Daudzsēriju mākslas filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene" katru piektdienu no 18. marta līdz 29. aprīlim pulksten 21.05 būs vērojama LTV1 ēterā, kā arī 14 dienas to varēs skatīties vietnē REplay.lv.
Filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene" ieguvusi jaunu tagadnes kontekstu, paplašinot un padziļinot daudzas tēmas, kuras atklājas filmā. Kādas ir Benjamiņu dzimtas atstātās pēdas mūsdienu Latvijā? Ko ietver spēcīgas sievietes tēls? Ko mūsdienās vispār nozīmē preses brīvība? Cik liela ir drosme nosaukt karu par karu? Par šīm un citām tēmām mūsdienu kontekstā runās tiešsaistes diskusijā, kuras laikā arī skatītājiem būs iespēja uzdot jautājumus.
Diskusiju "Emīlijas Benjamiņas laikmets" vadīs kino režisore un LTV Kultūras ziņu vadītāja Adriāna Roze, tajā piedalīsies filmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" režisori Andis Mizišs, Kristīne Želve un Dāvis Sīmanis. Diskusijas radošo komandu veido režisore Agita Cāne-Ķīle un redaktore Daira Āboliņa-Ilješāne.
Filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene" ir stāsts par spēcīgu sievieti, kura vēlas būt līdere ne tikai izdevējdarbībā, bet arī ietekmīga sabiedrības dāma. Emīlija kļuva par sievietes iespēju simbolu daudzām citām sava laika jaunajām sievietēm, kurām bija jāiekaro sava vieta vīriešu pasaulē. Vienlaikus Emīlijas Benjamiņas tēls apliecina, ka sieviete ir gatava uz visu, ja tiks apdraudēta viņas ģimene un tuvinieki.
Latvijas okupācija iznīcināja Emīlijas Benjamiņas preses impēriju un materiālo labklājību, bet viņai joprojām bija stalta mugura arī tad, kad militāristi konfiscēja viņas namu, un arī tad, kad viņai nācās kāpt vagonā kopā ar citiem represijām pakļautiem Latvijas iedzīvotājiem. Viņa neizmantoja iespēju emigrēt uz Zviedriju, kaut arī Latvijas valsts suverenitāte bija apdraudēta.
Diskusija būs skatāma jau rīt, 18. martā, pulksten 19.00 sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, LTV Kultūras redakcijas jeb 100g kultūras "Facebook" lapā un LTV "Youtube" kanālā.
Filmas galvenais producents – filmu studija "Mistrus Media", kopproducenti – Latvijas Televīzija un "Tet studio", finansētāji – Nacionālais kino centrs, Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
