Sauc sevi par pensionāru, kurš dzīvojot rāmu dzīvi un rušinoties mazdārziņā. Taču tas tikai aptuveni atbilst patiesībai, jo Ivars Kalniņš joprojām filmējas. Arī pirmdienu, 31. jūliju, aktieris visu dienu pavadīja filmēšanas laukumā Kuldīgas pusē, kur top jauna pašmāju daudzsēriju filma "Pansija pilī".
Sarunāt tikšanos nav nemaz tik viegli, jo aktiera ikdiena gana aizņemta. Ivara Kalniņa talants ir daudzpusīgs – aktieris gan dzied, gan spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Mājās viņam esot visai prāva dažādu instrumentu kolekcija un joprojām ik pa laikam sev uzdāvinot vēl kādu.
Jautāts par dāvanām un ar ko viņu vispār var pārsteigt, atbild sev ierastajā ironiskajā manierē: "Gribētu istabiņu prezidenta pils tornī, kur padziedāt draugiem."
Šī vasara aktierim darbīga – paša vārdiem sakot, viņam esot "neliels izgājiens" jaunajā daudzsēriju mākslas filmā "Pansija pilī", kas top pēc Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romāna. Daudzi kolorīti un sākotnēji grūti atpazīstami tēli, bet Ivars Kalniņš savā ampluā – elegants kungs.
Daudz neatklājot sava jaunā varoņa tēlu un scenārijā iekļautos piedzīvojumus, Kalniņš gan neslēpj, cik ļoti viņam apnicis, ka Latvijā viņa filmogrāfija allaž tiek saistīta vien ar pāris Rīgas kinostudijas filmām: "Mana veiksmīgākā dzīves daļa – pēdējie 25 gadi, arī personīgajā dzīvē..."
Aktiera karjeras labāko sniegumu Kalniņš nesaista ar Latviju: "Man reizēm prasa, ko tu dari? Filmējos Kijivā. Ā, pie krieviem? Nē, Kijivā."
Krievijas sāktais karš Ukrainā novilcis skaidru līniju aktiera pozīcijā. Viņš, kuram bija miljoniem pielūdzēju un labi piedāvājumi filmēties Krievijā, šo valsti no savas apziņas izsvītrojis: "Tas ir necilvēcīgi – atnākt, nosist. Lai mēs iegūtu kādu mācību..."
Priecīgs, ka joprojām aicināts kinoprojektos, Ivars Kalniņš izsaka cerību, ka varbūt vēl būs arī kāda iespēja atgriezties uz teātra skatuves: "Man ir pensijas vecums, pasaules dramaturģijā vīriešu lomas apstājas pie Otello... Ja nu kāds saredz, dzīvoju mierīgi."
