Kultūras Rondo

LALIGABA: Oriģinālliteratūru bērniem vērtē mazie lasītāji un eksperts

Kultūras Rondo

Trimdas mākslas neformālo grupu stāsti izstādē "Pārnēsājamās ainavas"

Izdots apjomīgs fotomeistara Andreja Granta darbu apkopojums

Andreja Granta melnbaltie fotodarbi apkopoti apjomīgā albumā

"Pārnēsājamā memoriālā izstāde,” tā par apgāda “Neputns” izdoto fotoalbumu “Andrejs Grants” saka pats fotomeistars. Bet par savām fotogrāfijām norāda, ka tās pārstāv veco skolu. Albuma atvēršanas svētki notiks 25. aprīlī Latvijas Fotogrāfijas muzejā.

“Tāda fotogrāfija, kādu es pārstāvu, kas man ir interesanta, tā ir vecā skolā. Darbietilpīga, laikietilpīga un, izskatās, kļūst elitāra,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzīst fotogrāfs Andrejs Grants.

Nupat apgādā "Neputns” klajā laisto apjomīgo fotoalbumu pats fotogrāfs smejoties sauc par "pārnēsājamo memoriālo izstādi”.

Fotogrāfs Andrejs Grants sākotnēji studējis jurisprudenci, taču attēla mākslai izrādījusies lielāka ietekme. Astoņdesmito gadu vidū kopā ar Intu Ruku, Valtu Kleinu un Gvido Kajonu dibinājis neformālu fotogrāfijas grupu “A”, no 1979. gada vada fotostudiju Rīgas Tehniskās jaunrades namā. Šobrīd jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem fotogrāfiju Andreja vadībā apgūst jaunrades namā “Annas 2″ Miera ielas apkaimē. Vairāki Andreja Granta audzēkņi šobrīd kļuvuši gan par starptautisku fotogrāfijas balvu laureātiem, gan profesionāļiem, kuriem darbs ar kameru kļuvis par ikdienas sastāvdaļu.

Paša fotogrāfa personālizstāžu skaits sniedzas pāri trijiem desmitiem, tās notikušas gan Krievijā, gan Eiropā, ASV un Japānā. Pēdējā lielā Andreja Granta personālizstāde notika 2011. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, tā saņēmusi laikraksta "Diena” gada balvu kultūrā.

“Ir vajadzīgs laiks, tīra galva un telefons kaut kur tālāk. Un zināma bezrūpība,” tā savu fotogrāfiju tapšanas procesu raksturo Andrejs Grants. “Gandarījumu dod situācijas, kuras nevaru paredzēt, bet atklājas.

Šajos atklājumos dalīties, ja noķer īsto, trauslo situāciju, kas tev kaut ko izteikusi. Ja kādam tas vēl kaut ko izsaka, tas ir tas, kas ir vajadzīgs.”

Fotogrāfs norāda, ka bieži arī nojauš, ka tur vajadzētu būt bildei, atceroties konkrēto mirkli, kas iemūžināts. Andrejs Grants fotoaparātu neņem līdzi vienmēr. Grūti paredzēt, kurā brīdī parādīsies iespēja brīvākam brīdim, lai fiksētu apkārt notiekošo foto filmiņā.

“Lielākā ražība ir tad, kad esi brīvs no visa, vienkārši paņem kameru un dodies pastaigāt ar domu, ka vari arī neko nesatikt savā ceļā,” min Grants.

Parasti viņš šiem saviem ceļojumiem galamērķi zina aptuveni. “Tas iedvesmo, tā ir spēle ar gadījumu, kas piesakās. Tas ir interesanti,” uzskata fotogrāfs.

Albumā "Andrejs Grants” būtiska loma ir gan jaunas meitenes, gan pieaugušas sievietes tēliem. Dažbrīd tie ir sadzīviski, garāmejoši uzņēmumi, kuru asums ir mainīgs, priekšplānā izvirzot te fonu, te – attēlā apstādināto cilvēku.

“Fotogrāfs jau arī ir līdzautors. Protams, parādīsies konkrētais cilvēks, kuru bildē, bet fotogrāfs ieliek savu stāstu par to cilvēku, kuru arī lasa skatītājs. Tad veidojas saruna,” atzīst Grants.

“Meitene, sieviete ir simbols, kas nes daudz vairāk simbolikas nekā vīrietis. Tēls ir ietilpīgāks. Reizē tie ir laikabiedri, kurus esmu pazinis, kurus esmu uzrunājis,” turpina Grants. “Bieži tā nav fotosesija, bieži tas ir – tu te esi, vai nevari nostāties šeit, es tevi gribētu nobildēt, jūtot, ka ir fons, gaismas; kad šī kolēģe, draugs vai paziņa nostājas, top bilde. Ir daudz bilžu, kuras nav kļuvušas stipras, jo kaut kas ir pietrūcis. To jau es nosaku kā autors, kur ir tā kritiskā masa, kas var uzrunāt citus pat tad, ja neviens šo cilvēku nepazīst.”

Interese par analogajām tehnoloģijām vēl arvien ir neatslābstoša. Diapozitīvi, vinila plates, īsfilmas uz 8 vai 16 mm lentēm un arī analogā fotogrāfija ir mediji, kuri pieprasa gan darba, gan laika un nereti arī finansiālu ieguldījumu, nevis tūlītēju un teju līdz bezgalībai apstrādājamu un pavairojamu digitālu rezultātu virkni.

“Analogā fotogrāfija un kino dod dziļāku skatu, sakņu apjautu, kas bagātina pasaules ainu,” pārliecināts Grants.

Fotogrāfs atzīst, ka viņam ir interesanti vērot, kā mainās cilvēka skatiens un uztvere mūsdienās. Pats uzskata, ka, skatoties analogi uz dzīves procesiem, pasauli var uzlūkot dziļāk.

Albumu "Andrejs Grants" veido piecas daļas – pieci vizuāli stāsti, kas sniedz nesteidzīgu, izvērstu ieskatu tēmās, kuras autors attīstījis visas savas radošās darbības laikā un turpina papildināt aizvien: “Pa Latviju”, “Kolēģi, draugi, paziņas”, “Dubultportreti”, “Ceļojumu piezīmes”, “Iespaidi”.

Albuma atvēršanas svētki - 25. aprīlī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti