25. novembrī pirmizrādi piedzīvojusi režisora Andreja Ēķa filma par to, par ko nerunājam, "Tabu" – pēc austrāliešu scenārija autora Džoša Lovsona darba motīviem uzņemtā pikantā komēdija par piecu pāru attiecībām un vēlmi rast jaunas emocijas, lai kopdzīvi padarītu vēl kaislīgāku un laimīgāku.
"Man ir interesanta provokācija, un, jo provokācija interesantāka, jo tas vispār ir interesantāk, jo: kas ir kino – tā ir visīstākā provokācija," par darbu stāstīja režisors.
Skatoties filmu "Tabu", skatītājiem tiek dota iespēja caur atslēgas caurumu ielūkoties piecu pāru intīmajā dzīvē un sadzīvē – katram savas galējības un fobijas. Zanes Daudziņas un Kaspara Goda traģikomiskie tēli pēc psihoterapeita ieteikuma izspēlē dažādas lomu spēles, debitantes Zanes Aļļēnas tēlu uzbudina vīra raudāšana… Vispieredzējušākie kinoaktieri, Mirdza Martinsone un Pēteris Gaudiņš, izdzīvo varoņa vēlmi skatīties uz aizmigušu partneri.
"Ir labi, ka cilvēki var pasmieties, ka cilvēki smejas," pēc filmas noskatīšanās sprieda Mirdza Martinsone, par savu filmas daļu sakot: "Mūsu gabaliņš bija tīri sirsnīgs, tāds mīļš…"
"Godīgi sakot, mums jau visu scenāriju neiedeva izlasīt, mums iedeva mūsu ainas. Es apmēram zināju, kas notiek citās, bet finesēs un niansēs, to jau mēs tikai tagad ieraudzījām," atklāja Pēteris Gaudiņš, atzīmējot arī: "Mūsu ainas divu dienu laikā tika uzņemtas, un līdz ar to bija skaidrs, ka vairāk par divām dienām nebūs, tāpēc varbūt tur dažās vietās bija tā – "nu puslīdz der, ok, ejam pie nākamā". Ja būtu vairāk [laika], ja nebūtu tas kovids, tad varētu paslīpēt dažas vietiņas."
Savukārt aktrise Māra Sleja varēja salīdzināt jauno filmu ar darbu, pēc kura motīviem tā tapusi: "Es biju redzējusi oriģinālscenārija filmu, kas ir austrāliešu filma, un man vislielākais prieks ir, ka latviešu filma ir ļoti līdzīga un ka Ēķis ir ņēmis un no tā scenārija ielicis pašu labāko un foršāko. Liels prieks redzēt, kā latviešu aktieri visā tajā spēlē.
Vislabākais moments ir tieši beigas, jo tās nav latviskas beigas, tās ir īstas beigas, kas liek aizdomāties par to, kāpēc mēs vispār esam kopā un kāpēc ir svarīgi runāt, lai nepaliktu nepateiktas lietas, kas ir svarīgas."
Filmas varoņu pārspīlētās, visintīmākās vēlmes un fobijas, traģikomiski izspēlētas, skatītāju zālē izsauc smieklu šaltis un, iespējams, arī atbruņo, palīdzot pārvarēt personiskos tabu.
"Es domāju, ka visas ainas ir no dzīves. Un es domāju, cik talantīgi ir bijuši tie scenārija autori, kas spēj notvert tās dzīves ainiņas un tā forši uzrakstīt to visu un parādīt," pēc pirmizrādes pārdomās dalījās skatītājs Normunds Kalniņš.
Bet pirmizrādes skatītāja Lelde Ceple atzīmēja: "Interesants iespaids, ir ko padomāt par psiholoģisko momentu, kāpēc cilvēkiem tā notiek. Viņiem ir visa kā par daudz, par biežu, un tāpēc sākas šis jampadracis."
"Tabu" sižetu papildina Riharda Zaļupes oriģinālmūzika.
