Programmā jubilāra atmiņu stāsti, filmu fragmenti un saviesīgas sarunas. Ieeja pasākumā bez maksas.
Gunārs Balodis ir viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu kino māksliniekiem (1960. gadā viņš absolvējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtu (VVKI)). Kopā ar Uldi Pauzeru viņš strādāja pie savas pirmās filmas – Gunāra Pieša "Kārkli pelēkie zied" (1961), bet tālāk turpināja darbu filmās "Es visu atceros, Ričard!" (1966), "Klāvs – Mārtiņa dēls" (1970), "Trīs minūšu lidojums" (1979) un citās, īpaši ražīgi sastrādājies ar režisoru Aloizu Brenču ("Kad lietus un vēji sitas logā" (1967), "Gaisma tuneļa galā" (1974), "Liekam būt" (1976), "Ilgais ceļš kāpās" (1981) u.c.), par jubilāru raksta Rīgas Kino muzejā.
Filmu mākslinieks dzimis 1934. gada 29. maijā Cēsīs, Latvijā, cēlies no ģimenes ar spēcīgu amatnieku izcelsmi – viņa tēvs bija galdnieks un pazīstams slēpju meistars. Baloža radošais ceļš aizsākās J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, kuru viņš absolvēja 1954. gadā, pēc tam sekoja studijas VVKI, kuru absolvēja 1960. gadā. Diplomdarbam viņš veidoja scenogrāfijas skices filmai "Vētra" (1960), iezīmējot viņa izcilās karjeras sākumu kinomākslā.
Balodis kopā ar Uldi Pauzeru kļuva par vienu no pirmajiem profesionālajiem latviešu kinomāksliniekiem. Viņu sākotnējā sadarbība bija Gunāra Pieša režisētajā filmā "Kārkli pelēkie zied" (1961). Baloža karjeru raksturoja bieža sadarbība ar ievērojamiem režisoriem, īpaši Aloizu Brenču. Par darbu pie filmas "Ilgais ceļš kāpās" (1981) viņš 1983. gadā saņēma valsts apbalvojumu. Turklāt Balodis savu daudzpusību demonstrēja, strādājot pie Arnolda Burova animācijas filmas "Ragainais māls" (1971) un pat iesaistījies kostīmu dizainā tādām filmām kā "Velna ducis" (1961) un "Kapteinis Nulle" (1964).
Līdzās kinodarbiem Gunārs Balodis bija arī gleznotājs un grafiķis. Viņa aizraušanās ar vizuālo mākslu sniedzās pāri kino ekrānam, viņa pirmā mākslas darbu izstāde notika 1957. gadā. Karjeras laikā Balodis apvienoja savu talantu glezniecībā un kino, izceļot daudzpusību un māksliniecisko redzējumu, uzsver Rīgas Kino muzeja pārstāvji.
