Iepazīsti Latvijas kultūrvietas: Viesītes muzeja «Sēlija» lokomatīvju depo

Tai var pieteikt lielu koncertzāli vai tikpat labi kādu nomaļu, maz zināmu kultūras pasākumu norises vietu. Kā ar pirmo no jau pieteiktajām kultūrvietām iepazīstinām ar Viesītes muzeja “Sēlija” lokomotīvju depo.

“Ēka ir unikāla kā industriālais mantojums, tas arī ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ar tādu domu, ka mēs, viesītieši, un tie, kas pie mums atbrauc, var šo ēku izmantot savām nodarbībām, hobijiem, pasākumiem – vieta meklē notikumu,” saka Viesītes muzeja “Sēlija” vadītāja Ilma Svilāne. 

Savukārt inženieris mehāniķis, bijušais Viesītes novada domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs stāsta: “Mēs ēku pārņēmām kā bezsaimnieka objektu. 2000.gada sākumā tika uztaisīts projekts par tās apsaimniekošanu, sākām apsaimniekot, un lēnām tas kļuva par muzeju, par vienu no muzeja sastāvdaļām.”

Viesītes Lokomotīvju depo ēkai ir sena vēsture. 20. gadsimta 20. gadu sākumā koka ēka atvesta šurp no Zīlāniem, bet diemžēl 1926. gada ugunsgrēkā nodegusi. Pēc pāris gadiem no ķieģeļiem uzcelta jauna, kurā ierīkoja lokomotīvju darbnīcu. Tolaik depo apkalpoja šaursliežu dzelzceļa lokomotīvju parku, kurā bija vairāk nekā 30 mazbānīšu. Šis bija vienīgais, tikai 60 centimetrus šauro sliežu dzelzceļš, kuru diemžēl 70. gadu sākumā slēdza.

Biškopis, pensionārs Ilgonis Staltmanis atceras: “Visjaukākie bērnības gadi pagāja šeit, kad tēvs strādāja uz dzelzceļa un es jau 1953.gadā skrēju viņam līdzi un braucu ar vilcienu tad uz Daudzavu, Neretu, Jēkabpili, pusceļā kāpu ārā makšķerēt, atpakaļ braucot, mani paņēma.”
Pensionārs, bijušais preču vilcienu virskonduktors Edgars Adamovičs stāsta, ka reizi mēnesī viesītieši sanāk kopā tieši lokomatīvju depo un tikšanās esot jau iesaukta par “Vēlajām brokastīm”. 

Aicinām pieteikt arī savu kultūrvietu balvai “Kilograms kultūras”.