Stāsts par Kuldīgas patriotiem un dzīvotgribu: «Dāvids un Goliāts»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Dokumentālo filmu ciklu "Latvijas kods" noslēdz režisoru Olafa Okonova un Sandija Semjonova kopdarbs - filma “Dāvids un Goliāts”. Tas ir stāsts par diviem talantīgiem brāļiem, kuldīdzniekiem Kristapu un Kristu Kaņukiem.  

Vecākais brālis Kristaps kopš dzimšanas ir ratiņkrēslā, un viņam ir runas grūtības, taču, pateicoties ģimenes atbalstam, Kristaps ir attīstījis savu repošanas talantu un rada rindas ar atskaņām bītu pavadībā. Savukārt viņa jaunākais brālis Krists ir aizrāvies ar BMX frīstaila braukšanu un ir viens no Latvijas topa braucējiem šajā disciplīnā. Puisis sapņo par apmaksātu karjeru ārzemēs.

Filmas nosaukums “Dāvids un Goliāts” atsaucas uz vienu no populārākajiem Bībeles stāstiem ar tādu pašu nosaukumu un vienlaikus simboliski atspoguļo arī abu galveno varoņu attiecības, kurās viss nebūt nav izrunāts. Nosaukums ir kā vīzija par abiem brāļiem.

“Mēs izlēmām filmai dot šo nosaukumu, jo šī frāze “Dāvids un Goliāts” ir vienā no Kristapa repa dziesmām, kas dzirdama arī filmā. Kristaps repojot pasaka, kurš no brāļiem ir Dāvids un kurš – Goliāts. Mēs pieķērāmies šim citātam. Kā atzīst paši varoņi – tas ir skatījums uz viņu attiecībām,” skaidro Olafs Okonovs.

“Scenārija autore Inese Vaikule redzēja Kristapu uzstājamies vienā no pasākumiem, kas paredzēts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt Sandijs Semjonovs zināja Kuldīgas sabiedrību, jo abi brāļi ir kuldīdznieki. Un mani interesēja Kristapa cerība par to, ka viņš staigās. Viņš to uztver diezgan nopietni, un pārējie viņu atbalsta. Nolēmām viņus filmēt, un tā es šos cilvēkus iepazinu,” par idejas rašanos stāsta filmas autors.

Filmā māte atzīst, ka starp abiem brāļiem ir kaut kas nepateikts un neizrunāts. Abi brāļi ir saticīgi, taču filmas gaitā atklājas arī pretrunas. Ja vecākais brālis Kristaps ir patriotiski noskaņots un bieži savās rīmēs apdzied Latviju, tad Krists, gluži pretēji, – ja vien šeit nebūtu ģimenes, par ko rūpēties, jau sen būtu pametis valsti.

“Visi četri filmas varoņi, ieskaitot tēvu, ir Kuldīgas lokālie patrioti, un tas ir skaisti. Viņi mīl un rūpējas par šo vietu.

Filmā mēs kontrastam ielikām šo Krista teikto par to, kā viņa lēmums ietekmētu attiecības ar brāli. Kristam ir savi sportiskie mērķi, un, lai šos mērķus sasniegtu, viņam nepietiek ar Kuldīgu vai Latviju. Lai viņš kļūtu par sponsorētu braucēju, kas ir varoņa sapnis, ir jādodas plašākās tautās. Ar Latviju nav gana,” stāsta režisors.

Olafs Okonovs zināms kā dokumentālā kino režisors, un kā viņš atzīst – dokumentālais kino ir iejaukšanās varoņu dzīvē, vienlaikus spēja vērot, ieraudzīt un uzvīt stāstu. “Ir augsta atbildības sajūta, jo iejaucoties var uzjundīt emocijas vai, piemēram, izmainīt attiecības. Tāpēc es ļoti uzmanīgu attiecos pret filmas varoņiem, lai ar savu novērošanu, filmēšanu un jautājumu uzdošanu neko nesajauktu. Patiesībā viņiem tā ir stresa situācija, un es dažkārt jūtos mazliet vainīgs par to, ka mēs ierodamies un iejaucamies citu cilvēku privātajā dzīvē. Tāpēc man patīk, ja mēs varam arī varoņiem kaut ko dot pretī. Šoreiz mēs Kristapa dzimšanas dienā ar filmēšanas grupu sarunājām izbraucienu ar jahtu, rezultātā arī viņiem kaut ko uzdāvinot.

Dokumentālais kino, manuprāt, ir tāda savstarpējās došanas, ņemšanas un labvēlības lieta. Filmēšana ir gan braukšana draudzēties, gan braukšana pētīt. Šīs ir lietas, kas jāapvieno.

Mēs nedrīkstam būt tikai draugi, ir jāpievērš uzmanība notiekošajam. Šoreiz filmā parādījām šo cilvēku spēju, varonību, ticību un apņēmību dzīvot un sadzīvot, lielā mērā upurējoties,” par filmu stāsta Olafs.

Filma ir aizkustinošs stāsts par jauniešu sapņiem, talantu, savstarpēju uzticēšanos un atbildību vienam par otru. Tas ir stāsts par spēju priecāties par dzīvi un nepadoties par spīti ikdienas grūtībām. “Dāvids un Goliāts” ir cilvēcīgs atgādinājums par ģimenes nozīmi un lietām, kas veido dzīves vērtības. Filmas autori uzsver, ka šis kino darbs būtu jāredz ikvienam mūsdienu pusaudzim.

“Kad mēs sarunājāmies, Kristaps savā dzimšanas dienā pateica ko ļoti būtisku – jūs, staigājošie, nenovērtējat to, kas jums ir. Ir svarīgi saglabāt šo vēlēšanos būt, radīt un komunicēt ar cilvēkiem. Tā ir lieta, kas šajā filmā ir jāierauga. Ārkārtīgi svarīga ir abu brāļu attieksme vienam pret otru. Man šķiet, ka, skatoties šo filmu, var mācīties no tās varoņiem. Viņi ir ļoti vienkārši un jauki cilvēki, kas savā vienkāršība ir īsts brālības paraugs,” uzsver filmas režisors.

Olafs Okonovs ir daudzu dokumentālo filmu režisors un scenāriju autors. Viņš saņēmis ne tikai Latvijas nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps”, bet arī vairākus starptautiskus apbalvojumus, tostarp Itālijas kino festivāla lielo balvu, Parīzes video mākslas festivāla galveno balvu, kā arī dažādas televīzijas balvas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti