Būdama viena no visu laiku skaistākajām Ziemassvētku filmām, Holivudas studijai "Metro-Goldwyn-Mayer" tā atnesa neiedomājami lielu peļņu, četras "Oskara" nominācijas, kā arī Amerikas Kinoakadēmijas speciālbalvu mazajai aktrisei Mārgaretai O’Braienai.
Būdama izteikti naiva un sentimentāla, krāšņa un butaforiska, smieklīga un aizkustinoša, šī filma ieņēmusi īpašu vietu kino skatītāju sirdīs jau kopš tās pirmizrādes 1944. gadā, bet viena no šīs kinolentes dziesmām - "Have Yourself A Merry Little Christmas" – kļuvusi par gluži vai himnisku Ziemassvētku melodiju.
Otrā pasaules kara izskaņā Holivudas studija "Metro-Goldwyn-Mayer" tolaik vēl mazpazīstamajam režisoram Vinsentem Minelli uzticēja veidot mūziklu ar Džūdiju Gārlendu titullomā.
"Filma pirmkārt ir svarīga pašiem amerikāņiem,” uzsver kinokritiķe un Holivudas zelta laikmeta pārzinātāja Zane Dzene. "Tas ir viens no Holivudas skaistākajiem un oriģinālākajiem mūzikliem, kas aizsāka mūziklu zelta ēru, par ko jāpateicas producentam Artūram Frīdam.
Laikā, kad notiek Otrais pasaules karš, mainījušās arī Holivudas attiecības ar izklaidi. Kļuvis nepieciešams kāds brīnišķīgs eskeipisma piemērs – un tapa šis mūzikls.
Filmas režisors Minelli līdz tam bija uztaisījis divas filmas, un trešā filma ir viņa pirmā krāsainā filma – filmēšanas laukumā viņš sastop Džūdiju Gārlendu, vēlāk abi samīlas, apprecas, piedzimst Laiza Minelli, bet tas viss notiek vēlāk."
Skatoties filmu un iegrimstot stāstā, kas tiek risinās 1904. gada dekorācijās, iespējams izdzīvot gan nostalģisku skatienu uz pagātni, gan visas kvalitātes, kas tiek piedēvētas Holivudas klasiskajiem mūzikliem – te ir vieglums, stāsts, ģimenes vērtības, veiksmīgi integrēti muzikālie un deju numuri.
Džūdija Gārlenda, kas kino bija debitējusi 1936. gadā, līdz šai filmai jau bija paguvusi nospēlēt gan "Oza pilsētas burvī", gan spēlējusi arī citās filmās un uzstājusies šovos. "Tāpēc filmā "Satiksimies Sentluisā" viņa bija meitene, ko karavīri labi pazīst, un meitene, kas liek viņiem domāt, ka mājās viņus gaida,” atzīmē kinokritiķe Zane Dzene.
"Gārlendai šī loma beidzot bija izraušanās no ierasto šovu ampluā, kur viņas uzdevums bija vairāk vai mazāk apģērbtai demonstrēt divas lietas – kājas un balsi," spriež eksperte.
Filmai "Satiksimies Sentluisā" izvēlētais mūzikas materiāls, viņasprāt, ir ideāli piemērots Gārlendas balsij, kas ar gadiem ieguvusi plašākas nianses un klausītājam sniedz zināmas atklāsmes par viņas pašas dzīvi. "Stāsts par Gārlendu, kas Holivudā ienāca kā aktrise-bērns, faktiski ir viens no traģiskākajiem stāstiem Holivudas vēsturē. (..)
Vājprātīgā slodze, neiedomājamā publicitāte, vairāk vai mazāk izdevušās attiecības, kas pavisam konkrēti bendēja viņas privāto dzīvi, var nolasīt šajā varonē.
Protams, jautājums, cik režisori bijuši godprātīgi viņas talanta izmantošanā – bet tas, ko un kā viņa dzied – to nespēj izdarīt neviens cits, arī viņas meita Laiza Minelli.”
Filma uzreiz tika ievērota – tā tika nominēta četriem "Oskariem”. Šodien tā iekļauta visu laiku labāko amerikāņu filmu sarakstā. "Tas nozīmē, ka vērtības, kas tajā tiek sludinātas, ir vispārcilvēciskas.
Kara apstākļos radies mūzikls taču nevar būt sirdi plosoša drāma! Tam jābūt kam pacilājošam, pozitīvam, optimistiskam, romantiskam.
Minelli to arī piedāvā.”
Ja "Satiksimies Sentluisā" salīdzinām ar filmu "Brīnišķīgā dzīve", kas tapusi tikai divus gadus vēlāk, un ja klāt vēl pieliek 1945. gadā tapušo kinolenti "Ziemassvētki Konektikutā”, tie ir trīs dažādi Ziemassvētki. Holivuda piedāvā dažādas versijas,” teic Zane Dzene.
