Filmas «Reti ērmi» izraisītā lavīna manā galvā. Unas Rozenbaumas pārdomas

Rīgas Starptautiskajā kino festivālā 17. oktobrī būs skatāma režisores Bilijas Paiperes filma “Reti ērmi” (“Rare Beasts”), kuru savās pārdomās par filmu radošā direktore un režisore Una Rozenbauma apraksta kā anti-rom-com jeb “I miss your misery”.

Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF), kas šogad norisinās no 15. līdz 25. oktobrim, vienpadsmit dienās tiek izrādītas 129 filmas, seansus piedāvājot gan klātienē, gan tiešsaistē. Festivāla programmā šogad – pasaules kinofestivālos atzinību guvuši darbi, drosmīgi skatupunkti no Baltijas jūras reģiona un Ziemeļvalstīm, talantīgas debijas un ilgi gaidīti pašmāju kinodarbi.

Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv lasītājiem piedāvā iepazīties ar filmām, kas ir ne tikai augstvērtīgi mākslas darbi, bet arī rosina pārdomas un diskusijas par sabiedrībai aktuāliem tematiem.

Par vienpadsmit Riga IFF filmām raksta cilvēki, kuru personiskā un profesionālā pieredze sniedz īpašu ieskatu filmas tematikā, lai caur kultūras un kino prizmu veicinātu domu apmaiņu par pasaulē un Latvijā notiekošo.

Tikai sieviete var un drīkst uztaisīt šādu filmu. Sieviete, kas pati raksta scenāriju, režisē un spēlē galvenajā lomā. Tā ir pirmā doma, kas iešaujas prātā, noskatoties filmu “Reti ērmi”. Jebkurš, pat pusvīrietis, tiktu nolinčots, ja parādītu sievieti tik brutāli un tieši.

Ja sausi analizē, tad filma ir par jaunu sievieti vārdā Mendija, kura ir scenāriste, vientuļā māte un kuras dēlam ir nopietni uzvedības traucējumi. Viņa dzīvo kopā ar māti, kura nav vesela un šķiras no galvenās varones tēva. Viņa sāk satikties ar kolēģi Pītu. Un filma attiecīgi ir par to, kā tad viņai veicas šajās dažādajās lomās.

Taču pateikt par filmu tikai šādas – virspusējas un sausas – sižeta detaļas būtu klaji nepieklājīgi, truli un akli.

Filma runā par lielāko mūsdienās notiekošo cīņu, kura atbalsojas gandrīz visās mūsu dzīves jomās.

Tā ir cīņa starp vīriešiem un sievietēm.

Mums it kā vajadzētu turpināt vienkārši vienam otru mīlēt, kā Šekspīrs minējis:

“And when love speaks, the voice of all the gods makes heaven drowsy with the harmony.”

Bet šodien tas diemžēl vairs nav tik vienkārši. Un arī harmonija no tā ir diezgan tālu stāvoša.

Vīrieši ir ieķērušies patriarhālajā sistēmā kā durvju stenderē un nelaižas vaļā, jo viņi nesaprot, ko iesākt ar tā saukto “jauno sievieti”.

Pīts filmā saka: “Es ienīstu sievietes, viņu dzīslās asiņu vietā tek testosterons. Bet es bez viņām negribu. Es gribu sievieti.”

Sievietes savukārt grib izvēlēties ne vien tapetes, blenderi un valsts vadītājus, bet arī to, kā, ar ko un kur pavada savu darba laiku, brīvo laiku, ko domā, par ko iestājas, kā izvēlas partnerus un kā no tiem atvadās. Filmā viņas tiek nodēvētas par “sievietes bez robežām”.

Tāpat kā robežas, arī mīlestības formas un izpausmes filmas varoņiem ir neskaidras.

Mendijas tēvs tās mirstošajai mātei saka: “Tu vienmēr esi bijusi mans gaismas stars, katru dienu. Es neko tev neesmu devis atpakaļ, pat neesmu pateicis paldies. Es vienkārši zagu gaismu, bēgu prom un atdevu to svešiem cilvēkiem.”

Uz ko māte viņam atbild: “Tava seja ir tā, ko es vēlos redzēt pēdējo no cilvēku sejām šajā pasaulē.”

Mīlestība ne vienmēr ir harmoniska. Tā mēdz būt destruktīva, tā izdzen mūs no komforta zonas.

Pīts: “Tu traucē tam, tu atrodies tieši vidū tam, kas mani dara stipru.”

Uz ko Peppa viņam atbild: “Tu esi negants, kad esi sāpināts, bet tu esi sāpināts visu laiku.”

Iespējams, šī nav filma par mīlestību, tomēr es to tur ļoti skaidri saskatu. Ne to glīto, nopulēto, “disnejisko” mīlestību, bet to otru – sāpīgo, neērto un reālo.

Un tas mani kā skatītāju atvieglo, jo es saprotu, ka neesmu viena tāda – jocīga.

Mēs visi par sevi šaubāmies, sitam sev pa deniņiem, mēģinot pārliecināt sevi, ka esam gana labi. Dažreiz satrakojamies kā varones dēls, kurš pārdzīvo, ka mamma ir ateiste un negrib ar viņu kopā nonākt paradīzē.

Es ticu, ka mīlestība pastāv dažādos veidos, tai ir dažādas sejas un izpausmes. Katram sava.

Tāpat kā katrs šo filmu redzēs citādāk un katram tā izraisīs pavisam citu domu lavīnu galvā. Šī ir mana.

 

Filma "Reti ērmi" Riga IFF programmā būs skatāma 17. oktobrī kinoteātrī "Splendid Palace" un tiešsaistē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt