Ko nepalaist garām kino pasaulē? Trīs ieteikumi šai nedēļai

Spriedzes pilns izklaides kino "Atstāj pasauli aiz sevis", Deivida Linča retrospekcija "Kino Bizē" un jaunās režisores, Latvijas Kultūras akadēmijas studentes Emīlijas Karetņikovas īsfilma par seksuālo vardarbību "Mana bērnības ķermeņa atzīšanās" – ko nepalaist garām kino pasaulē?

Ko nepalaist garām kino pasaulē? Trīs ieteikumi šai nedēļai
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Atstāj pasauli aiz sevis"

Straumēšanas vietnē "Netflix" no šīs piektdienas, 8. decembra, būs skatāms psiholoģiskais trilleris "Atstāj pasauli aiz sevis" ("Leave the World Behind"). Tā ir tāda paša nosaukuma romāna ekranizācija un vēsta par kādu neredzamu katastrofu. Izdevuma "The New Yorker" kritiķi par romānu rakstīja šādi: "Tas ir katastrofu romāns bez katastrofas". Par filmu varētu teikt līdzīgi – tās premisa balstās kādā neredzamā, visaptverošā apdraudējumā, kas pēkšņi piemeklē ASV Austrumkrastu. Tur Longailendas nošķirtībā vienā namā nejauši notvertas divas ģimenes. Neparedzamie notikumi kalpo kā lakmusa papīrītis cilvēku ētiskajam kompasam. Kā cilvēki rīkosies, sastopoties ar dīvainām, nepieredzētām situācijām, kas izaicina viņu drošības sajūtu? Sadarbosies vai vērsīsies viens pret otru?

Filmu režisējis ēģiptiešu izcelsmes amerikāņu režisors Sems Esmails, savukārt tiesības romānu ekranizēt straumēšanas platforma "Netflix" izcīnījusi izsolē, kur iesaistījušās vairākas studijas. Filma, iespējams, nav apveltīta ar dziļām atziņām, taču pārliecinoši darbojas kā spriedzes pilns izklaides kino. Neredzamā apdraudējuma sajūta iemūžināta labi pārdomātos montāžas manevros, bez mitas uzturot intrigu. Filmā redzama spoža aktieru komanda – Džūlija Robertsa, Marešala Ali un Ītens Houks.

Straumēšanas vietnē "Netflix" no 8. decembra.

"Mana bērnības ķermeņa atzīšanās"

Šonedēļ uz ekrāniem nonāk amerikāņu kinoklasiķa Vudija Alena jaunākā filma – komēdija "Īsta veiksme". Taču, ņemot vērā nerimstošās spekulācijas par režisora iespējamo vainu seksuālajos noziegumos un liecības par mērķtiecīgu sabiedriskās domas nostatīšanu pret upuriem, šonedēļ izvēlos vērst uzmanību nevis uz Alena darbu, bet gan uz Emīlijas Karetņikovas – Latvijas Kultūras akadēmijas studentes – īsfilmu "Mana bērnības ķermeņa atzīšanās". Tā vēsta par seksuālo vardarbību.

Filmas centrālā tēma ir tā sauktais "grūmings" jeb iedraudzināšana; tā ir parādība, kad varmāka apzināti un manipulatīvi izveido attiecības ar upuri, tādējādi iemantojot tā uzticību pirms nozieguma pastrādāšanas. Filmas pamatā ir patiesi notikumi – kādas 17 gadus vecas meitenes izvarošana vasaras nometnē.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Mana bērnības ķermeņa atzīsanās from Air Productions on Vimeo.

Karetņikovas filma aktualizē ārkārtīgi nopietnu tēmu un to dara savā, ļoti individuālā manierē, stāstu izvijot nevis kā sociālu drāmu, bet gan poētisku, vizuālām metaforām pilnu stāstu. Simpātiski, ka šis studentu darbs iezīmē arī sadarbību starp jaunākās paaudzes filmu veidotājiem, kas vēl tikai savu arodu apgūst, un jau pieredzējušām producentēm Līgu Gaisu un Antru Gaili. Uzskatu, ka šādas sadarbības ir vitāli svarīgas Latvijas kino nākotnes veidošanā un jaunu talantu atklāšanā.

Filma par maksu skatāma vietnē "Vimeo".

Deivida Linča retrospekcija

Decembris ir kinoteātra "Kino Bize" dzimšanas dienas laiks. Nu jau tā kļuvusi par patīkamu tradīciju, ka pastāvēšanas kārtējais gads tiek atzīmēts ar kādu ievērojama kinoklasiķa retrospektīvu. Šāgada retrospekcija veltīta amerikāņu autoram Deividam Linčam. Linčs ir 77 gadus vecs ekscentriķis un viena no retajām kino figūrām, kas bauda savas publikas teju beznosacījuma apbrīnu. Režisors arī veiksmīgi iemēģinājis roku jūtūbera arodā, savulaik veidojot kolorītas laika ziņu reportāžas.

Retrospekcijā izrādīs četras filmas – režisora pilnmetrāžas debiju "Dzēšgumijgalva", "90. gadu rokmūzikas galvlauzi" (kā to piesaka kinoteātra pārstāvji) "Ceļš uz nekurieni", slavenā seriāla priekšvārdu "Tvinpīka: Caur uguni" – un Linčam raksturīgā sirreālisma estetizāciju filmā "Malholanda ceļš".

Linča rokraksts – sirreālas, nereti draudīgas iztēles ainas, par kuru simbolisko nozīmi diskusijas ilgst desmitgadēm – gadu gaitā ir kļuvis par teju atsevišķu žanru kinopasaulē.

Iespējams, ka, dzīvojot arvien dīvainākā pasaulē, Linča filmas var kalpot gan par kino baudījuma avotu, gan veidu, kā vedināt prātu nelielā, bet intelektuālā eskeipismā jeb atslodzē no īstenības. Kaut gan britu kritiķis Fils Houds izdevumā "The Guardian" rakstījis, ka Linčs savos darbos ir pareģojis mūsdienu jukas.

"Kino Bizē" no 7. līdz 14. decembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti