Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2021" pasniegšanas ceremonija

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"

Radio iestudējums "Bruoli"

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2022" pasniegšanas ceremonija

Pasniegtas latgaliešu kultūras balvas «Boņuks»; starp saņēmējiem arī «Tautumeitas» un seriāls «Fati»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Latgales vēstniecībā "Gors", 4. marta vakarā notika svinīgā Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonija, kur tika godināti desmit balvas ieguvēji – spilgtākie un nozīmīgākie notikumi un personības 2022. gadā, kā arī pasniegta balva par mūža ieguldījumu fotomāksliniekam Igoram Pličam.

Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tika pasniegtas jau piecpadsmito reizi. Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis arvien ir apkopot labāko, spilgtāko un svarīgāko padarīto un notikumus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, godināt aktīvākos latgaliešu kultūras pārstāvjus, popularizētājus, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē. 

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināts fotomākslinieks, fotovēsturnieks, Latgales fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs Igors Pličs.

Viņš ir fundamentālās grāmatas "Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX—XXI gadsimtā" (2021) idejas un  koncepta autors. Grāmatā ir apkopota informācija par vairāk nekā 344 Latgalē strādājošiem fotogrāfiem, pāri par 2000 fotogrāfijas no 1858.gada līdz pat mūsdienām. Latgale ir vienīgais Latvijas novads, par kuru iznācis šāds enciklopēdisks vākums. Par šo nozīmīgo veikumu Igors Pličs un viņa skolotājs, fotovēsturnieks Pēteris Korsaks  saņēma latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2021 balvas nomināciju. Igora Pliča darbi pazīstami visā Latvijā un pāri tās robežām gan no izstādēm, gan no Latgales kultūras vēsturei nozīmīgām  kultūrvēsturiskajām monogrāfijām": "Latgales rakstu gaismā", "Ai, māte Latgale", "Latgales kultūras vēsture", "Latvijas Luterāņu dievnamu šodiena", "Es dziedāšu par tevi", "Latgale un tās ļaudis". Viņš ir līdzdarbojies, izdevis vai ilustrējis 25 grāmatas, nozīmīgākās no tām - "Latgale fotogrāfijās" (2013), "Latgalietis XXI gadsimtā" (2017).  

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2022" ieguvēji:

Mācību kurss "Latgaliešu rakstu valoda" platformā "Tava klase"

Projekts "Tava klase" tika radīts 2020. gada pavasarī, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, reaģējot uz vajadzību atbalstīt skolu attālinātās mācības. 2022. gadā platformā tiek publicēts mācību kurss "Latgaliešu rakstu valoda", kur detalizēti tiek apskatīta latgaliešu valodas statuss un rakstu valodas rašanās, digitālie resursi latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures apguvei, dažādo svinamo dienu apraksti un tradīcijas.

Valentīns Lukaševičs "Casnāgu maizeitis"

Grāmatā "Casnāgu maizeitis" apkopotas 39 autora esejas, kas iepriekš publicētas drukātajā periodikā un elektroniskos medijos. Grāmata ir ne tikai aforismu pilns redzējums uz lietām, kas nekad nepāriet, bet arī nozīmīgs ieguldījums latgaliešu esejistikai un latgaliešu rakstu valodas lietojuma bagātināšanai vai pat drosmīgs solis pretī latgaliešu literatūras ainavas revitalizēšanai.

Grupa "Tautumeitas" ar dziesmām un videoklipiem no albuma "Skrejceļš"

Etnomūzikas grupa "Tautumeitas" izdeva jaunu albumu, kuram dots nosaukums "Skrejceļš" un tajā ir iekļautas 3 kompozīcijas latgaliski. Dziesmai "Rūziņu duorziņā" vārdus savulaik teikusi Anna Brokāne Kaunatas apvidū (pierakstīti 1930. gadā), videoklipā un dziesmā "Muoseņa" savijas latgaliešu tautasdziesmas un Renāra Kaupera vārdi, bet pateicībā par visu kopā izdzīvoto gandrīz astoņu gadu garumā tapa dziesma "Vīna ūtrai".

Pirmais latgaliešu seriāls "FATI"

Pirmais televīzijas seriāls latgaliski "FATI". Idejas aizmetņi meklējami vēl pērnā gada novembrī, kad Pēteris Ragaušs izteica doma, ka vajadzētu latgaliski izveidot kaut ko aizraujošu un mūsdienīgu.

Ligijas Purinašas dzejas krājums "pierobežas"

Grāmata "pierobežas" ir mēģinājums tuvināt abas rakstu valodas (latviešu un latgaliešu), aicinot būt iejūtīgākiem un iekļaujošākiem, kā arī pievēršot uzmanību pierobežas fenomenam.

Nautrēnu pagasta karte latgaliski

Nautrēnu pagasta vietvārdu karte latgaliešu valodā Rogovkas ciema centrā ir unikāls mutvārdu vēstures materiāls, kur iekļauti no paaudzes paaudzē nodoti un saglabāti aptuveni 920 mikrotoponimu. Līdz šim tas ir vienīgais šāda veida materiāls visā Latvijā.

Mūsdienu latgaliešu literatūras podkāsts "Puslopys"

Latgaliešu literatūras podkāsts "Puslopys" ir mūsdienu latgaliešu literatūras aprunāšanās ar autoriem par rakstīšanu, valodu, nākotni un dzīvi kā tādu.

Daugavpils teātra izrāde "Sprīdītis"

Daugavpils teātra iestudējumā "Sprīdītis" pirmo reizi Annas Brigaderes pasaku luga izskanēja latgaliski. Izrādē visai ģimenei mazā laimes meklētāja piedzīvojumus bagātina dejas un dziesmas, kā arī latgaliešiem raksturīgais sirds siltums un dzīvesprieks. Izrādes režisors ir Māris Korsiets, lugu latgaliski tulkojusi Monika Zīle, bet Sprīdīša lomā iedzīvojās aktrise Zanda Mankopa.

Iestudējums "Muols"

Teātra izrāde "Muols", kuras režisors ir Mārtiņš Eihe, atklāj Latgales podniecības procesus – kā tiek dabūts un gatavots veidošanai derīgs māls, kā notiek cepļa iekurināšana, kā atdzimusi Latgales melnā keramika, kā var izmācīties par podnieku, kā kopā sadzīvo jaunā un tradicionālā keramika un citi jautājumi, bet īpašu vietu izrādē ieņem mākslas zinātnieka, Latgales keramikas vēstures pētnieka Jāņa Pujāta (1925-1988) personība un darbība.

Biedrības "LgSC" darbība 2022. gadā

Biedrība "LgSC" (iepriekš "Latgales Studentu centrs") ir nevalstiska organizācija, kas apvieno cilvēkus, kuriem ir svarīgi saglabāt un attīstīt Latgales un latgalisko kultūrtelpu, latgaliešu valodu. Šogad "LgSC" savā darbībā fokusējās uz atsevišķu projektu realizāciju un ir paveikusi daudz.

Pateicoties latgaliešu kultūras ziņu portālam lakuga.lv un Latvijas sabiedrisko mediju portālam lsm.lv, no 20. februāra līdz 1. martam ikviens gribētājs varēja balsot par savu simpātiju. Šogad sabiedrība ir lēmusi, ka 2022. gada simpātijas balvas – "Žyks" – saņēmējs ir Ivetas Seimanovas darbu izstāde "Lobs ar lobu sasatyka".

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2022" nominanti (alfabētiskā secībā):

  1. Anneles Slišānes stāstu un dzejas krājums  "tuoraga stuosti. pīns"
  2. Antoņinas Masiļūnes "Povuoru gruomota"
  3. Atjaunotais nacionālo partizānu nometnes baznīcas bunkurs Stompaku purvā
  4. Biedrības "LgSC" darbība 2022. gadā
  5. Biedrības "Ludzas amatnieks" mācību filmas par seno amatu prasmēm un zināšanām
  6. Danču grāmatiņa – albums "Latgales danči un ne tikai"
  7. Daugavpils teātra izrāde "Sprīdītis"
  8. Daugavpils Vienības nama "Tradīciju māja"
  9. Folkloras studijas "Banga" debijas albums "TALKA"
  10. Grupa "Bez PVN" ar dziesmām un videoklipiem no topošā albuma "Paraleli horizonti"
  11. Grupa "Muosys" ar debijas albumu  "Ceļā"
  12. Grupa "Rupuči" ar bērniem un ģimenēm paredzētu "YouTube" kanālu latgaliski
  13. Grupa "Tautumeitas" ar dziesmām un videoklipiem no albuma "Skrejceļš"
  14. Ivetas Seimanovas darbu izstāde "Lobs ar lobu sasatyka" visā Latvijā
  15. Iestudējums "Muols"
  16. Jauna kultūrvieta Daugavpilī – keramiķa Pētera Martinsona māja
  17. Juris Urtāns
  18. Laima Jurča
  19. Latgales kongress
  20. Ligijas Purinašas dzejas krājums "pierobežas"
  21. LRT žurnāliste Ausma Sprukte-Kozule
  22. Mūsdienu latgaliešu literatūras podkāsts "Puslopys"
  23. Mūsdienu latgaliešu tekstu korpuss "MuLa2022"
  24. Nautrēnu pagasta karte latgaliski
  25. Pirmais dzejas slams latgaliski "Rogovkys dzejis voga"
  26. Pirmais latgaliešu seriāls "Fati"
  27. Valentīna Lukaševiča eseju krājums "Casnāgu maizeitis"
  28. Vinsenta Flikigera un Edītes Husares stāstu grāmatiņa "Trusīni vessim reitā pi puiša"
  29. Mācību kurss "Latgaliešu rakstu valoda" platformā "Tava klase"
  30. "YouTube" kanāls "Im a’mazed"

Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīja aktieris Jānis Kronis. Skatītājus klātienē un LTV1 translācijā priecēja grupas "Bez PVN" un čellists Valters Pūce, "Tautumeitas" un Renārs Kaupers, "Latgalīšu Reps", mūziķi Ūga un Arturs Skutelis, bērnu grupa "Rupuči", folkloristi Ēriks Zeps un Julgī Stalte,  kā arī piedzīvots Māra Briežkalna kvinteta albuma "Latgalian Evergreens" prezentācija kopā ar dziedātāju un koklētāju Birutu Ozoliņu.

Šogad tika iesniegti 125 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrijas komisija, tās sastāvā iekļaujot gan iepriekšējo gadu balvu saņēmējus, mediju pārstāvjus, balvas rīkotāju pārstāvjus, latgaliskās kultūras sabiedriskos aktīvistus un attiecīgo sfēru pieaicinātos ekspertus, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji arī šoreiz tika izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks" pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības "Gors" komanda, sadarbojoties ar biedrību "Partitūra". 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti