Grūmings (no angļu valodas grooming) ir varmākas veikta apzināta rīcība, veidojot emocionālu saikni ar upuri (realitātē vai interneta vidē), lai bērnu vai jaunieti padarītu izolētu no ierastās vides un cilvēkiem, atkarīgu no varmākas, viegli ievainojamu un vadāmu. Bērna vai jaunieša uzticība tiek izmantota ļaunprātīgu mērķu sasniegšanai.
Filma stāsta par nedrošu septiņpadsmit gadu vecu meiteni, kura nometnē pavada savas jaunības skaistākos brīžus. Iejušanos viņai atvieglo kāda nometnes pieaugušā draudzīgā attieksme. Tomēr šķietami nevainīgā draudzība ir vien aizsegs noziedzīgiem nodomiem.
"Mana bērnības ķermeņa atzīšanās" ir režisores Emīlijas Karetņikovas īsfilma, kas balstīta uz patiesiem notikumiem. Septiņpadsmit gadu vecumā režisore ar savām tuvākajām draudzenēm pavadīja nedēļu vasaras nometnē jauniešiem Vecpiebalgā, par kuru stāsta: "Atceros to kā pasaku. Tur valdīja īpaša brīvības gaisotne. Bija sajūta, ka visi – gan grupu vadītāji, gan nometnes dalībnieki – ir draugi. Nebija gandrīz nekādu noteikumu – arī naktīs mēs dziedājām, spēlējām spēles un dejojām. Pēc kādas trešās dienas miega trūkuma dēļ visi bija kā vieglā reibumā. Komunikācija starp cilvēkiem bija draudzīgi tuva gan emocionāli, gan fiziski. Šajā taktilitātē bija ļoti viegli apmaldīties."
Režisore stāsta: "Kad pēc nometnes viena no manām draudzenēm atzinās, ka nometnes līderis viņu izvarojis, es nespēju tam noticēt. Kopš bērnības manā izpratnē maniakus un izvarotājus varēja sastapt tikai tumšā mežā, bīstamos pilsētu rajonos, kaut kur tālu no manis, nevis vietā, kas man šķita labākā uz šīs pasaules.
Viņam bija trīsdesmit pieci, manai draudzenei nesen bija palikuši astoņpadsmit, viņa vēl mācījās skolā. Es pieredzēju, kā piedzīvotais viņu izmainīja. Pagājuši seši gadi, un viņa joprojām nespēj atgriezties pie normālas dzīves.
Situācija mani dziļi uzrunāja, lai runātu par šo sabiedrībā aktuālo un klusēto tēmu savā diplomdarba filmā."
Kā norāda producente Antra Gaile, filmas pirmizrāde ir tikai atspēriena punkts kam daudz nozīmīgākam – tas ir sākums sociālai kampaņai, kurā kopā ar filmas ģenerālsponsoru veikalu tīklu "Depo" un sociālajiem partneriem – biedrību "Centrs MARTA", Latvijas Drošāka interneta centru, centru drošai bērnībai "Dardedze", organizāciju "Papardes zieds", Labklājības ministriju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju – tiks uzsākta bērnu un jauniešu izglītošana, kā atpazīt grūminga situācijas un ko darīt, ja tādā esi nokļuvis.
"Mums kā filmas producentiem ir svarīgi, lai šī vizuāli saistošā filma un ar to saistītās diskusijas veicinātu sociālas pārmaiņas sabiedrībā. Kopā ar sociālajiem partneriem esam izveidojuši arī izglītojošu materiālu, ko iesakām izmantot pedagogiem, lai atvieglotu sarunas ar jauniešiem par šo sarežģīto tēmu. Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un studiju "Color Time" tapuši videomateriāli, kuros eksperti stāsta par ar grūmingu saistītām tēmām. Aicinām skolas, kuras ir ieinteresētas filmas bezmaksas izrādīšanā, rakstīt uz e-pastu: [email protected]," teic Gaile.
Grūminga sejas, atpazīšana un profilakse
Pēc filmas sekoja diskusija "Grūminga sejas, atpazīšana un profilakse", kas sniedza atbildes par aktuāliem jautājumiem. Kas notiek jauniešu prātā un kāpēc viņi iekrīt "grūmētāju" lamatās, šodienas grūminga specifika internetā, pieejamie krīzes risinājumi un profilakse caur izglītību. Diskusiju vadīja žurnāliste un mediju eksperte Rita Ruduša, kura sarunājās ar biedrības "Centrs MARTA" jaunatnes programmu koordinatoru Ako Kārli Cekuli, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāju Maiju Katkovsku, Pusaudžu resursu centra dialektiski biheiviorālās terapijas speciālisti Romiju Krēziņu un "Papardes zieda" jauniešu izglītības un veselības veicināšanas speciālisti Martu Sondori.
Kā atpazīt grūmingu, stāsta Romija Krēziņa: "Diemžēl grūmingu vislabāk var ieraudzīt retrospektīvi. Bieži vien šī uzvedība neatšķiras no droša, uzticama pieaugušā uzvedības. Līdz brīdim, kad seksuāla vardarbība jau ir notikusi. Filmā varējām vērot vairākas tipiskas grūminga uzvedības – kā varmāka izvēlējās un noskatīja savu upuri, kā veidoja piekļuvi un izolēja no draugiem, radīja uzticama un droša pieaugušā iespaidu un pieradināja pie pavedinošiem komentāriem un satura sarakstēs."
Marta Sondore no "Papardes zieda" papildina: "Ir svarīgi atcerēties, ka pieaugušajiem un bērniem savā starpā nedrīkst būt noslēpumu vai spēļu, kuras ir saistītas ar ķermeņa glāstīšanu, romantiskām jūtām. Mums katram ir tiesības pašam pieņemt lēmumus par savu ķermeni, kā arī lēmumus par to, kuriem cilvēkiem mēs ļaujam sev pieskarties un kurām ķermeņa daļām."
Par grūminga realitāti Latvijā stāsta biedrības "Centrs MARTA" jaunatnes programmu koordinators Ako Kārlis Cekulis: "Par pieradināšanas realitāti Latvijā varam spriest tikai pēc to drosmīgo cilvēku stāstiem, kuri dalās savā pieredzē, jo statistikas datu mums par šo nav, turot atbildību uz vardarbībā cietušajiem, lai sāktos sarunas par šo tematu. Un, kamēr Latvijā kūtri runājam par pusaudžu un vardarbības tēmām, tikmēr mediji, kurus pusaudži patērē, turpina pusaudzim veidot nerealizējamu priekšstatu par perfekto izskatu, attiecībām un dzīvi. Un diemžēl šo vēlmi ātrāk iederēties pieaugušo pasaulē bieži vien izmanto pusaudzim nelabvēlīgā veidā."
Tehnoloģijām strauji attīstoties, diemžēl par ikdienu kļūst arī bērnu pavedināšana internetā. Stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska: "Latvijas Drošāka interneta centra sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju izstrādātā pašpalīdzības testa sos.drossinternets.lv rezultāti rāda, ka katrs piektais nepilngadīgais, kuram ir izveidojusies draudzība internetā, ir cietis no pavedināšanas. 27% apstiprināja, ka interneta "draugs" ir veicinājis intīma rakstura sarunas, un 18% atbildēja, ka "draugs" ir pieprasījis, lai nepilngadīgais sūta savu kailfoto. 22% bērnu un jauniešu bija spiesti šo draudzību paturēt noslēpumā, jo "draugs" to bija pieprasījis. Šāda veida noziegumiem ir augsts latentums, jo bērni nevienam nestāsta par savu pieredzi."
Pašpalīdzības testa rezultāti liecina, ka
Latvijā kopš 2022. gada sākuma vairāk nekā 1500 bērnu ir cietuši no pavedināšanas internetā. Valsts policijas redzeslokā par šāda veida likumpārkāpumu pret nepilngadīgo nonāk apmēram 100 gadījumu gadā.
Noslēdzot diskusiju, Romija Krēziņa secina: "Latvijas skolās trūkst sistemātiskas un kvalitatīvas seksuālās izglītības. Tas rada papildu riskus mūsu bērniem un pusaudžiem kļūt par seksuālās vardarbības upuriem, it īpaši tiem, kuriem vecāku uzraudzības ikdienā ir mazāk vai nav vispār. Mums ir jāmācās gan pašiem, gan jāmāca mūsu bērni atšķirt bīstamas situācijas no drošām."
Savukārt Maija Katkovska atgādina: "Svarīgi ikvienam cietušajam zināt, ka ir kāds, kuram var uzticēties, izstāstīt un saņemt atbalstu. Savukārt pieaugušajiem, lai nenobiedētu un neapklusinātu bērnu, ir ārkārtīgi svarīgi reaģēt adekvāti uz viņa stāstīto, sniegt atbalstu, kopā apkopot pierādījumus un palīdzēt Valsts policijai meklēt vainīgās personas."
Diskusiju tuvāko dienu laikā būs iespējams noskatīties studijas "Air Productions" YouTube kontā.
