Filmas scenārijs tapis pēc patiesiem notikumiem, kādus tos atceras filmas režisore no savas bērnības, kad tolaik ciemojusies Cēsīs. Filma būs veltījums Latvijas simtgadei ar mērķi, lai kalpotu arī kā izzinošs materiāls mūsdienu jaunajai paaudzei.
Filmas "Paradīze 89" filmēšanas grupa uz Cēsīm atbraukusi, lai vēlreiz un jau detalizētāk pārrunātu scenāriju. Līvu laukums pie Tautas frontes biroja ir viena no filmēšanas vietām, kur norisinās pilsētas centrālā dzīve. Vairākas ainas tiks uzņemtas arī grantētajās ieliņās, māju pagalmos un Cēsu apkārtnē.
"Tās sajūtas visprecīzāk var restaurēt tieši tajā vietā, kur man tās atmiņas radušās. Bet filmā Cēsis ir Latvijas mazpilsēta, lai jebkuram cilvēkam tas laiks varētu ar kaut ko asociēties, jo šie notikumi notika gandrīz katrā Latvijas pilsētā," stāsta filmas “Paradīze '89” režisore, scenārija autore Madara Dišlere.
Spilgtās atmiņas režisorei ir 23.augusts, kad cilvēki sadevās rokās “Baltijas ceļā”, tautiskās jostas, kuras izmantoja kā vienojošu elementu, un kā skanēja radio aparāti. To visu filmā iecerēts restaurēt, tāpēc intensīvi vēl tiek meklēti arī nepieciešamie rekvizīti un cilvēki masu skatiem.
Ar gandarījumu filmas tapšanu uzņēmies tās galvenais operators Gints Bērziņš. "Patiesībā no filmēšanas viedokļa tieši mākslas filmās 1989.-1995.gads – tas ir tāds tukšs, nefilmēts laiks."
Filmā galvenās varones būs divas māsas - 9 un 12 gadus vecas, kuras vasaras brīvlaikā atbraukušas uz Cēsīm ciemos pie māsīcām. Un caur to, kādas tolaik bija bērnu sajūtas un izpratne par Latviju tās lielo pārmaiņu priekšā, ir doma uzrunāt jauno paaudzi.
"Tā būs ievešana tajā laikā, kādā dzīvoja viņu vecāki, laiks pirms neatkarības. Domāju, ka bērni, kuri dzimuši pēc tam, ļoti daudz no tā nezina," lēš filmas režisore.
“Paradīze '89” būs viena no Nacionālā kino centra atbalstītajām filmām Latvijas 100 gadu jubilejai.
