Kurš pilnmetrāžas dokumentālais stāsts saņems «Lielo Kristapu»? Nominēto filmu apskats

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Uz nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2022" skatītāju simpātiju balvu pretendē 24 filmas, no tām kategorijā "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma" ir izvirzīti pieci darbi: Ivara Zviedra filma "Bahs pret Covid", Pētera Krilova un Ivetas Budrevičas filma "Hekabes jautājums", Ievas Ozoliņas filma "Mana māte valsts", Kristīnes Briedes filma "Svārstības" un Ivara Selecka filma "Zemnieki".

Šī gada "Lielā Kristapa" balvas pasniegšana ir sarežģīts uzdevums, jo pēc rudenī piedzīvotā latviešu filmu maratona, kas turpinājies līdz pat 2022. gada izskaņai, mēs esam lutināti ar kvalitatīviem un pārliecinošiem kinodarbiem. Arī dokumentālo filmu jomā bijusi iespēja redzēt ne vienu vien brīnišķīgu dokumentālistu veikumu.

"Bahs pret Covid"

Režisors Ivars Zviedris, producents "Dokumentālists" (Latvija), pirmizrāde 2022. gada maijā.

Filmas "Bahs pret Covid" publicitātes attēls
Filmas "Bahs pret Covid" publicitātes attēls

Filmā, kas pievēršas Covid-19 izraisītās pandēmijas krīzei Latvijā – zaudējumiem, sarežģījumiem cilvēku dzīvēs un pretrunām – Ivaram Zviedrim izdodas iekļaut arī savu devu ironijas. Filma ar lielisku kameras darbu tēlo pavisam nesena laika izraisītus cilvēciskus, personiskus un sabiedriskus satricinājumus. Un tas viss čellista Normunda spēlētās Baha mūzikas skaņās, kurās iezīmējas robežšķirtne starp dzīvību un nāvi.

Filma "Bahs pret Covid" ir gan vērojums, gan stāstījums, tajā savijas sabiedriskais un personiskais, radot harmonisku vēstījumu par dzīvi pandēmijas laikā.

Dokumentālista kamera nonākusi gan pavisam tuvu Covid-19 izraisītajām nāvēm Stradiņu slimnīcas reanimācijā – tā piemin cilvēku dzīvības, kuras paņēmis šis vīruss. Dokumentālista kamera arī devusies uz vakcīnskeptiķu sanāksmēm, uz viņu rīkotiem protestiem. Tā dokumentē tukšās Rīgas ielas un laukumus, kurās gaisā romantiski lidinās maskas. Dokumentālists ierodas tukšajā Rīgas lidostā, kurā tiek saņemti pirmie valsts izdarītie pasūtījumi, vakcinācijas centros, kas pulcē gan cilvēkus, kas vēlas vakcinēties, gan tādus, kas vēlas provocēt.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

"Hekabes jautājums"

Režisori Pēteris Krilovs, Iveta Budreviča, producents "VFS Films" (Latvija), filmas pirmizrāde 2022. gada maijā.

Filmas "Hekabes jautājums" publicitātes attēls
Filmas "Hekabes jautājums" publicitātes attēls

"Hekabes jautājums" ir dokumentālā filma ar personisku ievirzi, kurā filmas režisori Pēteris Krilovs un Iveta Budreviča ir uzrunājuši Pētera Krilova bijušos audzēkņus, lai vērotu, kā viņu dzīvēs izpaužas palīdzība un līdzcietība. Viena no centrālajām filmas varonēm ir Ilona Balode-Ūdre un viņas vīrs Rolands Balodis-Ūdris, viņu cīņasspars, nepadošanās. Otra varone ir sociālā darbiniece Hanuka Loringela, kura Rīgā ir strādājusi ar sievietēm, kas nodarbojas ar prostitūciju.

Šie tēli, viņu ikdienas un stāsti mijas, atklājot palīdzības un palīdzēšanas daudzās šķautnes.

Filma ir dažādu materiālu kombinācija, tā iekļauj arī sarunas ar aktieriem par viņu darbu, kurš, pēc Pētera Krilova vārdiem, ir darbs ar iejušanos otrā cilvēkā.

Režisori filmu raksturo kā vēstījumu par cilvēkos notiekošajiem procesiem, kad cilvēki vēlas palīdzēt: "Kas notiek ar cilvēkiem, kas citiem palīdz, kāda ir viņu attieksme un domāšana?" Tajā apskatīta arī līdzcietības funkcija, tās psiholoģiskais mehānisms, sociālais darbs un tā specifika, un aktiera profesijas nianses.

"Mana māte valsts"

Režisore Ieva Ozoliņa, producenti "Fa Filma" (Latvija), "Republik" (Islande), filmas pirmizrāde 2022. gada martā.

"Mana māte valsts”
"Mana māte valsts”

Fimu "Mana māte valsts" varētu saukt gan par dokumentālo detektīvu, gan par izlaušanās stāstu. Filmas galvenā varone Una, spītējot birokrātiskajam aparātam un likumam, neatlaidīgi meklē savas māsas, kuras jau bērnībā nonākušas valsts sociālās aprūpes iestādēs un adoptētas. Atrast un salikt kopā izjukušu ģimeni un savas identitātes pamatus palīdz dzelžaina apņēmība, nejaušība un pasaku cienīga apstākļu sakritība – gandrīz brīnums. Filma ir spēcīgs emocionāls vēstījums par cilvēka alkām pēc ģimenes un spēju pārvarēt grūtības, paveikt gandrīz neiespējamo, lai to atrastu. Tā ir arī ieskats likumu un birokrātiskās sistēmas absurdumā, kurā adoptētiem cilvēkiem liegta iespēja iegūt informāciju par viņu bioloģiskajiem brāļiem un māsām.

Bioloģiskā māte, kurai atsavina piecus bērnus, par kuriem tā nevar rūpēties alkoholisma dēļ, audžumammas, kuras bijušas daža labvēlīga, cita vardarbīga, un pāri visam "mātes valsts" likumi, kuri filmas varonēm Unai un Zanei liek tērēt laiku un līdzekļus veltīgos aizrobežu – ASV un Krievija – ceļojumos un māsu meklējumos.

Birokrātiskā vienaldzība un likumiskais regulējums tomēr nevar noregulēt un iznīcināt vēlmi pēc ģimenes, vēlmi pēc savstarpējas sapratnes dzīvēs, kuru pamatā bijusi šķiršanās un vilšanās.  

"Svārstības"

Režisore Kristīne Briede, producenti "Baltic Balkan Productions" (Latvija), Ruckas Mākslas fonds (Latvija), filmas pirmizrāde 2023. gada 23. februārī.

Filmas "Svārstības" publicitātes attēls
Filmas "Svārstības" publicitātes attēls

Filma "Svārstības", kuras pirmizrāde paredzēta 23. februārī nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" atklāšanas ceremonijā, skatītāju ieved aiz slēgtām durvīm – Latvijas luteriskās baznīcas pretrunu epicentrā. Tā pievēršas jautājumam, kāpēc Latvijas luteriskajā baznīcā sieviešu ordinācija un iespēja kalpot par mācītājām vēl joprojām ir aizliegta, lai arī no 1975. gada teju 20 gadus viņām šāda iespēja bija sniegta. Šo jautājumu filma risina no trīs sieviešu teoloģu skatpunkta, kurā mijas, kā filmas veidotāji to ir formulējuši, pārliecība un šaubas, un paklausība, kas mudina uz sacelšanos.

Filmas galvenās varones padevīgi kalpo un ieņem otršķirīgus amatus blakus mācītājam – vīrietim. Filma izgaismo arī divdomīgas situācijas, kurām ir pakļautas sievietes luterāņu baznīcas hierarhijā.

Tajā iespējams arī redzēt laimi, ko filmas varones izjūt, sekojot savam aicinājumam, viņu darba un kalpošanas augļus, kā arī cīņas, kuras katra no viņām izcīna un arī uzvar klusējot. Filmā tēlotais rada neizpratni par Latvijas luteriskās baznīcas nostāju, jo Latvija ir teju vienīgā valsts pasaulē, kuras oficiālā luteriskā baznīca ir aizliegusi sieviešu ordināciju.

"Zemnieki"

Režisors Ivars Seleckis, producenti "Mistrus Media" (Latvija), filmas pirmizrāde 2022. gada oktobrī.

Dokumentālās filmas "Zemnieki" autors Ivars Seleckis ir nozīmīgs vārds latviešu dokumentālā kino telpā. Šajā darbā tēlotas piecas laukos dzīvojošas un saimniekojošas ģimenes – 21. gadsimta zemnieki. Daži no viņiem ir pilsētnieki, kas izvēlas dzīvot laukos, citi jau vairākas paaudzes apsaimnieko savu zemi. Filmā atklājas šo ģimeņu ikdiena no saullēkta līdz saulrietam un no sējas līdz ražas novākšanai, vienlaikus pievēršoties arī zemnieku jaunajai paaudzei un meklējot atbildi uz jautājumu, vai zemnieku atvases interesē savu vecāku un senču darba turpināšana.

"Zemnieki" ir jau ceturtā Selecka filma, kuras uzmanības centrā ir dzīve laukos. Tā ir daļa no plašāka stāsta, kas sākas ar viensētu nojaukšanu padomju laikos progresa vārdā, turpinās ar atjaunošanas grūtībām deviņdesmitajos gados, bet vēlāk uzdod jautājumus par gūtajām iespējām un zaudēto, iestājoties Eiropas Savienībā.

Atšķirībā no iepriekšējām filmām, "Zemnieki" nepievēršas lielajiem vēstures pagriezieniem. Tā vietā tiek aplūkota jau nostabilizēta un pašapzinīga lauku vide, kurā dzīvo uzņēmīgi un interesanti cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti