Jura Podnieka mūžs kino
Jura Podnieka mūžs ir bijis cieši saistīts ar kino. Režisore, producente un Jura Podnieka studijas vadītāja Antra Cilinska Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja par režisora dzīves un kino attiecībām.
“Viņa gadi ir bijuši ļoti spraigi. Kā viņš pats saka, viņš nonāca Rīgas Kinostudijā 16 gadu vecumā, kad tēvs viņu no ielas atvilka strādāt uz studiju, lai nenoiet no ceļa. Viņš tur strādāja līdz 1992. gadam. Viņš ir ļoti daudz strādājis,” atzīmēja Cilinska.
Arī kino zinātniece Zane Balčus skaidroja, ka režisora personiskā un profesionālā dzīve šķietami savijusies vienkopus.
“Ir ļoti grūti nevilkt šīs paralēles. Viņa radošā darbība nav atdalāma no viņa personības. Tiem, kuri, kā es, nebija starp tiem, kas viņu pazina personiski, mums var būt priekšstats gan par viņa darbiem, gan par viņa personību tikai no pastarpinātiem avotiem. Bet man šķiet, lasot viņa intervijas un skatoties vizuāli viņa teikto, ka tā ir tāda nedalāma vērtība. Viņa iedziļināšanās un interese, patiesa un neviltota uzmanība, kādu viņš caur savām filmām velta savu filmu varoņiem, es domāju, ka tāds viņš arī bija dzīvē.”
Topošajā Annas Vidulejas dokumentālajā filmā kā viens no avotiem izmantotas Jura Podnieka dienasgrāmatas. Filmas scenārija autore un producente Antra Cilinska atzīmēja, ka Jura Podnieka dienasgrāmatu ieraksti atklājuši nemitīgu radošu un personisku izaugsmi: “Juris veica tādus pierakstus, dienu pārdzīvojumu, notikumu skices, pārskatus.
Šie pieraksti dienasgrāmatās rāda to, cik ļoti viņš ar sevi strādāja, kā viņš sevi urdīja, kā viņš sev uzdeva jautājumus un meklēja atbildes uz šiem jautājumiem, viņš bija ļoti atbildīgs pret sevi, ļoti daudz ar sevi strādāja.”
Producente apliecināja režisora vērienu: “Viņš bija ļoti jūtīgs, viņš bija no cilvēkiem, kas pasaulē gāja ar atkailinātu ādu. Viņš uztvēra problēmas un sāpes. Viņš redzēja plaši, viņam nebija svarīgs tikai šis mazais mājas dīķis. Viņš skatīja lietas kontekstā un sakarībās, neaizmirstot, vienmēr liekot uzsvaru un iestājoties par Latviju un Baltiju, kas viņam bija ļoti tuva. Tā viņš arī teica, ka viņš nekad un ne pret ko nemainītu Latviju, lai kādus pasaules labumus viņam piedāvātu. Tā arī bija, viņš vienmēr atgriezās un darīja lietas šeit.”
Antra Cilinska arī vērsa uzmanību uz to, ko jaunās paaudzes operatori un režisori varētu mācīties no Jura Podnieka mūža un profesionālās darbības:
“Lieta, kas noderētu jaunās paaudzes režisoriem un operatoriem, ir paņemt to Jura atbildību, mīlestību un interesi pret darbu, viņa aizrautību.
Viņš saka, ka viņš kino ienāca ļoti agri un tur arī palika. Principā viņš visu savu dzīvi veltīja kino. Tāpēc arī ļoti daudzās viņa piezīmēs var lasīt: “Man nav bijis laika paskatīties sienā, un pārdomāt, ko es daru, kā es daru.” Es domāju tiem, kas Covid-19 laikā pārdzīvo būšanu atšķirtībā, nošķirtībā – būt ar sevi, tas ir ļoti svarīgi.”
“Podnieks par Podnieku”
Antra Cilinska, dokumentālās filmas “Podnieks par Podnieku” producente un scenārija autore, stāstīja, ka gaidāmās filmas un konferences tapšana ir saistīta ar Jura Podnieka jubilejas atzīmēšanu, šos notikumus pielīdzinot svētku galda gatavošanai.
"Gribas kaut ko īpašu sarūpēt par godu jubilejai, bet, no otras puses, Juris Podnieks sen jau to ir pelnījis, tāpēc šķiet, ka enerģijas no dažādām pusēm sanāca kopā, un ceru, ka tas rezultēsies lietās, kas varēs palīdzēt nākamajām paaudzēm kaut ko vairāk par Juri uzzināt," iepazīstinot ar gaidāmo konferenci un topošo filmu, atzina Antra Cilinska.
Iesākumā filmas iznākšana bija paredzēta rudenī, taču apjomīgā materiāla apkopošanai un izvērtēšanai tomēr bijis nepieciešams ilgāks laiks. Producente atzina, ka filmas aktualitāte nezudīs arī nākamgad: “Filma arī vairāk iederas nākošā gada kontekstā, kad mēs atzīmēsim trīsdesmit gadus kopš impērijas brukšanas laika, es domāju, ka Juris ar savām visām filmām ir veicinājis tās sabrukšanu.”
Producente arī atzīmēja, ka Jura Podnieka filmas nezaudē savu aktualitāti: “Es sapratu, ka ir uzaugusi jauna paaudze, kura ir dzīvojusi bez Jura Podnieka. Un šodien tā paaudze ar lielu interesi skatās viņa filmas, par ko man ir liels prieks. Filma “Vai viegli būt jaunam?” joprojām ir hits, un jauniešiem viņa ir ļoti tuva. Viņi var identificēties arī ar tiem jauniešiem,” skaidroja Cilinska. “Man šķiet, ka Juris tajā filmā ir atklājis "mūžīgo formulu”, kas strādā laiku laikos, un tā formula ir, ka jauni cilvēki ir vienmēr, jauniem cilvēkiem vienmēr ir problēmas, viņus nesaprot, viņiem ir savi uzstādījumi, viņi meklē savu ceļu dzīvē.”
Topošās filmas formas meklējumi bijuši laikietilpīgi, taču gala rezultātā, izmantojot gan Jura Podnieka sniegtās intervijas, gan ierakstus dienasgrāmatā, režisore un producente nonākušas pie formulas “Podnieks par Podnieku”.
“Būtu labi Juri ielikt kādā formā iekšā, šajā gadījumā filmā, kur viņš pats varētu dzīvot ar savām filmām un saviem stāstiem,” filmas pieeju skaidroja Cilinska.
Viņa arī ar humoru atzīmēja, ka filmas mērķis ir piešķirt režisoram savu autonomu, neatkarīgu balsi:
"Man apnicis stāstīt par Juri, lai viņš to izdara pats. Tā būs arī iespēja ieiet viņa laboratorijā, uzzināt, kā viņš domāja, ko viņš domāja, kas viņam bija svarīgi, par ko uztraucās."
“Būt Jurim Podniekam”
4. decembrī noritēs Zinātniski mākslinieciskā konference “Būt Jurim Podniekam”. Tā notiks attālināti, un tai pieslēgties un to klausīties aicināti visi interesenti. Kino zinātniece Zane Balčus, kura piedalās gan konferences organizēšanā, gan arī tajā lasīs savu referātu, izcēla arī ārvalstu ekspertu dalību:
“Mēs gan ar vietējiem, gan ar ārvalstu ekspertiem runāsim par Jura Podnieka nozīmi gan tajā laikā, gan arī, kādas ir tās vērtības, kuras mēs varam vēl šodien saskatīt dokumentālistu darbos.
Man liels prieks, ka mums būs iespēja dzirdēt arī Ričardu Krīziju, kurš bija tas, kurš iesaistīja Juri sadarbībā ar britu televīzijām, tad arī tapa daudzsēriju filma “Mēs”. Un tāpat arī Stēns Millers, kurš ļoti labi pazīst Baltijas dokumentālo kino.”
Konferences programma sadalīta divās daļās. Pirmā daļa veltīta akadēmiskajai izpētei, otrā daļa radošai izpētei. Tās programmā iekļauta arī saruna ar Antru Cilinsku un Annu Viduleju par topošo dokumentālo filmu. Dienas noslēgumā paredzētas Latvijas Kultūras akadēmijas studentu etīdes. Zane Balčus stāstīja, ka tās ir tapušas pēc studentiem uzdota uzdevuma – noskatīties visas Jura Podnieka filmas un izveidot sava kursa biedra portretu. Daži no portretiem būs redzami konferences noslēgumā.
Konference “Būt Jurim Podniekam” sāksies pulksten 10.00, tās pasākumi būs pieejami ikvienam interesentam – norises tiks pārraidītas tiešsaistē Latvijas Kultūras akadēmijas "Facebook" lapā visas dienas garumā.
Jura Podnieka 70. jubileju atzīmēs arī Latvijas Televīzija, izrādot filmu "Vai viegli būt jaunam?" – 5. decembrī pulksten 22.00 LTV1 un Replay.lv.
