Laikmeta zobeni. Nedēļas ceļvedis kino pasaulē

Šonedēļ uz Latvijas kinoteātru ekrāniem nonāk korejiešu izcelsmes amerikāņu režisora Kogonadas jaunākā filma "Dzīve bez Janga" un katalāņu režisores Karlas Simonas ģimenes drāma "Alkarasa", savukārt Kannās sākas ikgadējais kinofestivāls. Nedēļas aktualitātes apkopojusi kinokritiķe Kristīne Simsone.

Laikmeta zobeni. Nedēļas ceļvedis kino pasaulē
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Dzīve bez Janga"

Diskusijas par mākslīgo intelektu sabiedriskajā telpā kļuvušas aktuālākas beidzamajā desmitgadē – teju ik dienu vai nedēļu dzirdam ko jaunu. Taču mākslīgais intelekts kinematogrāfā ir bijis klātesošs jau teju simt gadus, ja ne vairāk. Piemēram, mēmajā kino ar prātu apveltīts robots bija redzams jau vācu kinorežisora Frica Langa futūristiskajā drāmā "Metropole", kas iznāca 1927. gadā. Vēlāk, teju ik pāris gadus esam redzējuši humanoīdus robotus arī mūsdienu izklaides lielfilmās (pieņemu, ka liela daļa no mums atceras televīzijās savulaik bieži drillēto Pola Verhovena "Robokopu"). Taču aizvadītā desmitgade mākslīgā intelekta atainojumā filmās ir nesusi izmaiņas. Tagad datorizētā apziņa no futūrisma, tālām galaktikām un laboratorijām ir pārcēlusies uz mūsu ikdienas sadzīvi un mājām. Filmās tā palīdz kliedēt vientulību (kā, piemēram, Spaika Džounza 2011. gada darbā "Viņa") vai ienāk ģimenē kā savdabs palīgs.

Tieši šādi – kā palīgu – mākslīgo intelektu savā jaunākajā filmā "Dzīve bez Janga" atainojis korejiešu izcelsmes amerikāņu režisors Kogonada. Filmas titulvaronis Jangs ir mākslīgā intelekta palīgs – humanoīds robots –, kas iegādāts, lai palīdzētu ģimenes adoptētajai meitiņai uzturēt dzimto saikni ar Āzijas kultūru. Jangam kādā brīdī neatgriezeniski izslēdzoties, ģimenē iestājas apjukums: mazā meita pēc viņa ilgojas kā pēc brāļa, taču tēvs šo situāciju vairāk risina pragmatiski, it kā būtu saplīsusi kāda sadzīves iekārta. Gan ar sava veida diskrētu ironiju, gan emocionālu pārspriedumu gaitā filma reflektē gan par cilvēcisko, gan iederēšanos sabiedrībā un dažādās tās kopienās, īpaši ārpus savas izcelsmes vietas.

Atkāpei – Kogonada ir pazīstams ar savām videoesejām par kino – gatavojoties filmas seansam, tās ir bez maksas skatāmas vietnē "Youtube". Viņš – laikā, kad filmu scenārijus raksta un analizē mākslīgais intelekts, – izvēlas fokusēties uz filmveidi kā māksliniecisku, dziļi cilvēcisku un nepragmatisku nodarbi.

Kinoteātros no 19. maija.

"Alkarasa"

Katalāņu režisores Karlas Simonas aizkustinošā ģimenes drāma "Alkarasa" ir vēl viens kinodarbs, kurā savā veidā attēlots laikmeta un progresa cērtošais zobens. Alkarasa ir reāla pilsētiņa Katalonijā, kur noris filmas stāsts – kāda persiku audzētāju ģimene saskaras ar neapskaužamu izvēli: lai paliktu uz zemes, par kuras īpašumtiesībām nav neviena līguma, vien paaudžu paaudzēs sens godavārds starp kaimiņiem – viņiem jāatsakās no persiku audzēšanas un jāļauj to vietā uzbūvēt saules paneļu lauku. Saules paneļu apkope ir rentablāks iztikas veids, taču daļa ģimenes vēlas turpināt paaudzēs kopto persiku audzēšanu.

"Alkarasa" – ne vien ģimenes drāma – ir arī saulaina nostalģija par laikmetu, kas, šķiet, ir aizgājis uz neatgriešanos. Šī filma iezīmē režisores Karlas Simonas karjeras sākumposmu: tā ir tikai otrā pilnmetrāžas lente, ko viņa uzņēmusi, toties tā saņēma Berlīnes kinofestivāla galveno balvu 2022. gadā. Filma ir daļa no triloģijas: filmu "Frīdas vasara" – aizkustinošu stāstu par bērnību un ģimenes attiecībām jau esam redzējuši uz ekrāniem Latvijā, savukārt nākamā vēl tikai top. Šī filma – pamatā stāsts par zemniekiem, paražām un nepielūdzamām pārmaiņām – savā ziņā parāda, cik līdzīgā situācijā ir lauksaimnieki un zemnieki visā Eiropā.

Kinoteātros "Kino Bize" un "Splendid Palace" no 19. maija.

Kannu kinofestivāls

Otrdien, 16. maijā, sākas 76. Kannu kinofestivāls. Vēsturiski kino nozarē iedibinājies kā notikums, kas slavas spicītē ieceļ jaunus un daudzsološus talantus. Aizvadīto desmitgadi festivāla galvenās programmas gan vairāk pirmizrāda jau klasiķu kārtā iecelto autoru darbus. Jaunie, daudzsološi un talantīgie režisori pārsvarā tiek uzņemti ar mazāku publicitāti apvītajās festivāla paralēlprogrammās "Critics' Week" un "Directors' Fortnight".

Šogad galvenajās programmās Vesa Andersona jaunākās filma "Asteroīdu pilsēta" ("Asteroid City"), Mārtina Skorsēzes vesterns "Killers of the Flower Moon", spāņu kinoklasiķa Pedro Almodovara īsfilma un šķietami savdabs veltījums vesterna žanram "Dīvainie dzīves ceļi" ("Strange Ways of Life"), kā arī jaunākā "Indianas Džounsa" sērijas filma amerikāņu kinoveidotāja Džeimsa Mangolda režijā.

Lai arī Latvijas filmu programmā nav, Kannu kinofestivāla klasikas programmā iekļauta armēņu režisora Frunzes Dovlatjana filma "Labdien, te es", kura restaurēta ar pašmāju studijas "Lokomotīve" gādību. "Lokomotīve" savulaik restaurēja arī Rolanda Kalniņa filmu "Četri balti krekli", kas arī tika izrādīta šajā pašā programmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti