Arnolds Klotiņš un staļinlaiks Latvijā
Prieks skatīties, kā mūsu acu priekšā beidzot top lasāma Latvijas mūzikas vēsture. Pirms pieciem gadiem klajā nāca opuss par Otrā pasaules kara gadiem Latvijas mūzikā, un nu mūsu rokās ir turpinājums – sīki aprakstīts pēckara periods no 1944. līdz 1953. gadam. Arnolda Klotiņa erudīcija mums ir labi zināms lielums, bet jaunākajā veikumā - “Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade no 1944. līdz 1953. gadam”, šķiet, kā vēl nekad jūtam autora neuzkrītošo, bet gandrīz visnotaļ klātesošo gudro ironiju, kas uz šo laikposmu ļauj skatīties iespējami analītiski, bet arī ļoti cilvēciski. Gan izvairoties no nevēlamām emocijām, kas varētu uzviļņot, runājot par vēsturisku (ne)taisnīgumu un tamlīdzīgām lietām.
Drāma, analīze, intensīva informācija.
Ko Latvijas mūzikā atstāja komponists Poļakovs? Kā arestēja Jāni Līcīti? Ko dziedāja koncertzālēs, un kas skanēja Radio? Ko rakstīja avīzēs? Šo grāmatu var (un vajag) lasīt ar lielu aizrautību.
Diriģē Jānis Stafeckis
Jānis Stafeckis gadiem zināms kā kontrabasists, taču kā diriģentu mēs viņu manām varbūt gadus piecus un tā intensīvāk – tikai pēdējā laikā. Nu ir iespēja veselos divos koncertos novērtēt šī izcilā instrumentālista panākumus, stāvot dziedošu un spēlējošu kolēģu priekšā. Piektdien, 30. novembrī, Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē orķestra "Sinfonia concertante" koncertā Jānis diriģēs Lauras Gustovskas, Anitras Tumševicas un sava diriģēšanas metra Andra Vecumnieka jaundarbus, kā arī Jura Karlsona un Jāņa Ķepīša retāk skanošus darbus iz kamersimfonijas novada. Savukārt svētdien, 2. decembrī, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknes kamerorķestra un Jāņa Stafecka uzmanības lokā būs Bahs – gan “Piektais Brandenburgas koncerts”, gan kantāšu un “Ziemassvētku oratorijas” fragmenti. Bahs "Gorā" – jūs pat nespējat iedomāties, cik labvēlīga pret šo baroka ģēniju mūziku ir Rēzeknes koncertzāles siltā, plašā, dzidrā akustika!
Musorgska nepareizās mūzikas gleznas
Modests Musorgskis rakstīja nepareizu mūziku. Kolēģi tiecās to “izlabot”. Bet Musorgskis bija tīrradnis, kas nonācis uz zemes drusku pirms sava laika, taču patiesībā tās ir muļķības, jo
katrs nonāk tad, kad viņam jānonāk, vienkārši ir tā, ka 19. gadsimta vidū Musorgskis rakstīja 20. gadsimta mūziku.
Spēcīgu, negludinātu, pirmatnēju, dziļu, skaistu, spēcīgu. Un ļoti, ļoti daudzveidīgu. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra ciklā “Simfoniskais hits ar Goran Gora” klausīsimies Musorgska “Izstādes gleznas” – protams, Morisa Ravela simfoniskā versijā, taču ne bez atgādinājuma par oriģinālversiju klavierēm un ne bez norādēm uz ELP un citiem neakadēmiskiem 20. gadsimta veikumiem. Aicināti visi, kam patīk stāsti par mūziku, negari koncerti un izcili hrestomātiski opusi.
Vēl vispārim nelatviskots
Raimondu Ķirķi būs pamanījuši tie, kas atzīst arī gados jaunākus un dzīvus dzejniekus. Raimonds vada radio NABA raidījumu “Bron-Hīts” un strādā Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, kur nupat kļūs arī par performantu – kopā ar komponistu Mārtiņu Baumani, kurš šovasar pārcēlies no Londonas atpakaļ uz Rīgu, un mežradznieku Ilvi Faulbaumu tapusi Raimonda inspirēta muzikāla eseja “Pichlau’s (vēl vispārim nelatviskots)”.
Kā Raiņa un Aspazijas zīmuļpiezīmes, kas veiktas mūsdienīgas latviešu valodas rītausmā, pārtop par pseidooperu?
To uzzināsim otrdien, 27. novembrī, Baznīcas ielas mājīgajā namā.
