Kultūra

No dzimtzemnieka par valstsvīru - LNB izstāde "Valsts pirms valsts"

Kultūra

Pētersona luga "Man 30 gadu" atdzimusi uz Nacionālā teātra skatuves kā mūzikls

Rolands Kalniņš: "Es dzīvoju vieglprātīgi!"

Rolands Kalniņš: «Es dzīvoju vieglprātīgi!»

“Es dzīvoju vieglprātīgi!” – tā par sevi saka latviešu kino režijas vecmeistars Rolands Kalniņš. Un tieši tāds virsraksts dots noslēdzošajai nodaļai grāmatā “Rolanda Kalniņa telpa” – četrsimt lappušu biezam pētnieku kopdarbam, kas dienasgaismu ieraudzīs trešdien, 23.maijā.

Iesākta režisora deviņdesmit piektās jubilejas gadā, jaunā grāmata iznāks tieši pēc Kalniņa triumfālās debijas Kannu kinofestivālā ar filmu “Četri balti krekli”.

“Nē, es esmu izturīgs cilvēks. Man patīk būt aktīvam. Nesēdēt, bet gan darboties,” saka Rolands Kalniņš, dzirdot jautājumu, vai viņu nav nogurdinājusi pēdējā laika lielā uzmanība – no lielās jubilejas pērn līdz nupat aizvadītajam Kannu kinofestivālam. Uz viņa rakstāmgalda stāv festivāla dalībnieka karte un Kannu diploms filmai “Četri balti krekli”.

“Noteikti manā dzīvē brauciens uz Kannām un manas filmas rādīšana Kannu klasikas programmā – tas sākumā bija ļoti neticami,” turpina režisors.

“Nekad neesmu pat sapņos iedomājies, ka kaut kas tāds varētu notikt. Bet manī nav nekādas eiforijas.

Es vienīgi apzinos, ka tas ir negaidīts un ļoti patīkams notikums manā dzīvē. Ar to man deguns uz augšu neceļas. Esmu tāds pats, kā biju,” uzsver režijas vecmeistars.

Viens mirklis Kannās bijis ļoti īpašs – kad pēc “Četru baltu kreklu” seansa publika cēlās kājās un “bija sajūta, ka mēs visi esam kopā”. Jo Kannās līdzās Rietumu kino pasaules klasiķiem rādīja viņa filmu, kas padomju laikā 20 gadu stāvēja cenzūras plauktā un par ko aiz dzelzs priekškara nezināja neviens.

“Tagad rodas apziņa, ka šī filma tomēr ir veiksmīgi izveidota.

Ka tā nav tikai vienas dienas filma, bet var ieinteresēt arī pēc vairākiem gadiem. (..) Jo tās tomēr ir tādas manas pārdomas par laiku, kurā es dzīvoju. Un, ja šī filma arī šodien ir pieņemama, tas apliecina, ka tai filmai ir vēl kaut kāda vērtība, ko es varbūt tad nemaz neesmu apzinājies,” Kannu pēcgaršu raksturo Rolands Kalniņš.

Uz Kannu kinofestivāla viļņa šonedēļ klajā nāks arī kino un literatūras pētnieku komandas radīta grāmata “Rolanda Kalniņa telpa”, pie kuras gan darbs sācies jau vairāk nekā pirms gada, Kalniņa jubilejas gadā, kad Kannas vēl nebija plānā.

“Un ir ne tikai neticami skaisti, bet arī ļoti loģiski, ka šī grāmata iznāk tieši uz Kannu kinofestivāla laiku, jo tā apstiprina un iegravē mūžībā to, ka Rolanda Kalniņa īstā vieta ir pasaules konteksts un Kannas,” saka grāmatas sastādītāja, kinozinātniece Kristīne Matīsa.

Tādēļ arī pati grāmata sākas nevis ar režisora biogrāfijas detaļām, bet ar Nacionālā kino centra vadītājas Ditas Rietumas rakstu par Kalniņa filmām pasaules kino kontekstā. Grāmata tapusi, apvienojot gan jau iepriekš veiktus pētījumus par režisora darbu, gan īpaši šai grāmatai radītas nodaļas. Astoņi autori izpētījuši katrs savu rakursu Rolanda Kalniņa radošajā mūžā.

Piemēram, kinokritiķe Daira Āboliņa seko aktierdarbiem Kalniņa filmās, vēsturnieks Toms Zariņš pēta Kalniņa filmu fizisko telpu un vizualitāti, bet Latvijas Universitātes pētniece Aija Rozenšteine analizējusi filmas “Akmens un šķembas” traģisko ceļu cauri cenzūras kropļojumiem.

“Visi tie ārkārtīgi nožēlojamie labojumi, kur nabaga filmas autori dabū mainīt teikumus,” stāsta Kristine Matīsa. “Tas viss ir grāmatā salikts blakus. Ir jaunais teikums un vecais teikums, tu izlasi abus un neredzi nekādu būtisku atšķirību. Bet viņi ar to bija spiesti nodarboties, lai kaut kā gludinātu filmas ceļu līdz ekrāniem.”

Kādreizējā Rolanda Kalniņa kolēģe kinostudijā Ieva Pitruka atsevišķi apkopojusi režisora nenotikušās filmas – iecerētos, bet realizēšanai neatļautos scenārijus.

“Ziniet, man patīk, ja viņi to dara ar ļoti personisku attieksmi,” par gaidāmo grāmatu saka pats Kalniņš.

Viņš ļoti cer, ka tajā nebūs pārlieku nogludinātas objektivitātes.

“Tas man nepatiktu, ja grāmata būtu ar tādu ievirzi. Bet es ceru, ka visi šie cilvēki, kas rakstījuši šai grāmatai, to darījuši patiesi, ar savu attieksmi – subjektīvi paskatījušies uz manu dzīvi!” smaida režisors.

Grāmatu noslēdz Ievas Pitrukas rakstīta nodaļa, kas balstīta režisora biogrāfijā. Tās nosaukums – „Rolands Kalniņš „Es esmu vieglprātīgs!”. To sarunā apliecina arī pats režisors: “Es dzīvoju vieglprātīgi, tikai vienai dienai. Man nepatīk izplānota dzīve. Nodzīvoju, un - kā rīt dzīvošu, tas nav svarīgi. Gan jau Dieviņš gādās!”

Grāmatu atvērs trešdien kinoteātrī “Splendid Palace” tieši pirms filmas "Četri balti krekli” goda seansa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt