi. Tie tika aktīvi izmantoti līdz 2013. gadam, kad Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova nopirka un uzdāvināja īstos, "riktīgos", Latvijā darinātos tautastērpus ar vilnas brunčiem, lina krekliem. Ilona stāsta: "Šie latviešu tautastērpi piesaistīja apkārtējo uzmanību, jo tie darināti no dabīgiem materiāliem – vilnas, lina. Pastalas, zeķes – cita etnogrāfija, kas atšķīrās no vietējo tautastērpu tradīcijām. Vietējo tērpi gatavoti galvenokārt no sintētikas, baškīriem ar visādiem bimbuļiem, krieviem – ar spīduļiem. Mūsējie ir citādi. Viņiem raksturīga arī tā spilgtā krāsošanās. Es savām meitām mācīju, ka pie latviešu tautastērpa auskarus nevelk, ka tā nav latviešu tradīcija. Meitenes to ņēma vērā."
Latviskā nots glaunā izpildījumā
Lai arī šis tērps ir diezgan attāls no vispārpieņemtā latviskā koda un etnogrāfiskā prototipa, tas piedalījies daudzos pasākumos un sniedzis daudz prieka Baškīrijas latviešu pēctecēm – folkloras ansambļa "Atbalss" dalībniecēm. Latviešu valodas skolotāja Kristīne Apse, kura Maksima Gorkija ciema skolā strādāja 2004./2005. mācību gadā, atceras, ka, pirmo reizi ieraugot svaigi pašūtos un atvestos tautastērpus, bijusi vieglā šokā par tradīcijas izpildījumu: "Mani, pirmkārt, pārsteidza auduma izvēle. Un, otrkārt, visgrūtāk bija pieņemt villaini, jo tai villainei bija mala ar tādu dīvainu a’la baškīru rakstu – tas man likās viens trakulīgs panākums tautastērpa izpratnē. Un vēl kronis! Bet tas atkal saskanēja ar villaines malu. Kopumā jau izskatījās glauni!"
Lai cik ļoti kolorīts un stilizēts šis tautastērps bija, viņasprāt, kaut kāda latviskā nots, kaut ļoti tāla, tajā visā idejā bija. "Meitenes vilka un bija ļoti laimīgas! Dzīve ir dzīve. Ir jāpieņem, ka viss plūst un mainās – labāk, lai ir kādi latviski elementi tērpā nekā nekas!" domā Kristīne.
Viņas laikā "Atbalsī" dziedājuši un dejojuši kādi desmit bērni, arī dažas baškīru meitenītes. Togad notikuši daudzi pasākumi, jo Baškīrijā minoritāšu kultūra allaž tikusi augstu godāta un saglabāta, un latviešu folkloras ansamblim bija bieži jāuzstājas: "Togad bija svētki pēc svētkiem, visos "Atbalss" dziedāja – apmēram tā: kas aiz loga, to dziedājām!"
Abas bijušās skolotājas Kristīne un Ilona atceras, ka folkloras ansambļa bērniem Baškīrijā mīļākie latviešu danči bija "Skroders sēž uz aku", "Pērkonītis ducināja", "Cūka driķos", "Einam, šeinam" un "Krakovjaks". No dziesmu repertuāra – "Mana dziesma", "Mīl katrs baltu maizes riku", "Vai tādēļ nedziedāju", "Lai bij vārdi, kam bij vārdi".
Zināms, ka folkloras ansamblis "Atbalss" Maksima Gorkija ciema skolā vēl pastāv, paretam vēl sanāk uz mēģinājumiem. Vai Baškīrijā tiek vēl vilkti latviešu tautastērpi un dziedātas dziesmas latviešu valodā, vai saglabāts latviskais mantojums – to mums šajā dramatiskajā ģeopolitisko pārmaiņu laikā neizdosies vairs objektīvi noskaidrot un pētnieciski dokumentēt. Jau tagad unikālā eksponāta sagādāšana izstādei un tautastērpa stāsta izzināšana bija neierasti sarežģīts process. Liels un sirsnīgs paldies par sadarbību un atsaucību Ilonai Saverasai, Margaritai Tumanei un Latvijas vēstniecībai Krievijas Federācijā, Kristīnei Apsei, Laumai Vlasovai un Leonīdam Sietiņam!
Publikācija tapusi sadarbībā ar muzeju "Latvieši pasaulē".
Izstāde "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē" no 2023. gada 9. jūnija līdz 3. septembrim būs skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē, Rīgā, Mūkusalas ielā 3. Ieeja izstādē bez maksas.
Izstādes kuratores: Marianna Auliciema un Ieva Vītola.
Izstādes tapšanu atbalsta LR Ārlietu ministrija, LR Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts kultūrkapitāla fonds, ziedojumi Ritas Grīslis-Sējas piemiņai.
