“Tas, ko šobrīd iniciējam – lai gan Rīgā, gan reģionos turpinātos saruna. Jo tēmas, ko esam ieskicējuši jeb uzaruši, ir daudzas un dažādas:
tas ir stāsts par Kultūras sakaru komiteju, par kultūras un inteliģences sadarbību ar VDK, tas ir stāsts par baznīcas attiecībām ar VDK, par atmodu, pārbaudot sazvērestības teoriju, vai mūsu atmodas procesus sagatavoja vai nesagatavoja VDK un vai atmoda vispār nebija tās projekts.
Tās ir plašas diskusijas, ar kurām vēlamies iziet reģionos,” skaidro režisors.
Runājot ar jaunajiem cilvēkiem, saprotu, ka viņiem šis laiks un problemātika ir izteikta abstrakcija – viņiem nav tiešās pieredzes, ko nozīmē LPSR, ko nozīmē totalitāras valsts drošības sistēma. Tas ir tāds skaidrojošs uzdevums, kas nepieciešams, lai saprastu, kas notika,” stāsta Gints Grūbe.
